Trešdienas vakars bija kā radīts, lai nedaudz relaksētos ezera ūdeņos. Pēc darba uzmetu kajaku uz jumta, MrDaniiC laivu salonā un prom uz Reiņiem. Brīnumi nekādi nav notikuši, zāles joprojām klāj 99 procentus ūdens virmas, bet tas nenozīmē, ka te copēt nav iespējams. Šoreiz mazliet vējiņš bija pastrādājis par labu mums un, sadzenot zāles mazliet blīvāk, bija izveidojušies daži jauni brīvā ūdens plači. Sākām ar pārbaudītām vietām, bet īpašas aktivitātes nebija, iespējams tāpēc, ka saule vēl bija visai augstu, kas zivīm ne vienmēr patīk. Es strādāju ar mazo pirmā numura rotiņu, ik pa brīdim sakacinu pa kādam ašukam, bet tas arī viss. MrDaniiC arī kaut kas uzsit pa mānekli, kaut kas neliels arī uzsēžas jau arī uz āķa, bet nekas nopietns. Nedaudz vēlāk viņš dodas prom, lai paklejotu pa apkārtni, toties es palieku uz vietas, jo nu vakars jau ir izveidojies vienkārši ideāls. Mazais rotiņš nekādus pārsteidzīgus lomus nenes un arī ūdens seklums un zāles dara savu, cope paliek garlaicīga. Kāds būtu risinājums - virsminieks, konkrētāk poperis. Īpaši šogad vēl darbojies ar to nebiju, bet nu tam bija visas iespējas sevi pierādīt, kā nekā apstākļi ideāli tieši šāda veida māneklim. Un kas notiek - jau pirmais metiens dāvā smuku gramus 300 asari. Aha, kaut kas jau ir, nebūšu pa nullēm ar šo mānekli. Bet uz ūdens virsmas arvien vairāk parādās dzīvības pazīmes. Pēc pāris metieniem jūtu, ka atkal ir sitiens. Kā jau virsminiekiem raksturīgs, zivis samērā bieži nošauj garām. Tā tas atkārtojas vairākas reizes. Kļūstu aizdomīgs, vai tad zivs būtu tik kaprīza. Bet tad nāca arī atbilde - kārtējā izspēle ar poperi nes smuku zivi-ruduli. Skaidrs - mānekļa izmērs tomēr nav šai zivij domāts, bet turpinu mēģināt vēl kādu sakaitināt, un tieku atalgoties ar vēl diviem skaistiem ruduļiem. Nu ko, poperis māk ķert arī tos. Un tad sākās jautrākais - nezinu cik kopā bija uznācienu māneklim, bet līdaka palika ļoti aktīva. Vismaz 10 nerealizētas copes, tik pat arī veiksmīgi dabūtas līdz laivai. Izmērs gan prasījās maķenīt lielāks (caurmērā tādas 45-50 cm), bet man tas nav galvenais, gan jau pie savas "ņemamās" tikšu arī es. Saulīte jau norietējusi, bet zivju aktivitāte joprojām augsta. Mājupceļam atstāju vēl vienu pleķīti un šoreiz tas izrādās veiksmīgs - laivā ieceļu smuku 2,5 kg smagu zaļsvārci. Cīņa visai nopietna, jo mani štrumenti tādi diezgan smalki (Microtech kāts, 0,08 mm pītā, pavada- ģitāras stīga). Jau ieceļot laivā, redzu, ka līdaka sēdējusi tikai uz vien trīsžubura, bet tas bija tieši tajā vietā par kuru saka, ka tajā vietā zivs sēž droši. Asini uzdzina ne pa knapu, beidzot tikšu arī pie kotletēm. Vēl kādas minūtes piecpadsmit pamētāju, dabūju trīs zemmēriņus, bet tad bija jāmet miers, tumsa tuvojas. Ne asakas visiem! ;) P.S. māneklis poperis - Yo-Zuri 3D.
4.jūlijs 2013, 01:04 |
links