Foreles

Gulbītis arī cilvēciņu var nosist, pirms kādiem 2-3 gadiem viens laikam Rīgā peldējās un neizpeldēja pēc gulbja uzbrukuma, palika beibe 9.mēnesī.

Reiz paši savām acīm redzējām, kā trīs stārķi stirnu kazlēnu saplosīja! Zaķēni ir stārķu ikdienas barība pavasarī! Tā pat kā uz zemes perējošo putnu olas un cāļi!
Stārķītis ir labi, bet arī tā skaits ir jāregulē. Tāpat arī kā gulbju! Tas arī neļauj pīlēm un citiem putniem blakus ligzdot.

Es šo tēmu lasu lai izskaitļotu foreļu vietas un makšķerēšanas knifus nevis lai par čūskām un stārķiem ko jaunu uzzinātu :D

boblers, 22.marts 2015, 20:26
Daudz esi izskaitļojis? Vairāk izskaitļosi,ja gar upēm dzīvosies vai izlasīsi visu penteri no pirmās lapas.. ;)
Bleiers, 22.marts 2015, 20:52

Šo to, neko daudz, bet es tiešām esmu daudz no šīs penteres izlasījis ;)

Es šo tēmu lasu lai izskaitļotu foreļu vietas un makšķerēšanas knifus nevis lai par čūskām un stārķiem ko jaunu uzzinātu :D

boblers, 22.marts 2015, 20:26

Daudz esi izskaitļojis? Vairāk izskaitļosi,ja gar upēm dzīvosies vai izlasīsi visu penteri no pirmās lapas.. ;)

Es šo tēmu lasu lai izskaitļotu foreļu vietas un makšķerēšanas knifus nevis lai par čūskām un stārķiem ko jaunu uzzinātu :D

boblers, 22.marts 2015, 20:26

Ļauj tak pafilozofēt, ir tak svētdienas vakars! :)

Es šo tēmu lasu lai izskaitļotu foreļu vietas un makšķerēšanas knifus nevis lai par čūskām un stārķiem ko jaunu uzzinātu :D

boblers, 22.marts 2015, 20:26

Redzi brāl,dzīvē un dabā visi vienā striķī sieti!

Es šo tēmu lasu lai izskaitļotu foreļu vietas un makšķerēšanas knifus nevis lai par čūskām un stārķiem ko jaunu uzzinātu :D

Tere!
Kungi,nu gan raujam auzās! Gadu tūkstošiem stārķi sadzīvojuši ar vardēm,žurkiem,peļiem un citiem vabuļiem,te pēkšņi,pēdējā piecgadē,visa ļaunuma sakne.Vienīgi dāmām,produktīvajā vecumā,ieraugot pirmo pavasara stārķi,stingri jāsaspiež daiļās kājas krustā!

Veči Jūs neticēsiet. Mana bijusī sieva ir čūskstārķbebrene, bet es forelzellis :)

Savulaik, kad vēl šeptēju Stučkā, aizsūtija uz Kurmeni pie tantiņas. Redz šamai neesot elektrības. Ja jābrauc, tad jābrauc-dodamies ceļā.
Aizbraukuši pie tantuka, redzam, ka pagalmā ohūnā stārķu ligzda uz betona balsta. A apukšā, zem ligzdas (drīzāk ieaudzis ligzdā), savienojums "nopuvis". Tā kā bez pacēlāja zem stārķa ligzdām nelienu, tad nosakam šamai, ka jāgaida līdz pirmdienai. Jo piektdienas vakars un pacēlājs tik pie pirmdienas būšot. A šamā nepakam. Spurojas pretī - redz dēlam rītā kāzas. Kā, lai tās nosvin, ja elektrības nav. Tantukam stāstam, lai šodien novērstu maitājumu tad vajag to stārķa ligzdu dabūt gar zemi! Tantuks sašutis un neļauj nepakam, jo redz tur svēteļi dzīvojot. Ja jau tad jau. Šamai pastāstiju ko svēteļi nes uz ligzdu un nedod dievs kāda lunkanā izkritīs no ligzdas un mazbērnus sakodīs, ko tad? Tantuks ar reizi atmaiga un teksts bij sekojošs-vai vai dēliņi, gāžat to zarazu ātrāk nost. Pēc pāris minūtēm vecais bij klāt ar dakšām/kārtīgu pagaru virvi un vēl T-25 piedzina klāt.
Pēc stundas mājās spīdēja gaisma. :))
p.s.
Tas nebij ligzdošanas periodā.

urmaas, 22.marts 2015, 19:35[/quote]


Mums bij nedaudz citāds stāsts
Atbraucām jaukt ligzdu(bij patstāvīgi bojājumi tajā vietā)Tantuks ar neļauj jaukt nost,stāstam,ka vietā modernāku liksiam,gala beigās piekrīt.Nojaucam ligzdu,a tur paverās skats,ligzda pilna ar vistu spalvām.Tantuka vārdi-tad redz kur manas vistiņas palika,a es domāju,ka lapsa nočiepa.Tantuku knapi pierunājām vietā uzstādīt moderno mājokli:))))

Svēteļu bende! :)

līdz patiesības graudam kaut kā jāaizrokas :) Tātad ar vardēm un to kurkuļiem barojas foreles, bet vardes lielos daudzumos noēd nelietīgie stārķi. Stārķi pie mums ne mazāk kā bebru, tātad gāžam šo ligzdas nost tāpat kā bebru dambjus!
p.s. ceru ka šo nevainīgo joku kāds nepārpratīs.

Sulla, 22.marts 2015, 19:03

Stāsts iz dzīves:
Savulaik, kad vēl šeptēju Stučkā, aizsūtija uz Kurmeni pie tantiņas. Redz šamai neesot elektrības. Ja jābrauc, tad jābrauc-dodamies ceļā.
Aizbraukuši pie tantuka, redzam, ka pagalmā ohūnā stārķu ligzda uz betona balsta. A apukšā, zem ligzdas (drīzāk ieaudzis ligzdā), savienojums "nopuvis". Tā kā bez pacēlāja zem stārķa ligzdām nelienu, tad nosakam šamai, ka jāgaida līdz pirmdienai. Jo piektdienas vakars un pacēlājs tik pie pirmdienas būšot. A šamā nepakam. Spurojas pretī - redz dēlam rītā kāzas. Kā, lai tās nosvin, ja elektrības nav. Tantukam stāstam, lai šodien novērstu maitājumu tad vajag to stārķa ligzdu dabūt gar zemi! Tantuks sašutis un neļauj nepakam, jo redz tur svēteļi dzīvojot. Ja jau tad jau. Šamai pastāstiju ko svēteļi nes uz ligzdu un nedod dievs kāda lunkanā izkritīs no ligzdas un mazbērnus sakodīs, ko tad? Tantuks ar reizi atmaiga un teksts bij sekojošs-vai vai dēliņi, gāžat to zarazu ātrāk nost. Pēc pāris minūtēm vecais bij klāt ar dakšām/kārtīgu pagaru virvi un vēl T-25 piedzina klāt.
Pēc stundas mājās spīdēja gaisma. :))
p.s.
Tas nebij ligzdošanas periodā.

tātad gāžam šo ligzdas nost tāpat kā bebru dambjus!

Sulla, 22.marts 2015, 19:03[/quote]


Tas regulāri tiek darīts,sākot ar oktobri,beidzot ar martu:)

līdz patiesības graudam kaut kā jāaizrokas :) Tātad ar vardēm un to kurkuļiem barojas foreles, bet vardes lielos daudzumos noēd nelietīgie stārķi. Stārķi pie mums ne mazāk kā bebru, tātad gāžam šo ligzdas nost tāpat kā bebru dambjus!
p.s. ceru ka šo nevainīgo joku kāds nepārpratīs.

Sulla, 22.marts 2015, 19:03

LV bebru droši vien ir ap 100 000, bet stārķu tikai ap 10 000. Turpinoties neapstrādāto lauksaimniecības zemju straujai aizaugšanai ar krūmiem, bet apstrādāto ar vien intensīvākai izmantošanai, stārķu īpaši vairāk nepaliks.
Lai ornitologi paši tiek galā ar savu saimniecību.

līdz patiesības graudam kaut kā jāaizrokas :) Tātad ar vardēm un to kurkuļiem barojas foreles, bet vardes lielos daudzumos noēd nelietīgie stārķi. Stārķi pie mums ne mazāk kā bebru, tātad gāžam šo ligzdas nost tāpat kā bebru dambjus!
p.s. ceru ka šo nevainīgo joku kāds nepārpratīs.

A stāsts sākās par pumpainām zivīm. :))

Var jau būt , ka spalvu švīkstoņu esmu noturējis par šņākšanu , bet ka čūska locījās , to 100 % redzēju , tātad dzīvas nes uz ligzdu .

gintsgg, 22.marts 2015, 18:29

Gint čūskas var stundu locīties pat pēc galvas atdalīšanas :) pa Animal Planet nesen rādīja visādus unikālus kadrus ko nofilmējuši amatieri. Viens fermeris čūsku, laikam klabureni, nogalināja nocērtot galvu, ķermenis un galva turpināja vēl sarauties ilgu laiku, līdz galva iekoda pašas ķermenī :) Pavēro kādreiz kā stārķveidīgi rīkojas ar čūskām uz zemes(vai pameklē jutubē dabas filmas), ass knābja cirtiens šai pa galvu un tikai tad sāk rīt nost (vai nest uz ligzdu).

Var jau būt , ka spalvu švīkstoņu esmu noturējis par šņākšanu , bet ka čūska locījās , to 100 % redzēju , tātad dzīvas nes uz ligzdu .

Domāju ka nebūšu sajaucis , kad to odzi nes 4-5 metrus virs galvas , ļoti labi var dzirdēt to šņākšanu , bet kad līdz ligzdai ir 50 metru , diez vai var dzirdēt mazuļu šņākšanu .

gintsgg, 22.marts 2015, 17:50

tas ir izslēgts, no tāda attāluma nedzirdētu nekad. Visi lielie putni (izņemot pūces) lidojot izdod skaņas ar lidspalvām, tām šķeļot gaisu, būsi to švīkstoņu noturējis par odžu šņākšanu :) Vispār jau leģendas un mīti tā arī rodas. Kaut vai slavenais tautas ticējums ka krupji pa nakti govīm nozīž pienu. Bet radies tas pavisam prozaiski, ierauga saimniece pa kūti rāpojam krupīti, pāršķeļ nabagu ar kādu asu darbarīku un tam izdalās no zemādas indes dziedzeriem nedaudz bāls šķidrums. Un leģenda par krupjiem pienasūcējiem gatava :) Man ome savulaik tam svēti ticēja.

nu jaa,man jaapiekriit Sullam jo ir gadiijies gandriiz uzkaapt un to shnjaakshanu var dzirdeet kad ieklausies,bet staarkjeeni gan uzvedaas skalji