Lašveidīgo spiningošanas sāpe!

Un?
Kāpēc lasis kļūst par sargājamu objektu tikai tad ,ja veiksmīgi izvairījies no jūras tīkliem un iepeldējis upē?Upē ir normas;starp citu tūkstošos gab, par vaislinieku nozveju,jo kamēr lasis ir jūrā,viņam šo goda pilno nosaukumu piemērot nedrīkst ;)Cik personas uz šiem vaisliniekiem barojas ir cits stāsts.Bet cik tad procentu lašveidīgo beigās vispār tiek pie nārstošanas? Nav tas izķeršanas,pavairošanas mehānisms ar mīnusa zīmi jeb tuvu tam?
Sargāšana upēs.Gribās lamāties,bet tad vismaz daļu no zvejnieku ienākumiem pārskaitiet nārsta sargātājiem.Beigās nebūs ne sašam ne pašam.

un?

Mja,nārsta sargāšana. ;)
Kam?
Vakar redzēju,kā sargā nārstu.Irbes ietekai priekšā smuki karodziņi.Tie noteikti izvietoti,lai rādītu lašiem virzienu ,kur peldēt.Man pat domas neradās,ka tautas barotāji varētu pārkāpt 1000 metru robežu no jebkuras ietekas.Un lai makšķernieki šo visu neredzētu,piebraukt ir aizliegts.Kāpu aizsargjosla 300 metri vietām ir dubultojusies un pat trīskāršojusies.

a) uzdot šo jautājumu internetā > notiek jau gadus 15, bez rezultātiem.
b) doties sargāt nārstu > būs zivis, varbūt kādreiz paķersim ar.

Nu tad ko dariit lai tas taa arii buutu?

Turklāt cik pa šitiem gadiem nav sagāsts naudas iekšā mākslīgajā pavairošanā?

Nu, piedodiet, es arī to naudu maksāju. turklāt ne to mazāko, tā kā man arī gribētos kādu rezutātu no tā visa. neko vairāk par liegumiem es neredzu.

vēl viena lieta - Ja reiz ir tās licencētās rudens vietas. Piemēram, Daugava pie Rīgas HES Vai tādā gadījumā nevajadzētu arī parūpēties, lai līdz tam Rīgas HES tīklu nebūtu? Pats ik pa pārnedēļām braucu pāri Daugavai un redzu, kas tur darās! Pilnīgs apsurds. Lasim, kurš grib tikt līdz Rīgas HES, ir pie ostas jāiekāpj 7.tramvajā, jāaizbrauc līdz Ķengaragam, tad jāpārsēžas Dārziņu autobusā, no pieturas jāaiziet uz daugavu un tur tad jāsāk ķerties.

Nu sorry, tā jau visas labas idejas var pa pieskari nolaist.

Vēl viena lieta - interesanti, šogad tā sauktās politbiroja nomenklatūras licences arī būs? Tobiš tās, ko Salacā par īpašiem nopelniem tēvijas labā izsniedz tādiem pidariem kā Simsons un Ķirsons?

Kā tur bija - kāds dzīvnieks allaž ir vienlīdzīgāks par pārējiem.

Arī es piekrītu par licencētās zvejas ieviešanu uz lašiem un ierobežojumu atcelšanu. Jo vairāk makšķernieku pie upes, jo ordnungs lielāks.

Nu re kā viss atrisinās pats par sevi...nebūs nevienam,ne maliķiem,ne spiningotājiem...būs kādam...!:)))burtniekos asarus so rudeni var negaidit, pie venspils kokam stav lasu tikli un murdi!!!
17.septembris 2012, 20:43 | citēt | links
Tas no ,,Cope Ventā"!

Izlasiiju!
Visi atziist, ka lielaako skaadi nodara maluzvejnieki...
Nu tad kaada sunja peec inspektoriem nepieskjir, piemeeram, 40% no reaali iekaseetajiem sodiem, kaa preemijas!!!???
I valstij galaa rezultaataa vairaak naudas ieripos, i inspektoriem nebuus uz vienu roku ar malikjiem beerniem maize jaapelna!

EiZii, man arī klusībā liekas, ka sakārtotā sistēmā viss varētu notikt.

Bet izlasi šo linku (nesaprotu tikai, kurā gadā raksts tapis): http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=36&what=28

Tur parādās versija, ka Baltijas lasi derētu pat nezvejot, ne tikai nemakšķerēt.
Vēl - vispirms jānonāk līdz nosargātam nārstam un tad var kaut ko tādu prasīt.
Un trešā lieta - vajadzētu tomēr iezīmēt tos mākslīgi pavairotos. Citādi nav īsti jēgas.

Es, varbuut, izlekshu no kopeejaas domas, bet - kaapeec vispaar uz lasi ir makskjereeshanas liegums?
Es, dziivodams Ventas lashu naarstu tieshaa tuvumaa - katru gadu skatos kaa malikji tos uz nebeedu kapaa, kaa tiiklinieki pa Ventas Rumbu kjeseles liek, un kaa tiesiibsargi vinjus piesedz, sanjemot "dolju".
Es sejaa paziistu vairums sho malikju. Katru gadu lashu "brakanjeeri" jau laiciigi zina, kuraas dienaas reidi buus un kad berzi apstraadaat ir "droshi".
Esmu paarliecinaats, ka Venta nav vieniigaa upe, kur zem piesega, buutiibaa, notiek ruupnieciskaa zveja. Tikai netradicionaalaa veidaa.
Un es nerunaaju par vergoshanu naktiis ar lukturiishiem. Arii taa, protams, saimnieko, tachu lielaakaa shtelle notiek tieshi dienas gaismaa, kad "visi gali ir uudenii".
Nu tachu ljaujiet spiningot, mushot un visaadi citaadi, sportiskaa veidaa, makskjereet tos kustonjus. Es pats zinu, ka ar spiningu, vienas dienas laikaa, vairaak par 2 ziviim nokjert gadaas ljooooti reti. Nu tad kam tas brakaru lobijs vajadziigs.
Ja uz shiim upeem un upiiteem no visaam valsts malaam brauktu makskjernieki, kas, piemeeram, buutu nopirkushi 10 latu Lashu copes licenci- kapaataajiem fiziski nebuutu vietas kur briivi savus greeka darbus dariit.
Esmu paarliecinaats arii, ka lielaakaa dalja no muguru pleeseejiem pirktu licences un ietu godiigaa celjaa savu kvotu pildiit. Protams, nebuutu 20 lashi pa vakaru... tomeer... Bez stresa un luureeshanas paar plecu.
Un nebuutu kljuvis par sisteemu - lashu naarsta laikaa vairumam kuldiidznieku - piedziiti lesusskapji ar nelegaalaam filejaam un kaviaaru.
Tur jau taa lieta, ka ieradumus neizmainiisim tik viegli.. Lai jau peerk tos lashus "no rokas" tikai kaadreizeejais malikjis, par sevis izvilkto lasi, buus nomaksaajis valstij nodevu.
Esmu paarliecinaats, ka taadaa gadiijumaa mees vareesim teikt "lashiem buut".
Tagadeejaas izdariibas un filminjas par malikju apkaroshanu - man liekas smiekliigs farss.

Labdien, briest vienas padomes izveidošanās. Ja padome izveidosies, kā tas izskatās uz doto brīdi, pēc manām domām, ķeršanas aizlieguma pagarinājums izskatīsies pēc maza bērna blēņu sekām. Tāpēc Jūsu viedoklis ir nepieciešams. Ir iespēja reaģēt tagad, nevis tad, kad viss jau ir beidzies. Vairāk blogā "Vadu zvejas tīkotāji un zemūdens mednieki izstrādās makšķerēšanas noteikumus." un tur izvietotajā saitē.
Galvenais jautājums - vai organizācija, kura iestājas, lai padomē vienādas tiesības būtu visiem un vēršas pret makšķerniekiem, kuri cenšas panākt, lai makšķerniekiem būtu lielākas tiesības, jo to ir un tie dod valstij vairāk, var pārstāvēt makšķernieku intereses?

kas ta ir par upi?

Nedeljas nogale pastaigaju pa vienu no upiiteem, kuraa pagarinaats lieguma periods. Daudzviet grunts un akmeji bija apaugushi ar zaaleem, bija arii izcirsti koki pie krastiem, protams, arii bebri.
Gala beigaas izvilku 4 lidakas, no kuraam 2 bija meera. Normaalas foreles nebija, tikai dazhu siiko anmestija. Vai tieshaam lashi taada upee naarsto?

Saite uz jaunajiem noteikumiem: http://www.likumi.lv/doc.php?id=202643

Tiem, kuri vēlējās runāt ar depuātiem. Apskatieties dokumentu pēc saites:
http://www.mk.gov.lv/doc/2005/VARAMAnot_060712_makskeresana.1708.doc

VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti

Nr.3 Sabiedrības līdzdalības rezultāti. = MOSP (Makšķernieku organizāciju sadarbības paddome www.mosp.lv) neatbalsta projekta virzību (29.06.2012. vēstule Nr.7/2012). Iebildumi izteikti par termiņa pagarinājumu un „lašupju” sarakstu.

Nr.4 Saeimas un ekspertu līdzdalība = Projektā pilnībā ņemta vērā Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” sniegtā informācija par upēm, kuras uzskatāmas kā „lašupes”.

Pievērsiet uzmanību !!! atzinums ir par upēm, nevis par lašu nārstu, tā aizkavēšanos. BIOR par lašu nārstu nav pajautāts.

Tā, kā mācieties, kā melojot var ignorēt 150 000 makšķerniekus, kas valstij dod ap 7 000 000 latus gadā.

Zvaigzne, iedod lūdzu linku uz MN jaunajā redakcijā. Likumi.lv kaut kā neatradu, vai arī slikti meklēju

Informācijai ... apskatieties Makšķerēšanas noteikumus aktuālā redakcijā.
21.08.2012. MK noteikumi Nr.571 ("LV", 134 (4737), 24.08.2012.) [stājas spēkā ar 25.08.2012.]

Šogad pirmo reizi ziņās izskanēja info- katru gadu kad tuvojas naudas dalīšanas laiks, zaļās organizācijas ziņo ka Baltijas jūra iet bojā.....

Ko te var ņemties, zvejas kvotas lielums uz 2012. gadu visā Baltijas jūrā lašiem ir tāds, ka viens lasis uz katru Latvijas makšķernieku knapi sanāk.

Zona: ES ūdeņi 22.–31. apakšrajonā
Dānija - 25396 gab.
Vācija - 2826 gab.
Igaunija - 2581 gab.
Somija - 31667 gab.
Latvija - 16153 gab.
Lietuva - 1899 gab.
Polija - 7704 gab.
Zviedrija - 34327 gab.
Kopā savienība 122553 gab.

Zona: ES ūdeņi 32. apakšrajonā
Igaunija - 1581 gab.
Somija - 13838 gab.
Kopā savienība 15419

EK priekšlikums palielināt nozvejas kvotas Baltijas jūrā īpaši brētliņām ir vērtējams pozitīvi, sarunā ar "LA" uzsver Zivsaimniecības asociācijas vadītājs Inārijs Voits. Brētliņas, kā uzsver I. Voits, ir tā zivju suga, kas ir īpaši svarīga gan Latvijas zvejniekiem, gan pārstrādātājiem, līdz ar to vairs nevajadzēs no ārzemēm iepirkt saldētas zivis, lai produkciju saražotu nepieciešamajā daudzumā.
"Tomēr, lai arī kvotas palielinājums brētliņām būs, tas nav tas, ko zvejnieki būtu gaidījuši. Mūsu zvejnieki 11 procentu vietā vēlējās vismaz 22 procentus, ko arī pieļāva zinātnieki," norāda I. Voits. Citu zivju sugu nozvejas kvotu palielināšana vai samazināšana Latvijas zvejniekus tik ļoti neietekmēšot. Piemēram, mencu nozvejas kvotu zvejnieki tāpat neizpilda, savukārt lašu nozvejas kvotu pat varējuši iemainīt igauņiem un somiem, pretī saņemot tiesības zvejot brētliņas.