Tā nu sanāca, ka atčohņījos Valkā.
Labi, labi. Ar Jožiku jau bijām kādu laiku atpakaļ vienojušies kur nodoties vasaras valdzinājumam. Man ta sanāk kur aizskriet pa reizei, bet šamais galīgi vasarās slinko.
Lai nu kā tur būtu, sarunājuši lielu nodarvotu koceni devāmies nelielā meža ezerelī nolūkoties. Līdz ir špinieris un pāris pludiņpīckas. Ezers mūs sagaida ar savu vērienīgo mieru, īsts valdzinājums un līdzi velkas 10 gadu vecas atmiņas, kur sākām slīpēt savas copmaņa gaitas.
Sākam ar to, ka neķerās. Uzejam pāris katlus, kur vārās konkrēti. Rīkojam medības, tad sacensības, vēlāk spēlējam izlūkos, bet nekas nepiesakās. Domāju, ka strīpaiņi ņemās, bet moš kād' cit' zvīņaiņi mūs tur uz deguna vazāja. Vel uzmētājam pa krasta zāļu mežu, kur man piesakās kaut kas dūčveidīgs un dodamies uz pussaliņu, kas iestiepjas iekš' to ezer.
Pussaliņas pusi sabarojam priekš to līn', otru pusi (krants no ~ 2m uz 4m) galdiņ klājies priekš' to breks'.
Laiks rāms, diena noveco, tāds laiks kā radīts priekš tiem draņķiem asinsūcējiem. Kož kur tiek klāt un cenšas kur netiek. Tikām lēpju pusē kāds knariņš ik pa laikam nograuž to nakten', kamais līdz ar tumsu ar kur notinās un pluds ieņem kārtīga armijnieka stāju.
Vēroju te vinu, te otru, Jožikam ar nekā. Nu jau pavisam tumš, odi neliekas mierā un laiva lēnām piepildās ar to ūden', ka kājas līdz potītēm tiek mērcētas un sen jau aizņēmušās zefīra formas. Saku Jožikam, ka pie šādas copes mums pietrūkst tikai sīvā. Šis piekrīt, bet palabo, ka tā labi daudz vairāk nekā esmu iedomājies. Piekrītu!
Tā nu smeļot ūdeni no tupeles un klusējot, skatos, kā brekš' pluds paceļas un sastingst. Ņeužeļi tiešām viņš!? Šo svarīgo jaunumu paziņoju Jožikam un abi novērojam savādu izrādi. Breks token pacēlās kādu metru no grunts, jo pludēns apgāzās vēkšpēdus un tad trīcot sāka doties uz kaimiņu pusi. Cērtu a tur riktīgs kukainis galā. Ohooo, šādā peļķītē šādas zivis ar' aug. Piešlepēju pie laivas un knapi ieceļu šamo klēpī. Abi esam mēmi, tik zvīņainā ko nesaprašanā čāpstina. Ieslidinu tīkliņā un veru nākamo balto virteni uz āķa.
Šoreiz esmu noslinkojis, jo vasarās tāds gurdenums neliels pārņem, ka beigās gribas visu pa vienkāršo: piesēju 8nr owner āķīti uzreiz uz pamatauklas kamai uz iepakojuma bija drukāts 0,20mm. Sukā iekšā arī pie šādiem gabarītiem zinies vai.
Pārmetot pindzeles piesakās velviens, bet nedaudz mazāks gabarītos. Iesaku Jožikam savu copeni ar pārštellēt uz tālo kordonu, jo izrādās, ka šādi veči un TĀDAS vecenes šeit dzīvo. Līdz nākamajam jāgaida labs laiciņš. Copes it kā ir, bet spļauj ārā ka nemetās. Mainu kumosa lielumu un sastāvu. Mērcēju karamelē, spļaudos uz tārpiem, bet nelīdz vells tāds.
Tad atkan cope un vel viens makans raustās auklas galā. Šamie šajos ūdeņos varen sparīgi un dusmīgi. Pie laivas pievelkot, i nedomā rokās tā vienkārši padoties, bet apmetas riņķī un dodas atkal dzīļu virzienā. Forši!
Jožikam pagaidām štanga. Kaut kas baksta, bet nikuja neizdodas piecirst. Man ar' foršākās copes: it kā paceļ un pastāv, tad dodas prom, bet piecērtot nekā pat nava galā. Tārpi ar' kā no maitas izšķīlušies. Nez kā viņiem tas izdodas? Moš toč' tie gabarīti spēlē kādu svarīgu lomu?
Tad ap kādiem 3jiem pierimst gan zivis, gan mans ķobis. Kaut kā iekārtojos, kājas saslejot uz bortiem, un iemiegu.
Pamostos no kņadas, kuru sacēlis Jožiks, jo šamam bijusi nu tāda cope, bet garām.
Jaunā, pēc zīdaiņa smaržojoša, diena jau mostās. Mostos arī es, bet zivis klusē. Kaut ko bakstās, kaut ko knakstās. Tad seko sīko plinderu uznāciens, un es jau sāku domāt par to, vai tiešām šis ir atkal tas gadījums, kad viņi kožās tikai pa nakti.
Moš jālaiž mājā, bet nē, vel takš sūkātāji! Tur nomainu čaipiņu, bet līdz ņēmienam netiek un pametu šamo novārtā.
Te atkal skaistākā pludiņdeja dziļuma pusē un pindzeles galā sēž kārtējais makans. Dienas gaismā šamais izskatās vel iespaidīgāks.
Jožiks tikām skatās uz mani ar baltu aci, trokšņo laivā un uz manu piebildi, ka jāuzvedas klusām, ar neizpranti skatās ar vel baltāku aci (kā viņam tas izdodas?). Es jūtos neērti, jo šāds gadījums jau otrs nedēļas ietvaros. Pie sevis štukoju, ka vai nu esmu baigākais spečuks kļuvis, vai arī tā šķīsti padzīvojis pēdējā laikā, ka zivju dievi ir apžēlojušies tā pa nopietnam.
Manas pārdomas iztraucē laivas trīcēšana. Kas tas? Paskatos uz otru tupeles galu, a tur sēž tāds sakņupis vīriņš, kuru es te dēvēju par Jožiku.
Rasas pile tam iekārusies kārni spalvainajā degungalā un trīc pie deviņiem mēmiem. Aiz dusmām vai aiz pārdzīvojumiem, neuzdrošinājos uzjautāt. Peldēties tajā brīdī nemaz negribējās.
Te visas pārdomas iztraucē kārtējais čemodāns. Blje ku' labs. Jožika virzienā vairs neskatos. Tad jau palika siltāks un laiva ar' nedaudz mazāk sāka vibrēt, pa plinderam izdevās piecirst arī niknajam meža zvēram. Man jau sāka gribēties uz māju pusi un sarunājām līdz ar saules stariem doties laipas virzienā.
Palieku neuzmanīgs un brekseni pametu novārtā, jo sāka kosties raudas un plinderu armija, kuru nevarēja nekādi piecirst (uz āķa spraudu kādus 10-20 mušeniekus, tā pēc garastāvokļa).
Te pametu acis uz pludu, kurš bija novietots starp lēpju puduriem, bet tas nekur nav samanāms. Meklē kaut ar uguni. Aukla ar' tā nodevigi izstiepusies. Piecērtu, neliels tireklīts un štopars. Tā arī nesapratu kas tur galā bija, bet kaut kur konkrēti ieķēries. Raustu uz vienu pusi, tad uz citu. Hmm, laikam galā vairs nav. Tad atbrīvoju, bet tā atkal iztaisnojās - nē tomēr IR, bet kas? Jau taisāmies braukt klāti, kad šamais izkrien laukā no lēpju saknēm un sākas dievišķā cīņa ar skaistu sarkanaci. Padodas tikai pēc laba brīža, Jožika dievišķo komentāru pavadīts (labi, ka šurp atbraucām ar manu auto).
Kā norunājuši, ar pirmajiem saules glāstiem šlepējam uz laipas pusi. Vel nedaudz darba ar tuteni un pāris foto.
Pēcpusdienu ciemojos pie Jožika, šamais uz tām bēdām apsolījās zives nokūpināt. Dūmotava viņam vecu vecā, kur agrāk vīri 3dienniekā cūkas esot kūpinājuši. Agrāk esot bijusi ~ 10m gara truba. Tagad saīsinājuši uz kādiem 3im.
Sēžam, lēnām malkojam aliņu un Jožiks, tā kautrīgi, uzjautā, kāpēc tev ķērās, bet man ne? Es tā kautrīgi arī klusēju, Nez', kāds gribēs vel ar mani copierēt kopā?
Zinu, Kutim būs tāda vēlēšanās, bet tur jau viņš būs saimnieks, bet man acis un ausis būs vaļā. Moš noveicas!?
@otinjsh