Kā gāja copē (atskaites)?

°tas ir normāli?koknesē visu mūžu copēju ja labi gadā pieķeras 3 līdakas aizbraucu uz katvaru ezeru 7 līdakas.koknesē laikam nav zivju:(:(

Šodien Āraisī cope švaka,no 3-00 līdz 13-00 astoņi breksēni un viens 550 gr. breksītis.

vakar kalendāra tukšajā dienā brālis uz spininga noķēra samu ap 2kg viņa kāts bija vienkāŗši tā salocijies nēsmu nekad tādu redzējis:Dsamu atlaidām atpakaļ bildi nesanāca uztaisīt jo nebija līdzi tel.

23.06.13 bijām maksas dīķī "Ūdensrozes" uz 4 cilvēkiem 8 karpas + 1 Līnis.

Šodien Ruckas ezera kjeras godam. Cope pa lietu bija aktiva. Jau pashaa sakuma uzkeras man pedejo gadu lielaka lidaka pie tam dienas viduu pirms negaisa uz kuusamo profesora. Diemzhel pec paris min cinjas lidaka nospruka un tadag vel to pardomaju n reizes. Uz aci savi 4 kg bija... laikam vel nav man lemts tikt pie trofejveidigaa.... Pec tam keraas pa lietu un pec lidz vakara noskaidrojas un cope apstajaas. Kopuma cope super ezeraa kuru jau biju norakstijis

Jaunmārupes, pirms Jāņu copīte pa vietējiem dīķiem... 5.asari viens(300gr) pārējie nedačots 2. nemēra līdaki uz mdž. MANS tvisterītis krāsa kakaška dienas vidus cope no 13.00-16.00!

Šodien pabiju Rindas upē pie Valdemārpils ceła, biju cerējis uz kādu līdaku, asari. Pieteicās tikai viens asarītis, nedaudz lielāks par rotińu, ko bija iekārojis. Krienti zemāk pa straumi sapals, tā ap 1/2 kilo :)

labs!

Gaujas sapali,ielīgošanas dienā.....
Ievadam.....Skaistais ielīgošanas sestdienas rīts atnāk silts un saulains. Jau no rīta ietērpies peldbiksēs šiverēju pa dārzu, vairāk gan kā kontrolieris, ne nopietni darboties(ravēt vai laistīt) gribētājs. Pagaršoju zemenes, kas šogad ienākušās vismaz 2 nedēļas ātrāk kā citugad, paraustu kādu nezāli burkānu dobē, paretinu kāļu dobē pārāk biezi atstātos stādiņus, kas jau labi brangi saņēmušies. Nedaudz šķidro minerālmēslu saldajiem pipariem ar ūdens šalti. Varētu aizlaist līdz Gaujai, taču spiedīgais karstums mani no tā attur. Nolemju šodien labāk nedaudz ielīgot svētkus. Jaunākais dēls ar ģimeni un sieva vēl saldi guļ, kad es jau nomēģinu vēso, ledusskapī atrasto, alus bundžiņu. Uz pusdienas laiku solās atbraukt Ventspilī dzīvojošais brālis ar ģimeni, it kā 30 litru mučele ar Užavas alu nav dabūta, būšot 50%no solītā, bet pudelēs. Sāku filozofēt, kā tiktu galā ar mučeli un kā būs ar pudeļu alu. Tā paiet rīta cēliens. Joprojām silts, ap pusdienas laiku jāsāk iesildīt kūpinātava-4 vistas un 12 stilbi Buma marinādē,4 kautķermeņi adžikas mērcē, pāris breksēni un pāris lielas raudas no iepriekšējām copes reizēm izņemti no saldētavas, tas viss jādabū gatavs uz vēlu pēcpusdienu. Rītdien briest kārtīga līgošana ar lielu viesu pulku , vecākais dēls ar ģimeni un vēl daži radi no Rīgas, varētu ierasties arī brāļa 3 bērni ar draugiem, māsa ar ģimeni utt. Ķermeņa dzesēšana ar vēso alu sistemātiski tiek realizēta visā dienas garumā. Ierodas jaunākā dēla draugi ,te klāt jau brāļa ģimene ar Omi. Jā nav Ūžavnieka mučeles, žēl, tiešām Omes informācija bija pareiza, smags maiss ar pudelēm iegulst verandas stūrī. Taču vienalga viss notiek ,regulāri tiek uzturēta temperatūra mazmājiņā (gan īstajā, gan kūpiņa mājelē).Sīkie pa baseinu ,mēs pa terasi, tiek pētīta daba, Japānas ceriņos konstatēts daudz rožvaboļu, kas smaržo ar stipru, reibinošu smārdu.
Ienāk prātā zaļi spīdīgās vaboles salasīt copei, jo ne mazums dzirdētas uzslavas to kāpuru varai pār vimbām un sapaliem pavasarī. Kādas 30 gabalas, pēc Japānas ceriņiem smaržojošas, nonāk caurspīdīgā trauciņā ,vākā tiek sadurstīti caurumi elpošanai. Klusa cerība, ka tuvākās dienās būs spēks aizšaut līdz Gaujai.
Cope sākas....Te pēkšņi telefona zvans, uzreiz nevaru atbildēt, jo rokās kārtīgi ādas cimdi. Tajā brīdī esmu atvēris kūpiņa durvis kontrolei. No mājas skaļi ziņo-tev Toļiks zvana .Pabeidzis kontroli, atzvanu. Mans kaimiņš Toļiks ziņo, ka Gaujas plašajos ūdeņos palaidis kuģīti, galā vienkāršā zilā spāre. Tā kā es tajā lietā neesmu specs, viņš uzaicina uz meistarklasi, kaut pats ar to nav kuģojis kādus padsmit gadus. Tiem, kas nezin, info : kuģis ar makšķeri un spoli bija ieķīlāts manas mājas lombardā un pēc atdošanas Anatolijs nedaudz jūtas man parādnieks. Tas bija brīdis, kad Anatolijam riekstu garša mutē turējās vairākas dienas ,bikšu kabatās svilpoja vējš un vienīgā cerība bija –ieķīlāt kaut ko līdz labākiem laikiem. Es jau to biju pat aizmirsis, kuģis putekļiem klāts bija kaut kur noslēpies. Bet viņš to atcerējās, vairākas dienas pagājušajā nedēļā man atgādināja, pat pēc tik ilgiem gadiem kuģa un pārējo rīku izskatu raksturoja līdz visiem smalkumiem. Atradu un kā dāvanu Jāņos to atgriezu vecajam īpašniekam (Daudzi noteikti zina, ka ir tāds divu plānu dēlīšu savienots katamarāna izskata rīks, samērā viegli vadāms , kas pats ieiet straumē un tiek viegli noturēts pret makšķernieku auklas galā, kurai ir pievienota pavada ar āķi. Uzparikte tiek lietota sapalu, mežeņu un citu zivju, pat brekšu izvilināšanai. Galā liek spāri, vaboli, sienāzi. Vecajos laikos bija aizliegts rīks, it kā tagad esot atļauts).
Uzaicinu brāli līdzi uz meistarklasi, viņš sēžas blakus autiņā, un uz priekšu. Brauciens nav tāls, tepat pāri lielceļam (riskēju, jo aliņš takš vēderā, bet tādēļ meistarklasi kavēt nedrīkst). Anatolijs demonstrē kā kuģis iet, kā viss jādara. Tiek prātīgi aizsmēķēta cigarete, kad beidzas pastāsts par darbošanos, lomiem vecajos laikos, mēs dodamies mājup. Neesam vēl tikuši līdz pagalmam, zvans :ņem maisiņu un brauc pakaļ ,nepilna kilo sapals ir ārā( viņam sapali neiet pie sirds, esot pārāk asakaini). Nu ko, ņemam maisiņu un braucam. Jā smuks sapalpuika lēkā zālē, stāsts kā tas notika un galā lūgums, vai nevar atvest vienu vēsu aliņu no bodes, rīkle esot kā raupjš veļas dēlis. Es pats tik tālā reisā nevaru doties, bet ir brālis, kas vēl nav dabūjis „līgo garšu” mutē. Braucam. Es saku ņem viņam 2, pašiem ar kādu 10-tu. Neesam vēl tikuši līdz izslāpušajam kuģa kapteinim, kad nākošais zvans- ņem vēl vienu maisiņu, atkal tāds pat ārā. Apmaināmies veltēm, dodos mājās ,tīru sapalus. Vēderā jauno ūdens zāļu pikas , tātad barojas straumē ar zāļi, vienam neliels pieņu, otram ikru atlikums. Secinājums, tātad pamatā ir iznārstojuši, vajadzētu sākt ķerties internsīvāk. Pēc stundas atkal zvans, esot bijis vēl viens, bet to atdevis jaunu cilvēku kompānijai no blakus esošās atpūtas vietas, kas pieturējuši makšķeri, kamēr pats bridis upē pēc zālēs iestrēgušā kuģa un tā tilpnēs esošā loma. Galā notīrītos sapalus fiksajā sālījumā, vēl karstajā kūpiņā iekšā un pēc 1,5 stundām tie bija lietojami. Svētki turpinās!!!!
22.06.13. Gariņš

Gaujas sapali,ielīgošanas dienā.....
Ievadam.....Skaistais ielīgošanas sestdienas rīts atnāk silts un saulains. Jau no rīta ietērpies peldbiksēs šiverēju pa dārzu, vairāk gan kā kontrolieris, ne nopietni darboties(ravēt vai laistīt) gribētājs. Pagaršoju zemenes, kas šogad ienākušās vismaz 2 nedēļas ātrāk kā citugad, paraustu kādu nezāli burkānu dobē, paretinu kāļu dobē pārāk biezi atstātos stādiņus, kas jau labi brangi saņēmušies. Nedaudz šķidro minerālmēslu saldajiem pipariem ar ūdens šalti. Varētu aizlaist līdz Gaujai, taču spiedīgais karstums mani no tā attur. Nolemju šodien labāk nedaudz ielīgot svētkus. Jaunākais dēls ar ģimeni un sieva vēl saldi guļ, kad es jau nomēģinu vēso, ledusskapī atrasto, alus bundžiņu. Uz pusdienas laiku solās atbraukt Ventspilī dzīvojošais brālis ar ģimeni, it kā 30 litru mučele ar Užavas alu nav dabūta, būšot 50%no solītā, bet pudelēs. Sāku filozofēt, kā tiktu galā ar mučeli un kā būs ar pudeļu alu. Tā paiet rīta cēliens. Joprojām silts, ap pusdienas laiku jāsāk iesildīt kūpinātava-4 vistas un 12 stilbi Buma marinādē,4 kautķermeņi adžikas mērcē, pāris breksēni un pāris lielas raudas no iepriekšējām copes reizēm izņemti no saldētavas, tas viss jādabū gatavs uz vēlu pēcpusdienu. Rītdien briest kārtīga līgošana ar lielu viesu pulku , vecākais dēls ar ģimeni un vēl daži radi no Rīgas, varētu ierasties arī brāļa 3 bērni ar draugiem, māsa ar ģimeni utt. Ķermeņa dzesēšana ar vēso alu sistemātiski tiek realizēta visā dienas garumā. Ierodas jaunākā dēla draugi ,te klāt jau brāļa ģimene ar Omi. Jā nav Ūžavnieka mučeles, žēl, tiešām Omes informācija bija pareiza, smags maiss ar pudelēm iegulst verandas stūrī. Taču vienalga viss notiek ,regulāri tiek uzturēta temperatūra mazmājiņā (gan īstajā, gan kūpiņa mājelē).Sīkie pa baseinu ,mēs pa terasi, tiek pētīta daba, Japānas ceriņos konstatēts daudz rožvaboļu, kas smaržo ar stipru, reibinošu smārdu.
Ienāk prātā zaļi spīdīgās vaboles salasīt copei, jo ne mazums dzirdētas uzslavas to kāpuru varai pār vimbām un sapaliem pavasarī. Kādas 30 gabalas, pēc Japānas ceriņiem smaržojošas, nonāk caurspīdīgā trauciņā ,vākā tiek sadurstīti caurumi elpošanai. Klusa cerība, ka tuvākās dienās būs spēks aizšaut līdz Gaujai.
Cope sākas....Te pēkšņi telefona zvans, uzreiz nevaru atbildēt, jo rokās kārtīgi ādas cimdi. Tajā brīdī esmu atvēris kūpiņa durvis kontrolei. No mājas skaļi ziņo-tev Toļiks zvana .Pabeidzis kontroli, atzvanu. Mans kaimiņš Toļiks ziņo, ka Gaujas plašajos ūdeņos palaidis kuģīti, galā vienkāršā zilā spāre. Tā kā es tajā lietā neesmu specs, viņš uzaicina uz meistarklasi, kaut pats ar to nav kuģojis kādus padsmit gadus. Tiem, kas nezin, info : kuģis ar makšķeri un spoli bija ieķīlāts manas mājas lombardā un pēc atdošanas Anatolijs nedaudz jūtas man parādnieks. Tas bija brīdis, kad Anatolijam riekstu garša mutē turējās vairākas dienas ,bikšu kabatās svilpoja vējš un vienīgā cerība bija –ieķīlāt kaut ko līdz labākiem laikiem. Es jau to biju pat aizmirsis, kuģis putekļiem klāts bija kaut kur noslēpies. Bet viņš to atcerējās, vairākas dienas pagājušajā nedēļā man atgādināja, pat pēc tik ilgiem gadiem kuģa un pārējo rīku izskatu raksturoja līdz visiem smalkumiem. Atradu un kā dāvanu Jāņos to atgriezu vecajam īpašniekam (Daudzi noteikti zina, ka ir tāds divu plānu dēlīšu savienots katamarāna izskata rīks, samērā viegli vadāms , kas pats ieiet straumē un tiek viegli noturēts pret makšķernieku auklas galā, kurai ir pievienota pavada ar āķi. Uzparikte tiek lietota sapalu, mežeņu un citu zivju, pat brekšu izvilināšanai. Galā liek spāri, vaboli, sienāzi. Vecajos laikos bija aizliegts rīks, it kā tagad esot atļauts).
Uzaicinu brāli līdzi uz meistarklasi, viņš sēžas blakus autiņā, un uz priekšu. Brauciens nav tāls, tepat pāri lielceļam (riskēju, jo aliņš takš vēderā, bet tādēļ meistarklasi kavēt nedrīkst). Anatolijs demonstrē kā kuģis iet, kā viss jādara. Tiek prātīgi aizsmēķēta cigarete, kad beidzas pastāsts par darbošanos, lomiem vecajos laikos, mēs dodamies mājup. Neesam vēl tikuši līdz pagalmam, zvans :ņem maisiņu un brauc pakaļ ,nepilna kilo sapals ir ārā( viņam sapali neiet pie sirds, esot pārāk asakaini). Nu ko, ņemam maisiņu un braucam. Jā smuks sapalpuika lēkā zālē, stāsts kā tas notika un galā lūgums, vai nevar atvest vienu vēsu aliņu no bodes, rīkle esot kā raupjš veļas dēlis. Es pats tik tālā reisā nevaru doties, bet ir brālis, kas vēl nav dabūjis „līgo garšu” mutē. Braucam. Es saku ņem viņam 2, pašiem ar kādu 10-tu. Neesam vēl tikuši līdz izslāpušajam kuģa kapteinim, kad nākošais zvans- ņem vēl vienu maisiņu, atkal tāds pat ārā. Apmaināmies veltēm, dodos mājās ,tīru sapalus. Vēderā jauno ūdens zāļu pikas , tātad barojas straumē ar zāļi, vienam neliels pieņu, otram ikru atlikums. Secinājums, tātad pamatā ir iznārstojuši, vajadzētu sākt ķerties internsīvāk. Pēc stundas atkal zvans, esot bijis vēl viens, bet to atdevis jaunu cilvēku kompānijai no blakus esošās atpūtas vietas, kas pieturējuši makšķeri, kamēr pats bridis upē pēc zālēs iestrēgušā kuģa un tā tilpnēs esošā loma. Galā notīrītos sapalus fiksajā sālījumā, vēl karstajā kūpiņā iekšā un pēc 1,5 stundām tie bija lietojami. Svētki turpinās!!!!
22.06.13. Gariņš

zivis baigi sūdīgi ķeras šogad

tā ar ko lai sāk?tātad es ar brāi piecēlāmies 2:00.2:30 gājām copēt copējām līdz 13:00.pa visu laiku noķerām mazus asarīšus un viens maziņš zandartiņš+atradu 5 gumijas zivtiņas ar mega džigiem un vienu vobleri bet viss vairāk mani priecē atrastais telefons:Dkurš vienkārši bija nolikts pie piecām gumijām un viena voblera:Dpaveicās.

Prieks,ka kādam ķeras un ir laiks piestrādāt pie copes nopietnāk.Darbs ,darbs un vēlreiz darbs. Man kā ceļiniekam sezona un daži vakari no 8-10 pagaidām neko nopietnu nav devuši. Pa 6 reizēm 3 breksnēni 0,5-0,7kg, pāris raudas 350-450g, sīkās raudeles, bet tiešam vienā reizē tikai nedaudzas, katrā reizē amnestētas. Liekas ,ka daru visu kā iepriekš, galā grūba,iebarošana arī, bet vispār švaki.Liekas zivs ir,bet neņem.Varbūt magnētiskās Gismeteo vētras,varbūt jāmaina vieta,varbūt jāmet mans mīļais pludiņš pie malas,jāņem fīders(tas nepatīk,jo liekas garlaicīgs),varbūt jābūvē kuģītis,jākarina,jo sapals un meženes kustas?Nu,nezinu? Visiem copmaņiem priecīgus Līgo svētkus,skaidru Jāņu dienu!!!Ne asakas!

biju aizvakar breksos900g;1,020 un 1,700 un ar to ari vis.

Šodien no 8:30 līdz 16:00 pa Sudu Mālpilī. Es ar fīderi, sieva ar pludu! :)
Milzums nerealizētas copes abiem... Brekšuks turpina ēst ļoti kaprīzi... Uz fīderi parausta un viss.... patirina arī pludu un viss.... ļoti maz normālas copes!
Rezultātā ap 30 mazbrekši līdz 30gr, divi ap 500gr viens līdz kg. Pāris karūsiņas....

Sveiki!
Šorīt tā ap 4iem kopā ar kolēģi devāmies Lielupes ūdeņos. Pirms tam gan aizguļos - nenozvana modinātājs, organisms laikam jau pats juta, ka kaut kas nav kārtībā un neļauj gulēt ilgāk kā 15 minūtes par nolikto laiku. Laiks gandrīz ideāls - pūš vējiņš, ir neliels vilnītis un cope var sākties. Brīdi pamētājuši kādā potenciāli labā vietā, pārceļamies uz nākamo vietu.. Tukšums.. un atkal tukšums..Mainam atkal vietu, iemetu vobleri un palaižu uz velci. Pēc brīža kāts saliecas un jūtu, ka galā ir kaut kas spēcīgs. Zivi ātri dabūju pie laivas, tā uz pavisam nelielu mirkli parādās un dodas atpakaļ ūdenī. "Zandarts," saka mans kolēģis. Lēnām dabūju zivi augšā, tā uzmet baltu sānu un atkal dodas atpakaļ dzelmē. "Nē, zandarts tas nebūs," abi ar kolēģi vienbalsīgi nosecinam. Pa to laiku zivs izdomājusi mainīt taktiku: ļāvusi sevi pievilkt pie laivas, tā metas bēgt zem laivas. Pirmais mēģinājums tai neizdodas, jo ātri vien atgriežu to atpakaļ. Otrais mēģinājums tai nosacīti izdodas-zivs mēģina bēgt zem laivas, spinings ieliecas un.... Neilgi pēc krakšķa pār manām lūpām veļas necenzētā leksika. Nav izturējis Salmo Diamons Saphire otrais posms (par to vēl būs jautājums veikalniekiem). Salūzušais kāts tiek iemests laivā un ar otru roku jau ķeru auklu. Pēc nelielas stīvēšanās zivs tomēr ir dabūta tīkliņā un iecelta laivā. Rezultāts: meža vimba, 75 cm, 3,5 kg (pirmā zivs, kuras foto tiks ievietots copeslietas.lv albumā).
Līdz pl 10iem sekoja vēl pāris līdakas, kuras baudīju manu labo garstāvokli un tika amnestētas.
Ne asakas!!

Bijām zem Pļaviņu hesa licenzētajā zonā, kurkuļsami ņēma aktīvi, pa trijiem 4 mēri, viens zandarts uz1,5kg un biju liecinieks kā izvilka zuti 60cm, paņēma uz mailes. Finieri uz fīdera ņēma smalki.

Šodien atvaļinājuma pirmajā dienā aizbraucām aliņu pasūkt un pafīderēt! Brekšuks ņēma dikti smalki - pavelk, klusums, pavelk klusums... patirina! Nu dikti uzmanīgs un tikai finierīši! Moš tāpēc ka kakuslieka? Baltie nebija! Rīt ar baltajiem iemēģinās! Rēcīgi, ka vietā, kur nekad foreles nav bijušas, pieķērās varavīksnene ap 30cm... pie krasta nokratījās, bet... gan jau kāds bija salaidis!

Nedēļas nogale ar makšķeri :)

7 dien Buļļupē, uz mailēm doma bij Ašukus padzenāt.Sākums kā parasti- bum, bum un divi smuki kumpie galā -2 min laikā , turpinājums arī pēc standarta-vairāk ne copes. WTF?