Nobraukāju no rīta gar Teteli turpu šurpu - nekā, laivas bija daudz, bet apvaicājoties kā tad gāja, bija vienīgais mierinājums - TĀ PAT KĀ MAN. Tad stāju malā pie čoma, kas ķēra raudas un sēdos viņam blakus ar savu fīderi un niekojos ar mazo ķeršanu. Nervi izturēja līdz 3 un kāpu atkal laivā un laidu uz savu mīļo bedrīti. Un tur ARĪ aplaiziens, kaut gan divas smukas copes bija, pat sastellēju uzķeramo, bet jau tuvāk pie laivas viņš man pateica attā. Visā visumā šodien no laivas tā bija kā bija un nākošo reizi laikam braukšu uz uz Valgundi vai Klīvi.
16.oktobris 2010, 20:05 | links