Šonakt biju kādā pierīgas ezerā, daudziem labi zināmā, kādu zandartu vai zuti piemānīt. Sāku ar dzīvo zivtiņu saķeršanu. Tā lieta gāja diezgan ātri, pat iegāju nelielā azartā. Ap 22.00 ūdenī lidoja pirmā gruntene ar zivs gabaliņu galā. Tā nu sāku gaidīt. Pirmā cope kautkur pēc 24.00, tas kolēģim, bet piecirsts tiek krietni par ātru. Piecirtienā gan kāts labi nolocījās, bet tūlīt arī pretestība pazūd. Izvelkot arī izrādās, ka zivs(drošvien jau zandijs) bij kārtīgi iekrampējusies dzīvajai zivtiņai galvā, galva zivtiņai bij norauta. Vismaz tika aizdzīts miegs, kas mums mācās virsū. Līdz nākamajai copei nākas krietni pagaidīt. Ap 3.00 mans pludiņš pēkšņi pazūd, aukla no kasetes pamazām, bet vienmērīgi tiek vilkta ārā, pēc sekundēm 20 vai 30 zivs apstājas, gaidu kad sāksies nākamais gājiens, lai piecirstu. Taču tas neseko, pludiņš uzpeld. Nu stulbi, ko lai saka. Vēlāk jau ap 6.00 no rīta kolēģim vēl viena cope, aukla drusku tiek patīta no kasetes ārā, bet atkal nekā. Tā arī palikām bešā.
30.jūlijs 2009, 11:20 |
links