MT9 [22.09.19]: Tā kā brīvdienās braucām uz Latgali apciemot vecvecmammas, grēks bija nepaņemt līdzi makšķerēšanas štrumus, un notestēt kādu no zilo ezeru zemes ūdenstilpēm. Ilgi nedomājot, nolēmu izmēģināt laimi Viļakas ezerā, jo tas atradās dažu simtu metru attālumā no mūsu naktsmītnes. Vakar vakarā (sestdien) ar nelielu skaudību izlasīju foršās atskaites no Babītes, cerēju, ka svētdien arī Latgales līdakām būs apetīte. Nedaudz darīja bažīgu apstāklis, ka iepūtīs "neforšais" vējš, bet cerēju, ka tas copi vairāk ietekmē izteikti seklajos ezeros. Cerības neattaisnojās. Pa 4 stundām nesajutu ne piesitiena, izmēģināju dažādas lokācijas, pāris desmitus mānekļu, bet zivīm mute bija ciet. Vietējie matadori visi kā viens velcēja. Bet kopumā ezers patika, cerams nākamreiz, kad izraušos uz to pusi, tas būs dāsnāks :)Tā peldošā sala vēl peld? 20 gadi tur nav būts
P.S. Viena ziņkārīga pīle 3 reizes lidoja man klāt un nelika mieru, likās, ka laivā ieleks, bet man, kā par spīti, līdzi nebija nekā ēdama. Babītē tādu brīnumu neieraudzīsi, tur mednieki tām iedzinuši bijību.
22.septembris 2019, 20:21 | links