Ziņas no Juglas ezera: pagājušajā vasarā izbagarēja (vietējie copmaņi sarunvalodā gan saka "izčakarēja") Brekšupīti tā, ka palika novadgrāvis - sekls, bez bedrēm un sakritušajiem kokiem. Duļķainais ūdens paralizēja visu copi ne tikai upītē, bet arī ievērojamā Juglas ezera daļā. Šogad upītē arī tā īsti vairs nav, ko darīt, bet ezera seklajā daļā novērojama pieklājīga izmēra karpu, karūsu un līņu koncentrēšanās. Diemžēl zivis noķert ir pagrūti, jo copei traucē biezais ūdensaugu paklājs un nelielais dziļums, ap 30 cm. Savukārt dziļākajās vietās uzturas nelieli ruduļi un asari, kuriem lielajām zivīm paredzētie naktstārpi ļoti labi garšo. Zivis iebarot nozīmē sabojāt sev omu uz ilgu laiku, jo turpat "ganās" gulbji, kuriem domātos epitetus es smalkjūtīgi izlaidīšu, jo šiem putniem arī ļoti garšo iebarošanas ēsma un viņi ir pieraduši, ka makšķerniekiem laivā līdzi nav nekas bīstamāks par trīsstāvīgiem netulkojamu vārdu savirknējumiem. Tā kā - bijušās papīrfabrikas nostūrī var sēdēt dziļuma malā, cerībā piemānīt kādu zandartu vai līdaku, ēsmas zivtiņas saķert nav problēmu. Bieži vien ēsmas zivtiņas arī ir viss dienas loms, tad rodas fantāzijas par tēmu "bet Gena vakar Juglas ezerā noķēra samu uz 26 kg"... :D
Ne asakas, es braucu uz copi, kamēr vēl nelīst.
16.augusts 2014, 16:40 |
links