Bija domāts sekojoši, kāda jēga nodarboties ar maluzvejniecību, ja ir pamatots risks saņemt sodamību un samaksāt lielu soda naudu...
MT9, 26.septembris 2019, 13:15
Iemesli dažādi:
1) kāpēc joprojām zog jebkādas citas mantas? Tāpat var dabūt sodu, bet tak zog un zog...Ne vienmēr jau noķer un tādas reizes jau iedrošina.
2) adrenalīns. Ir tak dzirdēts par ļaužiem, kas ļoti bagāti, bet tāpat iet durt to lasi. Nav jau tā, ka šis nevar nopirkt no vietējā alkāna kaut vai to pašu upes lasi vai arī elitārā veikalā rūpniecisko. Gribas pašam.
3) tas ir interesanti. Paredzu, ka te tauta brīnīsies, bet iesaku tādu tīklu/murdu ielikt pašam. Nevajag obligāti publiskos ūdeņos, gan var atrast kādu dīķi. Lūk, es brīvdienās retināšu lauku dīķa līdaku skaitu, jo liekas, ka varbūt jau būs sakustējušās. Vakarā ieliec un no rīta velc un domā - būs, nebūs, kas būs? Velc un jau redzi - o, gaišs pleķis, nez, kas tas ir? Līdacēns? Karūsa? Beigās lielāks asaris. U.tml. Gadās visādi pārsteigumi, lai gan liekas, ka to dīķi tak zini tik labi.
Jā, ar pīcku var savalkāt to visu, bet tur ir sava burvība. Tāpat rudenī ar vectēva žebērkli var aizbraukt un kādu karpu nomušīt. Tas tik tā liekas, ka viss ir gauži prasti. Nē, tā vis nebūs...
Pēdējās 2 domas gan laikam īpaši neattiecas uz tiem rūpnieciskajiem maliķiem, ko te apspriežat.