Lāb i, ieliks kād prozs gabal :D
Tad nu tā esmu atgriezies no 3 diennieka, kādu laiciņu copēt negribēšu (vismaz šobrīd tādas sajūtas).
Pirmdiena.
Pēc vissvaigākās navodkas dodamies pēc lielajiem asariem. Ap 20 vīru garā karavānā dodamies uz vietu, mūsu "zosu gājienu" aptur divi "Šariki" no kuriem viens izrādās ir "Džek" (tieši tā to izrunā) un apsarga uniformā tērpies vietējo graustu pavēlnieks. Ne latviskā valodā ēterā tiek raidītas jetija cienīgas skaņas un pēc intonācijas var spriest, ka esam pārkāpuši graustu klusuma kodeksu. Četrkājainie draugi galīgi neizskatās draudzīgi un baurojošais divkājainais arī, kā valdīšanas apliecinājums, rokās nervozi tiek virpināts steks :). Sākums labs :D
Tikpat skaistā rindiņā, bet nu jau apgrieztā secībā maršējam atpakaļ. Tiekam izvadīti ārpus pavēlnieka jurisdikcijas robežām un te mums vēlīgi tiek ļauts rausties uz ledus, bet ledus tāds šaubīgs- ar plaisām, vēlāk izrādās, ka tomēr drošs.
Cope, nu ko tur daudz- ķērās, brīžiem labi, brīžiem ne tik labi, katrā ziņā ap 15tiem asari knapi kastē salīda. Izmērs gan prasījās rupjāks, bet bija arī smukuļi-kukuļi.
Otrdiena.
Pirmdienas vakarā saņemu zvanu, ka vajag atkal ķert asarus. Nu labi, ja vajag- tad vajag :)
Šodien ķeras "lopiski". Izmērs labs, intensitāte arī, ap 12iem man pietiek. Usjo, vairāk nevaru un negribu :D Paņemu 5 kumpākos, pārējos atdodu koļegam.
Jātinās mājās, jo vakarā paredzēts izgājiens uz pavisam citu zivi :)
Vakars, braucam, ceļš izbeidzas, vnk tālāk nav šķūrēts, nu neko - vai ta pirmo reizi :)
Konkrēti iesvīduši (te ir vieta termoveļas ražotāju reklāmai) esam beidzot uz upes. Pirmie caurumi, pirmās cerību pilnās manipulācijas ar makšķerīti. Un ko domājat- neir, absolūts neir :(
Krēslas laiks jau garām, joprojām neir, jau ap 20iem, vēl joprojām neir...pilnīgi nekas neir, ne piebikstījiena, ne copītes.
Un tad, kā jau vienmēr, pēkšņi, bez brīdinājuma, kad jau liekas "fsjo propalo, fsjo propalo"- IR.
Tad no tā paša cauruma vēlreiz IR. Bet...bet abas Lotiņas nav sasniegušas pilngadību un pret mazgadīgajām esmu imūns, tamdēļ abas tiek laistas brīvestībā.
Ap 22 atkal IR, bet atkal jāpiemēro brīvlaišana. Vēl viena pasprūk pusūdenī, šī varēja būt smukāka. Tas tad arī šovakaram viss. Tāds visai skumīgs pirmais iznāciens šogad sanāca, nju neko :D, vismaz roka piešauta un iemaņas atsvaidzinātas.
Trešdiena.
Miera jau nav :D. Pie tam visi iespējamie laika pareģi sola pa nakti mīnusus, bet nākamās dienas plusus, te nav ko žāvēt....
Nu jau pa iemīto taciņu pa taisno uz vakardienas aktivitātes vietu.
Līdz kādiem 19iem atkārtojas vakardienas scenārijs, bet tad-pirmais IR (maziņš), otrais IR jau ņemams (nav nekāds trofejnieks, bet pārliecinoši pārlec mēra robežu). Tad nu pavisam nelielā pleķītī arī noganījāmies visu atlikušo laiku līdz kādiem 22iem.
Viļņveidīgi, laiku pa laikam bija ļoti aizraujoši un interesanti.
Rezultāts- uz dieviem 10 Lotas, izmēros no 36cm līdz 43cm. Skaits nojuka, bet kaut kur ap 20 gb. (tai skaitā arī virs 30cm) tika palaistas paaugties.
Kaut kam dižākam ierāvu pa mūli.
Protams, ka cerības bija uz lielākiem rumpjiem, bet, vienalga, pirms gulētiešanas biju apmierināts kā zilonis.
P.S. Neprasiet kur- vienalga neteikšu :) Za poņimaņije :)
Tad nu tā esmu atgriezies no 3 diennieka, kādu laiciņu copēt negribēšu (vismaz šobrīd tādas sajūtas).
Pirmdiena.
Pēc vissvaigākās navodkas dodamies pēc lielajiem asariem. Ap 20 vīru garā karavānā dodamies uz vietu, mūsu "zosu gājienu" aptur divi "Šariki" no kuriem viens izrādās ir "Džek" (tieši tā to izrunā) un apsarga uniformā tērpies vietējo graustu pavēlnieks. Ne latviskā valodā ēterā tiek raidītas jetija cienīgas skaņas un pēc intonācijas var spriest, ka esam pārkāpuši graustu klusuma kodeksu. Četrkājainie draugi galīgi neizskatās draudzīgi un baurojošais divkājainais arī, kā valdīšanas apliecinājums, rokās nervozi tiek virpināts steks :). Sākums labs :D
Tikpat skaistā rindiņā, bet nu jau apgrieztā secībā maršējam atpakaļ. Tiekam izvadīti ārpus pavēlnieka jurisdikcijas robežām un te mums vēlīgi tiek ļauts rausties uz ledus, bet ledus tāds šaubīgs- ar plaisām, vēlāk izrādās, ka tomēr drošs.
Cope, nu ko tur daudz- ķērās, brīžiem labi, brīžiem ne tik labi, katrā ziņā ap 15tiem asari knapi kastē salīda. Izmērs gan prasījās rupjāks, bet bija arī smukuļi-kukuļi.
Otrdiena.
Pirmdienas vakarā saņemu zvanu, ka vajag atkal ķert asarus. Nu labi, ja vajag- tad vajag :)
Šodien ķeras "lopiski". Izmērs labs, intensitāte arī, ap 12iem man pietiek. Usjo, vairāk nevaru un negribu :D Paņemu 5 kumpākos, pārējos atdodu koļegam.
Jātinās mājās, jo vakarā paredzēts izgājiens uz pavisam citu zivi :)
Vakars, braucam, ceļš izbeidzas, vnk tālāk nav šķūrēts, nu neko - vai ta pirmo reizi :)
Konkrēti iesvīduši (te ir vieta termoveļas ražotāju reklāmai) esam beidzot uz upes. Pirmie caurumi, pirmās cerību pilnās manipulācijas ar makšķerīti. Un ko domājat- neir, absolūts neir :(
Krēslas laiks jau garām, joprojām neir, jau ap 20iem, vēl joprojām neir...pilnīgi nekas neir, ne piebikstījiena, ne copītes.
Un tad, kā jau vienmēr, pēkšņi, bez brīdinājuma, kad jau liekas "fsjo propalo, fsjo propalo"- IR.
Tad no tā paša cauruma vēlreiz IR. Bet...bet abas Lotiņas nav sasniegušas pilngadību un pret mazgadīgajām esmu imūns, tamdēļ abas tiek laistas brīvestībā.
Ap 22 atkal IR, bet atkal jāpiemēro brīvlaišana. Vēl viena pasprūk pusūdenī, šī varēja būt smukāka. Tas tad arī šovakaram viss. Tāds visai skumīgs pirmais iznāciens šogad sanāca, nju neko :D, vismaz roka piešauta un iemaņas atsvaidzinātas.
Trešdiena.
Miera jau nav :D. Pie tam visi iespējamie laika pareģi sola pa nakti mīnusus, bet nākamās dienas plusus, te nav ko žāvēt....
Nu jau pa iemīto taciņu pa taisno uz vakardienas aktivitātes vietu.
Līdz kādiem 19iem atkārtojas vakardienas scenārijs, bet tad-pirmais IR (maziņš), otrais IR jau ņemams (nav nekāds trofejnieks, bet pārliecinoši pārlec mēra robežu). Tad nu pavisam nelielā pleķītī arī noganījāmies visu atlikušo laiku līdz kādiem 22iem.
Viļņveidīgi, laiku pa laikam bija ļoti aizraujoši un interesanti.
Rezultāts- uz dieviem 10 Lotas, izmēros no 36cm līdz 43cm. Skaits nojuka, bet kaut kur ap 20 gb. (tai skaitā arī virs 30cm) tika palaistas paaugties.
Kaut kam dižākam ierāvu pa mūli.
Protams, ka cerības bija uz lielākiem rumpjiem, bet, vienalga, pirms gulētiešanas biju apmierināts kā zilonis.
P.S. Neprasiet kur- vienalga neteikšu :) Za poņimaņije :)
6.janvāris 2011, 14:24 | links