Foreles

Sulla, kaa te var ielikt foto? Labpraat ielikshu vienu foto, ko muusu ihtiologu pulcinjsh varees analizeet ar putaam uz luupaam :D
5.februāris 2012, 02:19 | links
 
Shii protams ir forele un kaa to var sajaukt, nezinu, bet, kas Tev teica, ka 1,5kg gaisha zivs nevareeja buut taiminjsh? Vieniigi, ja Tu vinju kjeeri arii virs kaada nepaarvarama shkjeershlja, kuru nevaru iedomaaties lielaa Gaujas pietekaa (iznjemot Braslu) Vasaraa shad tad gadaas upiitees taiminji un tas nav briinums. Es kjerot taiminjus daudz reiz esmu nokjeeris strautenes, bet ne reizi nav licies, ka taa vareetu buut strautene.. Nav man laikam gadijies tik spilgts piemeers... Ja traapiisies, ielikshu bildi un luugshu padomu :) Pagaidaam 15 gadu laikaa nav gadijies taads exemplars :)
5.februāris 2012, 02:16 | links
 
Man patīk tie forelisti :)) Ārā -30 bet miera nav :)))
4.februāris 2012, 23:07 | links
 
ZipBaits> tikai nevajag, mūsu upēs ļoti viegli var sajaukt strauteni ar taimi un pat 20gadus ķerot foreles ne reizi vien nonākt tupikā, kad nesaproti ko pašlaik turi rokā ;) Lūk viena tāda:

Neviena sarkanā punkta ar baltu kanti, tikai melnie raibumi. Ja tādu izvilktu upē kurai tieša saikne ar jūru, tad droši vien būtu pārliecināts ka taimis. Bet redz lai arī izvilkta Gaujas nelielā pietekā, bet virs liela dzirnavu dambja kurš pastāv jau no pirmskara laikiem un taimiņiem desmitiem gadu nav nekāda iespēja nokļūt virs aizsprosta. Nav dzirdēts ka kāds arī tur būtu ielaidis taimju mazuļus. Un šādas dīvainās foreles virs veciem aizsprostiem man trāpījušās 3 gabalas. Lielākā 1,5kg jau krietni lielākā Gaujas pietekā. Tā bat bija gaiša un sudrabaini pelēka, slaida mātīte vasaras vidū.
4.februāris 2012, 23:00 | links
 
tev taisnība. Kad biju jauns un pirmās reizes kontaktēju ar zvejniekiem, buja termins Somu laši. Un man nepieleca uzreiz...
4.februāris 2012, 00:51 | links
 
Punkts buus kaut kad naakotnee, kad buus kaads ar attieciigu izgliitiibu shajaa jomaa PIERAADIJIS vienu - pareizo teoriju. ;) Esmu jau gana lasijis un gana runaajis ar cilveekiem, kam it ka buutu jaazin, bet 100% nevar teikt neviens. Katraa zinjaa, sajaukt LV upee nokjertu taiminju ar strauta foreli arii jaabuut talantam :D Pagaajshgad traapijaas slaida varaviiksnene ap 1,5kg Gaujaa un tad arii vareeja izsmieties, jo teoriju bija daudz. Jauna suga, Spiidiigais, Neliels lasiitis un taa taalaak :D Vareeja izsmieties par satraukumu un paarlieciibu viiru sejaas :D
3.februāris 2012, 23:50 | links
 
Paldies Emka un Vanem.Domāju,ka beidzot šīm domstarpībām pielikts punkts.
3.februāris 2012, 13:47 | links
 
Jā un piekrītu Vanemam, ka pēc zvīņas var noteikt (līdzīgi kā pēc koka gadu joslas) jūrinieci no starutenes, jo barības bāze ir pavisam cita, kā arī augšanas temps un attīstība.
3.februāris 2012, 12:54 | links
 
ZipBaits, rakstā jau minēju arī Zviedrijas piemēru par "ezera foreli" , uzpludinājumi ir plaši, barības bāze arī, kas būtībā ir salīdzināms ar būšanu jūrā. Augšanas tempi pavisam citi un liela daļa no foreļu mazuļiem atgriežas tajā pašā uzpludinājumā un turpina it kā jūras foreles attīstības ceļu, iegūstot savādāku eksterjeru, bet zivs ir viena :)
3.februāris 2012, 12:51 | links
 
tu nedomā, bet paklausies onkuli, kurš zin. Augšanas temps forelei upē un forelei (taimiņam jūrā) ir ļoti atšķirīgs. Attiecīgi veidojas atšķirīga izmēra augšanas zonas, kuras nelielā palielinājumā labi var atšķirt. Skandināvijas piemērs- nu palasies kaut kur par ekoloģiskajām formām- kadreiz dalīja 3ās- S. trutta fario, S. trutta trutta, S. trutta lacustris.
Nedomā, meklē informāciju un lasi.
3.februāris 2012, 12:50 | links
 
Nedomaaju, ka peec zviinjas ko vareetu pateikt, njemot veeraa, ka ihtiologi tikai izvirza teorijas par strauta foreles un taiminja radnieciibu. Es gan arii domaaju, ka taa ir viena suga, kuras parstaavji meedz izveeleeties dazhaadas dziivesvietas.. Piemeeram, skandinaavijaa esmu nokjeeris ezeraa kuram nav ne mazaakaa sakara ar juuru izteiktu taiminju, jo nav sarkanas pumpas nevienas. Tai pashaa ezeraa kriitoshajaas upees ir pilns ar tiem pashiem taiminjiem, tikai ar sarkanu pumpu ;)
3.februāris 2012, 11:52 | links
 
Paldies ka paskaidrojat :)
3.februāris 2012, 11:28 | links
 
Tā tad,katras foreles zvīņa jāsūta uz laboratoriju,lai nteiktu,vai neesi pārkāpis MN.
3.februāris 2012, 11:13 | links
 
elementāri pēc zvīņas var pateikt vai zivs bijusi jūrā.
2.februāris 2012, 23:05 | links
 
Sulla :)
2.februāris 2012, 21:22 | links
 
eMKa> nu tā jau ir, ar jūru savienotās foreļupēs, kurās ienāk nārstot taimji, ir pagrūti noteikt vai tā strautene vai jūrniece, vari tik minēt. Bet šā vai tā rekordus šīm abām formām mēs reģistrējam atsevišķi, arī citur ziemeļeiropā. Jautājums tikai cik bieži par lielām strautenēm tiek uzdoti taimji kuri visu vasaru nodzīvojušies pa upi? :) Es jau ar varēju ŠO ~ 4kg taimi lepni pasludināt par jaunu strautenes rekordu, ņemot vērā tā strautīgo ārieni un to ka dotajā upē savulaik tika ķertas ļoti lielas foreles :)
2.februāris 2012, 21:10 | links
 
Gaujiniek, tak izlasi to rakstu nopietnāk! :) Tā ir viena un tā pati zivs, kas h-viņ zina kādu apstākļu ietekmē vai nu paliek upē, vai migrē uz jūru.
Jā, tas varētu būt indikators, ka var meklēt strautenes tajā upītē, bet tas nebūs nekāds bērns jūras forelei, tā būs zivs, kas palikusi saldūdenī un saucam mēs to par strauta foreli.

Sulla, nevis dažreiz pārklājas, bet regulāri pārklājas :) un hibrīdu nav, jo nārsto viena un tā pati zivs tikai atšķirība ir sāļudens un saldūdens formā. Pētīts tas ir maz, tāpēc vienkāršāk ir izveidot pasugu un nodalīt strauteni no jūras foreles lai gan tā ir viena un tā pati zivs.
2.februāris 2012, 19:37 | links
 
Gaujinieks> ģenētiski jā, viena suga Salmo trutta. Tikai strauta forele nav nekāds taimiņa bērns, bet pasuga Salmo trutta fario. Pastudē bioloģiju, kas ir sugas un pasugas. Tā ir mūsu taimiņa(jūras forele) saldūdens forma, kura palikusi uz patstāvīgu dzīvi upēs un vairs neatgriežas baroties jūrā. Un to ka viena suga var viegli pārliecināties apskatot abu mazuļus, praktiski neatšķirami. Un tā kā gan taimiņa gan foreļu nārsta vietas mēdz dažreiz pārklāties, tad sastopami arī abu formu hibrīdi. Vienvārdsakot nekad 100% nevari būt pārliecināts, vai tā "tīra" strautene vai kāds bastardēns no taimja :)
2.februāris 2012, 18:08 | links
 
Sveiki velejos pajautat..Tikko izlasiju žurnāla rakstā copeslietās ka taimiņs ir tas pats kas strauta forele ,ka strauta forele ir itkā upē iesprūdis/palicis taimiņ bērns . Vai tas ka Gaujas baseina upītē nārsto taimiņi varētu būt kā indikators tam ka upītē dzīvo strauta foreles?
2.februāris 2012, 17:52 | links
 
Var noķert, iepriekšējā nogalē pārliecinājos, aktivitāte gan nav tāda kā vasarā, bet ar provocēšanu pa reizei sanāk :)
12.janvāris 2012, 16:33 | links
 

Pievieno savu atbildi

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager