Saķēru vienreiz raudas, vnk. nekas cits neķērās, azarts ņēma virsroku pār saprātu, bet rauda nāca smuka un raiti :) prāta aptumsuma brīdis izbeidzās līdz ar copi...saslopēts bija labi, protams, tie nebija Peipusa 20-30kg, bet braucot mājās mani vajāja tikai viena doma- ko tagad ar to lomu iesākt. Sāku jau pārmest pats sev, tjip- tak varēji atlaist. Bet nu paņēmis tad paņēmis.
Tad atcerējos veco labo joku ar marinētām renģēm.
Aš pat siekala notecēja, un izfunktirēju, ka rauda arī "potjaņet".
Tad nu atzvīņoju, sacepu, saliku bļodā, ieliekot pa kārtai sagrieztus sīpolus, kādu lauru lapiņu, smaržīgos piparus, to visu pārlēju ar etiķūdeni (tur pēc garšās tas stiprums jāskatās)...āaaa nu vēl bija arī kāda burkāna šķēlīte, var kādu pētersīļu lapiņu pielikt...tas tas viss tur sareaģē un nākamajā dienā- nu tāds sakušments, nu tāds, ka gribas atkal uz raudām braukt :)
22.marts 2011, 21:29 |
links