iemetīšu novēloto atskaiti, par dienu pēc piektdienas :)))
sestdienas rīts, zvana modinātājs, sāp galva, augums saguris, bet copes kolēģi jau tuvojās....apģerbjos, atstāju barčikā par vienu balzamčiku mazāk un vanckājos ārā :))) sliekas sagatavotas, arī zirņi savārīti, baltie tārpeļi arī tramīgi mēģina tikt ārā no bundžiņas, un varam doties saulaino krastu virzienā :))) pa ceļam iekožam pa maizes šķēlītei, pārrunājam visādas svarīgas lietas, tad vēl šo to, un vēl šo to, un esam jau galā!! Pārminam dažus vārdus ar citiem līdzīgajiem, kas stāvlaukumā tramīgi nevar sagaidīt virsū kāpšanu, un špagojam nebeidzamā baltuma virzienā :))) Pēc nelielas pastaigas atrodam vietu mazliet nostāk no jau esošajiem cilvēkiem, pameklējam vietas, kur kādu labu laiku nav ledus urbināts, un metamies nost. Es izurbju divus āliņģus vienu otram blakus..un šovs var sākties :DDD Abos āļiņģos nolaižu pa saujai zirņus un tālāk jau kārta copenēm....pirmajā āliņģī tiek nolaista Salmo nr.2 sudrabainā bļitkiņa ar pusi sliekas uz āķa....otrajā lejā noslīd sakans murmulīts, uz kura āķa ir sliekas pikucīts kombinācijā ar balto tārpeli....ar murmuli aprīkotā copenīte tiek iesprausta sniega čupiņā, un pats sāku strādāt ar bļitkiņu :))) apakšā ļoti labi jūtami akmeņi, pa kuru bļitkai dikti patīk dauzīties no augšas uz leju un tā tālāk :))) tas laikam piesaista uzmanību arī lucīšiem, ielgi nav jāgaida un sākās arī cops...lielākie eksemplāri nekaunās arī bļitkai uzgulties virsū ar savu .... nu to tur caurumu :DDD paralēli pa retam kāds piesakās arī uz murmulīša un tādā garā cope paiet ritmiski, bez liekiem pārtraukumiem, kad uznāk sajūta, ka varbūt mazliet sāk pieklust, āliņģos tiek nolaists pikucīts ar zirņu putru, un viss turpinās.... laiciņš ārā feins, saulīte spīd, vienīgi vējelītis pa retam nepatīkami uzpūš, tā kā mūsu kompānijā bija arī cilvēks, kas gadu ir nodzīvojies pa Austrāliju, un nesen kā atgriezies, tad šim ar laika maiņu par 50 grādiem, dvēselē vēsums sāka parādīties...nolēmām aizdoties torosa aizvējā...nolemts darīts...aizejam, atkal iebarojam, bet copa naff...pa retam kāds kādu izvelk, bet vairs nav tas, kas bija....uzsitam kādu klaču, apslakam apžuvušās lūpas ar balzamčiku, un dodamies atpakaļ uz vecajām labajām vietām....tur vēl kādu brīsniņu aktīvi pavilkāmies un lēnā gaitā pametām saulainos krastus....krastā parunājāmies ar citiem copmaņiem, kas īsti apmierināti viss nebija...bija arī vīru kompānija, kas no rīta bija saulkrastos, tad aizdzinušies uz Tūju, un beigās atbraukuši atpakaļ, un galu galā lomi dikti švaki :DDD
p.s. liekās, ka lielu daļu loma dāvāja zirnīšu putras pabārstīšana, kas pēc iebēršanas copi ļoti aktivizēja...mājās secināju, ka kastē ir pāri pa 100 galvām, lielākajai daļai puncīšos bija jau minētie zirņi :DDD uzšmorēju pasakainas kotletes (recepte, recepšu sadaļā), noskatījos hoķi, padzēros bairīti un biju neizsakāmi priecīgs :)))
Ne asakas!!!
1.marts 2011, 10:05 |
links 
