Šodien beidzot aizbraucu uz savu slepeno "aļņa čuru". Pirmo reizi mūžā apzināti gāju forelēs - bez navodkām, bez nekā.... Izrādījās tā vieta ko noskatīju ir gandrīz sausa. Sameklēju jau krietni zemāk kur pāris grāvji ietek, ūdens tikai vienā pacerē līdz pus lielam, pārējais knapi pāri potītei. Normālas raudas tādās vietās nedzīvo :DDD Eju... iemest nevar. Krūmi, biežņa, saule caur kokiem cērt acīs. Nelīdz arī brilles. Atceros savulaik kastingā gūtās iemaņas. Ik pa laikam izdodas kāds metiens. Vienā pacerē izbiedēju kaut ko līdzīgu zivij. Ēna pāršaujas straumītei un ieskrien sanesumos. Laukā nenāk... Eju tālāk... kāpjot pāri resnam bērzam gandrīz nokrītu uz mutes, jo bērzs satrupējis un zem mana svara pārlūzt. Redzu tālumā ietek grāvis. Tieku klāt - notupjos. Atkal straumei pārskrien ēna. Uzmetu - nekā. Uzmetu vēlreiz, atkal nekā. Trešais metiens izdevās krietni tālāk. Lēnām velku pa straumi uz leju garām vietai, kur izgaisa ēna - pēkšņi trieciens pa kātu, šļaksti - forele izlec.. Vienreiz, otreiz... kur tai zivij ir kur ieskrieties... pa labi, pa kreisi... nav jau kur sprukt - ūdens taču nav... beidzot pievelku pie krasta.... pirmā forele mūžā.... paša atrasta, paša ieraudzīta un paša paņemta... diemžēl diezgan padziļi ierijusi. Taču cerams, ka nekādu lielo skādi nenodarīju, jo ūdens auksts... kamēr murcīju, tikmēr rokas nosala vājprātā... pēc tam paņēmu vēl vienu mazāku, ko ieliku albūmā.... pirmo kas varēja būt uz 25cm nebildēju, jo negribējās vēl lieki mocīt. Kopumā redzēju kādas četras forles un vienu maziņu maziņu forelīti, laikam šī gada.... šaubos vai kļūšu par foreļotāju, bet prieks vienkārši milzīgs.... jo pats izloloju savu pirmo mūža foreli :DD mazu, bet īstu :DDDDDDDDDDDD
19.septembris 2009, 20:48 |
links