Foreles

Nū re pa retam pat foreļracim var piekrist. Tā viš ir ka vislielākais ienaidnieks mazajām upēm esam paši ar savu destruktivo darbību. Meliorācija ar taisnošanu, pārrakāšanu un mežu, purvu (upju galvenie barotāji) nosusināšanu, dambji, zivjaudzētavas kuras vairāk kā 50% no upes savāc un izlaižot caur dīķiem iepludina atpakaļ jau piesārņotu draņķi. Tā kāšana no tarpotāju puses gan nebij tik nevainīga, jo ar regulāri iztīrīja upes. Man vairāki vecmeistari ir stāstījuši vienu un to pašu stāstu: atklāju priekš sevis jauno upi (posmu)pilnu ar forelēm, uh kas par lomiem bija tajā gadā (kuram pilna mugursoma, kam vestes aizmugurējā kabata), 100 un vairāk galvas pacēlu! Bet zin kaut kas nelāgs notikās pēc gada, foreles pazuda..
13.oktobris 2017, 16:51 | links
 
Mergupē foreļu kādreiz bija pa pilno un vēl biku, arī laši un taimji kādreiz nāca iekšā (fāters stāstīja). Padomju laikā divreiz amonjaka mucas traktoristiem tika apgāzušās un pēc katras reizes visa upe smirdēja no dažādu nosprāgušo zivju trūdēšanas. Bet pēc~ trīs gadiem viss atkal bija štokos! Elektriķi regulāri zivis zvetēja gan no laivas, gan ar aķi mugursomā vazājoties ar kājelēm, bet zivis tāpat bija! Veči ar tārpiem ķēra uz nebēdu, bet es ar špini tāpat noķēru vairāk nekā šie:) Kad man brauca ciemiņi, gāju uz man zināmu vietu pēc zivs, ko galdā likt un vienmēr arī bija, bet tad uz upes uzcēla hesus un kirdik zivei bija, jo tā nedabūja migrēt.
Vēl ''gudrinieki'' salaida hesa uzpludinājumā līdakas, kas to lietu galīgi piebeidza....
Tā ka var spriest par alkšņiem, bebriem, ūdriem, dunduriem un viskko, bet konkrētā upē vainīgais foreļu iznīdēšanā ir zināms !
13.oktobris 2017, 16:38 | links
 
Tam es Nori piekrītu ka pārsvarā Amerikas ūdeļu visuresība arī veido to mītu par ūdriem visur, jo vairums cilvēku jauc šīs sugas. Savulaik viens forelists vecmeistars pat manā klātbūtnē pie upes ūdeli nosauca par ūdru :) Arī pēdas jauc. Ja nezinātājam parāda ūdra pēdas, tad pārsvarā tas būs pārsteigts par to lielumu, jo redzējis līdz šim ūdeļu.
13.oktobris 2017, 16:29 | links
 
Ūdrs atšķirībā no Amerikas ūdeles jau izsenis ir mūsu faunas sastāvdaļa. Protams var tikai minēt cik daudz to bija pirms 100 un vairāk gadiem. Bet spriežot loģiski, gana daudz. Ar plēsējiem ir tā ka barības daudzums ir primārais kas nosaka to skatu. Jo upes tad bija tīras, pilnas ar zivīm un vardēm, vēžiem. Visas mazās upītes bija pārpilnas vēdzelēm, bet tā ir zivs kuru ūdram visvieglāk nomedīt. Saprotams ēda un ēd arī foreles, tāds ir dabas likums, visus kāds ēd. Forelistam manuprāt jābūt dabas draugam nevis ienaidniekam, kuru tracina dabas likumi un kurš mēģina "savā" upē ieviest paštaisnu un absurdu sugu regulāciju.
13.oktobris 2017, 16:18 | links
 
Eiropas ūdele pēdējo reizi Latvijā piefiksēta tālajā 1994 gadā. Praktiski visi mazie melnie plēsēji ir amerikānietes. Ja ūdrs savu medījumu notiesā, tad piemēram ūdeles bieži nokož savu upuri tikai sporta pēc. Šogad ar vienu tādu aizkostu atradu. Manuprāt, tieši ūdeles un bebri ir pamata problēma mūsu upēs. Katru gadu vienā upē rudenī jaucam bebru dambjus no zivju nārsta strautiem. Parasti dambis uz zināma strauta bija viens, šogad tai pašā vietā 5 nepilnā km! Pieredze rāda, ka rudeņos dambji netiek atjaunoti.
13.oktobris 2017, 16:12 | links
 
Mātītēm ir 1-4 mazuļi kuri dzīvo ar to kopā ~ gadu, tad arī var novērot to bariņus, sasaukšanos.

Visa upe atbalsojās vienos svilpienos, kad tiek noņemts no trases kāds sugas brālis!
Chalitis, 13.oktobris 2017, 15:41


šo gan nesapratu, kas "noņem no trases" , mednieki ? Ūdrs tak sarkanajā grāmatā, runāt par tā medībām ir tikpat ētiski kā par lašveidīgo cemmerēsanu no berzēm..
13.oktobris 2017, 15:55 | links
 
Sulla.Par ūdriem gan nebūs taisnība! Viens, divi īpatņi tikai Tev liekās! Esmu runājis ar vairākiem cilvēkiem, kas saistīti ar akvakultūras audzešanu. Kas paši dzīvo pie upēm un zin "to drēbi"! Ūdru ir dafiga! Visa upe atbalsojās vienos svilpienos, kad tiek noņemts no trases kāds sugas brālis!
13.oktobris 2017, 15:41 | links
 
Vispār man jau liekas, ka ūdele ir tik dabiska kā ūdrs. Tiesa, Eiropas, nevis Amerikas, bet nu vai tas no zivs viedokļa diži ko maina?
Esmu dzirdējis, ka ūdelei vairāk garšo tieši vardes un vēži un zivs nav 1. prioritāte. Savukārt ūdrs ir ievērojami lielāks (attiecīgi vajag vairāk barības) un zivis tas ēd labprātāk par ūdelēm.
Ja kāds mācīts biologs pamanīs ko apšaubāmu manis teiktajā, uzklausīšu, kā tad ir pareizi.

Hotentots, 13.oktobris 2017, 12:32


Kā zoologi savos pētījumos var noskaidrot kādas sugas ēdienkarti konkretā reģionā ? Vācot sūdus un pētot tos zem lupas :) Citu variantu nav. Pie mums ūdri ir pētīti visai labi, noskaidrots ka galvenā ēdmaņa ir vardes, zivis ar un pārsvarā visādas sīkās līdz 10cm. Nu un vēži saprotams. Mazie zīdītāji, putnu mazuļi jau retāk. Manos Latgales laukos piemājas upītē, kura sen meliorēta un vairāk atgādina seklu taisnu grāvi, jau sen mājo ūdrs. Un lai gan upē jau sen nav lielākas zivis par mailēm, vīķēm, akmeņgraužiem un baltajiem sapaliņiem, ēdamā acīmredzot pietiek. Krastos daudz pļavas un vardes tur papilnam. Vēži nav. Jā un ja foreļupē redzam visas sēres ūdru nopēdotas, tad tas jau nenozīmē ka tur to papilnam. Piemēram pieaugušam tēviņam teritorija ir 5-15km upes posma. Tā ka uz nelielu foreļupīti maksimāli 1-2 īpatņi.
Ar ūdelēm gan ir sūdi, jo tās jau vairs nav mūsējas Eiropas, bet Amerikas, daudzas dzimušas zvēraudzētavās un dabiskie instinkti tiem sačakarēti. Tāpēc ir nekaunīgas, drošas, zog zivis copmaniem pat no tīkliņiem :) Bet bēdīgākais ka viņas pie barības pārpagātības nespēj apstāties slepkavosanā. Piemēram var apkost veselu perējošo pīļu populāciju uz kādas niedru saliņas Engurē, Kaņierī. Visas nokož bet aizstiepj protams tikai vienu. Ūdeles saprotams vajag pamatīgi apkarot.
13.oktobris 2017, 14:04 | links
 
Vispār man jau liekas, ka ūdele ir tik dabiska kā ūdrs. Tiesa, Eiropas, nevis Amerikas, bet nu vai tas no zivs viedokļa diži ko maina?
Esmu dzirdējis, ka ūdelei vairāk garšo tieši vardes un vēži un zivs nav 1. prioritāte. Savukārt ūdrs ir ievērojami lielāks (attiecīgi vajag vairāk barības) un zivis tas ēd labprātāk par ūdelēm.
Ja kāds mācīts biologs pamanīs ko apšaubāmu manis teiktajā, uzklausīšu, kā tad ir pareizi.
13.oktobris 2017, 12:32 | links
 
vispar jau esmu pieminejis ari udeles taja negaciju kompleksa.ar udelem mana upite bija ta - 3 gadus atpakal paradijas peksni bieza slani.tas jau pie ta ka bija jau citi negativie komponenti.man ir pazistams mednieks,kas tur dzivo.vins un parejie uzsaka intensivu kampanu udelu izkersana.vai nu vinu darbiba,vai dabas mate uzsutija tam udelem kadu epidemiju.bet vairak tas udeles nemana.vel jau var pieminet udrus,garnus un melnos starkus,kas ari konkure ar forelistiem.bet sie faunas parstavji ir bijusi vienmer un vinu populacija nav liela.ar tiem varetu sadzivot.nu nevar likvidet visu Latvijas faunu.bet ar bebriem un udelem ir kaut kas jadara lai optimizetu vinu daudzumu.jaa,esmu lasijis par tiem nosaciti zalajiem dabas draugiem,kas meginajusi izlaist udeles no fermam.es neesmu asinskars un launs, bet sis ir tas gadijums kur tie kas piedavaja kastraciju varetu to panemienu pielietot.

Bjorgvins, 13.oktobris 2017, 10:12

zini ko es tev tos ŪDRUS aizsūtišu pie tevis ja tev viņu ir vēl par maz!!!
13.oktobris 2017, 12:12 | links
 
vispar jau esmu pieminejis ari udeles taja negaciju kompleksa.ar udelem mana upite bija ta - 3 gadus atpakal paradijas peksni bieza slani.tas jau pie ta ka bija jau citi negativie komponenti.man ir pazistams mednieks,kas tur dzivo.vins un parejie uzsaka intensivu kampanu udelu izkersana.vai nu vinu darbiba,vai dabas mate uzsutija tam udelem kadu epidemiju.bet vairak tas udeles nemana.vel jau var pieminet udrus,garnus un melnos starkus,kas ari konkure ar forelistiem.bet sie faunas parstavji ir bijusi vienmer un vinu populacija nav liela.ar tiem varetu sadzivot.nu nevar likvidet visu Latvijas faunu.bet ar bebriem un udelem ir kaut kas jadara lai optimizetu vinu daudzumu.jaa,esmu lasijis par tiem nosaciti zalajiem dabas draugiem,kas meginajusi izlaist udeles no fermam.es neesmu asinskars un launs, bet sis ir tas gadijums kur tie kas piedavaja kastraciju varetu to panemienu pielietot.
13.oktobris 2017, 10:12 | links
 
Vecos "labos" laikos jēlu, tikko norautu no rumpja, ūdeles ādu tirgoja par 10rbļ., ūdri par 300rbļ. Pie labas algas 200rbļ.

Makatanav, 12.oktobris 2017, 15:21


Tagad diži nevienam jau nevajag tās ādas. Vismaz tā man stāstīts. Cilvēks piezvana uz sludinājumu "pērku jebkuras ādas". Cauna? Vai meža? Ak ne, akmens cauna...Neder. Un gadījuma pēc viens ūdrs arī ir - ai, to arī nevajag...cilvēks piedāvāja par sviestmaizi, lai vispār no tās ādas vaļā tiktu.
12.oktobris 2017, 19:42 | links
 
Vis jau ir labi, bet nav pieminēts fakts, kurš dramatiski ietekmē šo zivju daudzumu upēs. Ūdeles, dažādu sugu un kalibru var izēst jebkuru strautu vai upīti pa tīro. Cik šādi zvēri ir izmukuši no sprostiem piemēram pēdējos 50 gados? Visas vinas grib ēst un patēriņa ziņā stabili stāv līdzās kormorānam. Upes izēd veseliem posmiem, un interesantākais, viņām interesē tieši lielākie eksemplāri. Šogad ziemā mēģināsim vienā vietā populāciju paretināt! Starp citu noēnojumam manuprāt upēs ir jābūt 30:70 par labu ēnai. Šāda proporcija reti kur ir, mēs tak esam baltalkšņu valsts. :D

Noris, 12.oktobris 2017, 14:38


Par izbēgšanu nezinu, bet pa laikam tak "dabas draugi" no audzētavām "zvēriņus izlaiž brīvībā".
12.oktobris 2017, 19:41 | links
 
Ūdelēm varētu labi strādāt tievā plastmasas kanalizācijas truba ar līkumu un zivju barību galā kā esma. Tievās telpās tām ir problēmas ar atpakaļgaitu....

Šogad ziemā mēģināsim vienā vietā populāciju paretināt! Starp citu noēnojumam manuprāt upēs ir jābūt 30:70 par labu ēnai. Šāda proporcija reti kur ir, mēs tak esam baltalkšņu valsts. :D

Noris, 12.oktobris 2017, 14:38
12.oktobris 2017, 18:29 | links
 
Vecos "labos" laikos jēlu, tikko norautu no rumpja, ūdeles ādu tirgoja par 10rbļ., ūdri par 300rbļ. Pie labas algas 200rbļ.
12.oktobris 2017, 15:21 | links
 
Ūdri,ūdeles ir nenormālā skaitā!
Nedomāju,ka tāds daudzums to jelkad agrāk Latvijā ir bijis!Visi krasti nopēdoti un nodirsti!
12.oktobris 2017, 14:53 | links
 
Vis jau ir labi, bet nav pieminēts fakts, kurš dramatiski ietekmē šo zivju daudzumu upēs. Ūdeles, dažādu sugu un kalibru var izēst jebkuru strautu vai upīti pa tīro. Cik šādi zvēri ir izmukuši no sprostiem piemēram pēdējos 50 gados? Visas vinas grib ēst un patēriņa ziņā stabili stāv līdzās kormorānam. Upes izēd veseliem posmiem, un interesantākais, viņām interesē tieši lielākie eksemplāri. Šogad ziemā mēģināsim vienā vietā populāciju paretināt! Starp citu noēnojumam manuprāt upēs ir jābūt 30:70 par labu ēnai. Šāda proporcija reti kur ir, mēs tak esam baltalkšņu valsts. :D
12.oktobris 2017, 14:38 | links
 
par tam meza cirsanam tas ir vesturisks fakts,ka tadas intensivas izcirsanas jau ir bijusas.neskarsim tukstosiem un simtiem gadu,bet panemsim pagajuso gadsimtu.pec 1.pasaules kara nodibinoties LR,tika veikta zemes reforma un daudzi latviesi ipasuma ieguva zemi.un centas izveidot maksimali daudz lauksaimniecibas zemes.tatad izcirta lielu dalu mezus.ka tas ietekmeja foreles gruti pateikt.esmu meklejis ta laika publikacijas par zivim,nu foreles tiek pieminetas loti reti.1967 un 1969 gada lielas vetras daudzos rajonos izgaza loti daudz koku.tur kur es dzivoju berniba,postijumi bija loti lieli.ipasi cieta lielas egles.mezs izskatijas pec spoku meza.guculi vairak ka10 gadus zageja un veda ara.stacija vagonus krava dienu un nakti.ta ka tikai cirsama vien vainas nebus.tas bus tikai viens no faktoriem kopeja negaciju sakritiba.bet limenis upes tik tiesam ir krities.nu es nerunaju par pludu laiku.varbut pie vainas bija vairaki sausie gadi,kad nebija riktigi ne lietus ne sniega. varbut ar so izteikti veso un lietaino laiku iesaksies cits laika apstaklu cikls un viss bus labi. foreles barosies un vairosies uz nebedu. nu laikam jaatzist viens,ka foreles nekad nan bijusas dominejosa zivju suga Latvija.nu loti kapriza zivs gan attieciba uz dzivosanas vietam,gan parejiem apstakliem.te tika uzdots jautajums par to cik forelem ir jabut upe uz vienu km,lai forelu populacija varetu normali atrazoties.pec dazadu valstu ihtiologu metodikam,videja un neliela upite, ja nav citu plesigu zivju izteiktas klatbutnes,jabut 30 - 40 forelem uz vienu km.80 un 90- gados ta regiona upites ta bija.es domaju,ka to var apliecinat tads kompetents zivju zinis un telezvaigzne Maris Olte.un pec 2000 gada kaut ka viss aizgaja baki.vietam praktiski lidz nullei.bet pagasgad un sogad ir noverota tendence atjaunoties.varbut tik tiesam daba viss notiek cikliski un ir sacies forelu pozitivais cikls.un nav jega te diskusijas vienam otru apvainot un piedavat sterilizaciju.
12.oktobris 2017, 13:26 | links
 
Labi!Pirmo redzēju pirms dienām desmit.Taimiņa berzu.
12.oktobris 2017, 13:22 | links
 
Nu, nu, pāris nedēļas? Pagājušonedēļ vēl nekā nebija.
12.oktobris 2017, 13:17 | links
 

Pievieno savu atbildi

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager