Mazliet novēlota atskaite. 25.06.2010 ar rītausmu biju pie upes Kurzemē, braucu uz to reti, jo patālu sanāk. Ūdens dzidrs, pamaz, bet ok. Odu mākonis pirmajās 20 sekundēs sapotēja visas atklātās vietas, odu līdzekļus nelietoju, brīžiem nācās pārmīt ar odiem pa kādam rupjam vārdam, bet visā kopumā odu daudz. Nu tad sāku copēt ap kādiem 5:00 un jau pēc pāris metieniem zemmērs izrāda aktivitāti par slepeno nr 4 Moscu tikai ar zelta krāsas lapu. Tā pagāja kādas 2-3 h, to laikā tika amnestēti un pa zobiem sadots pārdesmit foreļiem izmērā no 20-25 cm. Biju vieglā šokā, jo forele skrēja līdzi rotam līdz brīdim, kad tas jāceļ ārā no ūdens un tad kā bultas lika atpakaļ krūmu kaudzē, bet jau nakamajā metienā tā atkal metās virsū dzelzim. Pirmo reizi paprovēju mazu lēni grimstošu voblerīti vietās, kur roteri iemērkt nav iespējams un atkal pilnas smukas vietas ar forelēm, bet lielais negrib ēst. Ap pusdienas laiku uzliku nr 4 slepeno Moscu ar sudraba lapu, un te joki beidzās. Piemeklēju vietu, kur ir aptuveni 1 metrs logs starp sakritušiem kokiem, ūdens tur pelēcīgi-zils, iemetu, nepaspēja nogrimt un forelis ap 25 cm galā, pļac, a kur lielais? Nodomāju, labi, iemērkšu vēlreiz, iemetu, nogrima aptuveni 1.50 līdz 2.00 m dziļi, tiklīdz sāka roters rotēt tā bija kampiens, smuks forelis skrēja uz visām pusēm, bremze kauc, izvazāja mani pa visiem kokiem, brīnos kā neaptinās ap kādu bomi. Krastā dabūju, cope izdevusies. Albumā bilde. Nobridu vēl kādu stundu, copes vēl bija, bet nekā liela. Rezumē: upē ir zivis, odi kož, slepenā Mosca strādā ne tikai pavasarī.
28.jūnijs 2010, 11:46 |
links