Šodien ap 13:00 braucot uz darbu, kaut kā līdz galam neaizbraucās, jo, pirmkārt no rīta visi darbiņi bija padarīti un otrkārt sāka visādas dumjas domas galvā sāka kāpt par copi. Punktu visam pielika, kad mašīnā termometrs rādīja tikai -8,5 grādi. Fiksi auto riņķī un uz Lielupe pie mājām. Jau 14:00 uzkāpjot uz ledus, skatos manā asaru bedrē viens jau sēž, kaļot plānu kā nu viņu "aprubīķ", pieeju klāt un prasu - kā ar ašukiem, bet tad zem kājām pie kastes ieraugu vienu vimbeli, bet nu stingri vilka uz "kriminālo", bet nu labi, 10 m tālāk fdiksi izurbju 3 āliņģus, starp citu ledus nav nemaz tik biezs, kādi 30 cm. un fiksi bļitkiņu iekšā, laižu un laižu uz leju, bet nu jau velk uz 3 metru un sapratu, nu ir pakaļā - VĒL JOPROJĀM BAIGĀ straume un pie tam tik tuvu krastam. Ņemu urbi un uz priekšu, tuvāk krastam (jau pie gandrīz pie pašām smilgām, tur vasarā brekšus ķerot bija ne dziļāk kā 50 - 80 cm, bet tagad jau 1,50m). Atkal izurbju 3 cohumus un bļikiņu iekšā un URRĀĀĀ pirmā copīte - ašuks, bet diemžēl 1,5 rezes lielāks par pašu bļitkiņu. Pēc trešās copes, kad atkal galā vēl mazāks āšuks, metu mierā un eju uz nākošo līcīti, pie sevis mierinot ka čodien tomēr cope ir un neesmu galīgi bešā. Izurbjot atkal 3 caurumus, laižot bļitkiņu sardziņš noraustās jau nopietnāk un viss. Ņemōt vērā iepriekšējo pieredzi, uzreiz aiz bļitkiņas laižu lejā trijžuburi (ķirsīti) ar vienu sarkano pinku un pie otrā pacēliena sardziņš nostrādā un 300 gramīgs ašuks ir uz ledus. Pēc nākošā laidiena atkal cops un vēl viens smuks ašuks uz ledus un pazib doma - urāā atradu, bet nekā, tas bija viss. Paskatos pulkstenī 16:00, pietiek un ar mierīgu sirdi var doties mājup, jo sieva jau arī zvanīja un jābrauc pie sievasmātes uz jubileju. Rezumē - diena izdevusies uz 100%, pat ieskaitot sievasmātes apciemojumu.
16.februāris 2011, 19:33 |
links