Vakar Liepājas ezera apmeklējums tika veltīts izpētes nolūkiem un ar laivām devāmies tajā virzienā, kur līdz šim nebija būts-aiz Golodova dambja lidostas virzienā un tālāk viss tas līcis, kas piekļaujas metalurga teritorijai. Pa ceļam apmētājām jau ierastās copes vietas un izsecinājām, ka līdakas aktivitāte ir visai laba (tradicionāli strādājām ar Strike Pro vobleriem). Par to liecināja arī tas, ka līdaka nekautrējās uzkrist pat asarim domātam mikrodžigam. Tuvojoties mūsu tās dienas mērķim, saprotam, ka mānekļu arsenāls būs jāpielāgo reālai situācijai-dziļums tajā rajonā (te gan uzreiz jāpiebilst, ka pārvietojāmies gar pašu piekrasti, ar domu, ka viduszonu izpētei atstāsim citai reizei) mērāms amplitūdā „potīte-celis”. Attiecīgi mānekļu izvēle sašaurinās līdz klasei „virsminiekI”, kas šajā reizē bija poperi (mazais 3D no Yo-zuri) un valki (abiem bija River2Sea mānekļi, tikai modeļi atšķīrās) un nedaudz , mikrodžigs. Kā par brīnumu seklais ūdens nemazināja zivju aktivitāti, gribētos pat teikt, ka tā manāmi pieauga. Un kas ikdienā strādā ar virsmas mānekļiem, zina, ka makšķerēšana ar tiem sniedz pilnīgi citas izjūta. Tiešais redzes kontakts ar mānekli un seklais ūdens šajā reizē deva neaprakstāmas izjūtas, jebkurš zivs iznāciens no zālēm vai slēpņa bija labi pamanāms, atlika tikai gaidīt uzbrukumu. Bet, laikam, jau tā ir virsmas mānekļu specifika, zivs ņēmiens bieži beidzas nesekmīgi – vai nu trāpa tiem garām, vai sajūtam tikai sitienu pa kātu, bet zivi auklas galā nē. Toties zivis nekautrējās mesties virsū mānekļiem atkāroti, kas tikai vēlreiz apliecināja zivju aktivitāti un mūs apveltīja ar brīnišķīgajiem copes pārdzīvojumiem. Nebija retums skati, ka zivis, ķerot mānekli, virs ūdens parādās pilnā augumā un visā savā krāšņumā. Ja piemin izmēru-vai nu tā ir to ūdeņu specifika, vai tam ir citi iemesli, bet reti kura līdaka sasniedz vēlamos 50 cm, kaut ne jau tas mums bija galvenais mērķis šoreiz. Copju un izvikto zivju skaits mēŗijās n-tos desmitos, nu nebija vērts skaitīt, jo gandrīz jebkuršs „spots”, kur pēc mūsu domām bija jābūt zivīm, beidzās ar uzbrukumu māneklim. Kā noslēgumu skaistai dienai beidzām ar asaru copi, tas gan jau ierastos ūdeņos, te pat gar dambīti. Asari bija labi noskaņoti uz copi un diezgan ātri varēja salasīt vakariņu devu. Lielākajam bija 450 grami. Ne asakas un tiekamies pie ūdeņiem…;)
26.augusts 2012, 09:38 |
links