Vakar biju aizbraucis uz Kaņieri. Neliels vilnītis, skaista saulīte. Pamazām sāku airēties uz savu noskatīto copes vietu, diemžēl, nodoms bija jāmaina, jo kādi citi - steidzīgi, ar laivu ar elektrisko motoru, acīmredzot sapratuši manu taktiku nostājās priekšā. Redzot šo, mainīju savu nodomu un izvēlējos citu maršrutu, taču tad, šie paši atkal nostājās tā, ka laižoties pa vējam manu laivu nesa tiem virsū. Saskaitos un aizbraucu uz to vietu, kur tie man izbojāja copi un, ko domā, pieķērās mēra līdaka, kuru arī dabūju laivā. Tad ar lielu līkumu apbraucu savus sekotājus un laidos gar rietumu krstu tā, lai starp mani un krastu iebraukt nebūtu jēgas. Taču arī tad šī sekotājlaiva man piebrauca tā, lai varu spiningu mest tikai uz krasta pusi, jo otrā pusē bija šo puišu diegi. Tad, kad viņu deguna priekšā izvilku otro līdaku, tad zēni aiztinās. Tāds nu bija mans piedzīvojums Kaņierī. Mazliet šokēts biju par faktu, ka ir atlaists viens no sargiem un rezultātā saīsināts laiks, kurā var atrasties ezerā. Praktiski tas nozīmē, ka uz Kaņieri būs jēga braukt tikai, lai pavizinātos ar laivu, vai realizētu pusdienlaika copi, kas reti kad ir rezultatīva. Un tādēļ, apmeklētāju skaitam samazinoties, bāze var tikt slēgta reņģuēdājiem un atvērta tikai VIP kungiem. Būtu žēl, ja šo vietu piemeklētu Dzelzāmura medību saimniecības līktenis.
8.augusts 2013, 10:45 |
links