tapir, forele kā likums (vispār jau tāpat kā jebkura zivs) vienmēr stāv ar galvu pret straumi. Tātad ja pārvietojies pret straumi sanāk, ka pieej zivij no mugurpuses, bet tas vēl nenozīmē to, ka viņa tevi neredz. Atklātā vietā pat ļoti labi redz. Te varbūt arī būtu jālien uz vēdera :)), bet labāk tomēr ir veikt tālus precīzus metienus, vai neiet gar pašu krastu, bet pāris metrus nost. Brienot nav citu variantu, kā izpildīt tālus, bet precīzus metienus. Bieži vien zivs (īpaši lielās) tiek iztramdīta ar neprecīzu pirmo metienu...tad varī mētāt kaut līdz "baltajām pelītēm"...neņems un viss.
Protams ir reizes, kad forele grābj visu pa kārtu un pat pie pašām kājām, bet tomēr reizēs kad tā jau ir pieēdusies vai arī nav īpaši aktīva, metiena precizitātei ir ļoti liela nozīme, tāpat kā pārvietošanās gar upi.
Katrā ziņā pārvietojoties pa krastu vajag izvairīties no tādas "lāča pastaigas", jo vibrācija no krasta tiek diezgan labi nodota uz ūdeni.
Par vietām- lielās foreles nekad nav kopā ar "knapsieriņiem"...katram ir sava vieta. Un ja tiešām ir skaista bedrē mazie liek mieru, 90% ka tur ir lielais...un te nu sākas stāsts, kā viņu piečakarēt :)
Bļin, vesels romāns sanāca :)
13.aprīlis 2010, 17:08 |
links