Babītes ezers

Paldies, ļoti aizraujoša atskaite, tieši šos "garos penterus" visinteresantāk lasīt.

Shm_didzis, 1.jūnijs 2022, 20:44

Paldies, prieks "dzirdēt"! :)

Nu ko, šī diena ir klāt - spiningotāji ar nepacietību gaida 1. maiju, kad sākas jaunā copes sezona no laivām, taču nākamais, ne mazāk svarīgs datums, ir 1. jūnijs - diena, kad daļa makšķernieku sāk lūkoties zandartu virzienā, lai izbaudītu tā gardo fileju, bet es un daudzi citi Babītes ezera matadori, dodas uz savu iemīļoto ezeru, jo tieši 1. jūnijā tas daļēji ver vaļā savas durvis. Ierados bāzē jau 4 no rīta, tomēr priekšā jau bija prāvs pulciņš tādu pat copes apmāto kā es... :D Sakravāju mantas laivā un lēnā garā čuņčinu ezerā. Tā kā dažās ezera zonās vēl ir liegums, līdz nolūkotajai vietai sanāk dudināt diezgan ilgi, jo sākumā sanāk doties pretējā virzienā. Copēt sāku ap plkst. 5, diezgan ātri "pele" sajuta kontaktu ar zivi, bet tā kā Oskars domāja, ka tā ir zāle, pirmā zivs tiek nopūdelēta :) Pēc īsa brīža atkal kontakts, bet šoreiz vairs nav mana vaina, vienkārši zivtele ir krietni ātrāka par mani. Pēc laika nolemju pamainīt dislokāciju uz nedaudz dziļāku vietu, lai varētu pastrādāt ar džerkiem. Izrādās lēmums tika pieņemts pareizs - ātri vien sajutu spēcīgu rāvienu, pēc laika saprotu, ka auklas galā ir cienījama pretiniece, jo dāma ilgstoši mēģina izvairīties no laivas. Vienā brīdī to ieraugu un saprotu, ka tai āķis knapi, knapi turas lūpas kaktiņā. Atbrīvoju vaļīgāk bremzi un ļauju tai nedaudz iztrakoties, lai ar asiem rāvieniem tā neizrauj ārā āķi un neatstāj mani garu degunu. Pēc pāris minūšu skrējiena, līdakmamma tomēr nonāk uztveramajā tīkliņā un tai pat sekundē atbrīvojas no āķa. Fuuuu, prieka pilnas bikses, nobildēju, ātri nosveru uztveramajā un laižu tālēs zilās. Burtiski pēc dažām minūtēm piesakās nākamā palaidne. Arī tīri smuka. Saprotu, ka pat ja līdz copes beigām vairs pie zivīm netikšu, šī diena man jau ir izdevusies :)) Nākamās divas stundas seko klusums. Patiesībā copes bija visas dienas garumā, bet realizēt tās nebija iespējams - ātrs, jaudīgs sitiens un momentā māneklis tiek atlaists. Tomēr pēc pāris stundām, kad sāk spīdēt saulīte, nolemju no lielajiem džerkiem pāriet uz nosacīti mazākām gumijām un tavu brīnumu, gandrīz uzreiz māneklim līdz laivai seko iespaidīga līdaka, bet nepaņem to. Es pikts, metu mānekli virzienā, kurā līdaka aizpeldēja, bet nekā. Jau zaudējis cerības, nolemju vēlreiz uzmest mānekli šajā virzienā un tavu brīnumu, momentā seko iespaidīgs blieziens. Saprotu, ka tā ir tā pati iespaidīgā zaļsvārce, kas tikko man atrādījās pie pašas laivas. Cīnoties ar šo patiešām spēcīgi meiteni, ar pirkstu galiem caur kātu saņemu signālus, ka mana fluorkarbona pavada rīvējas līdakai pa asajiem kā žilete zobiem. Momentā atslābinu bremzi, lai tai būtu mazāka iespēja to pārgriezt un, kādu laiku cīnoties, tomēr iemānu to uztveramajā... Kārtējo reizi prieks līdz ausīm, jo pavada patiešām turējās uz 1/3-daļas. Atkal ātra fotosesija, svēršanās un aidā prom pie māšelēm. Šajā pat laikā redzu, ka netālu no manis kāds onka cīnās arī ar prāva izmēra zaļsvārci. Likās, ka jau iesmeļ to uztveramajā tīkliņā, bet, kā vēlāk izrādījās, līdaka šo knapo alumīnija uztveramo sadalīja reizinātājos un prom bija. Onkulis bija dikti bēdīgs, teica mūža trofeja, pat copēt vairāk negribēja. Ko tu padarīsi, visiem makšķerniekiem dzīvē notiek šaizes, kad tiešām liela līdaka paliek kā uzvarētāja. Tā nu tas ir, neko nepadarīsi. Kamēr runāju ar onkuli, noķeru vēl vienu līdaku, šoreiz nenopietna izmēra. Turpinājumā seko copes, bet pie zivīm netieku. Netālu kāds sauc, ieraugu, ka tas ir Dāvis. Nedaudz papļāpājam, un turpinām blakus makšķerēt. Pēc brīža redzu, ka Dāvis cīnās ar prāvu mammuci. Tā kā man vienmēr līdzi fotoaparāts, mani piesauc klāt uz ātru fotosesiju un laiž līdaku paaugties. Turpinājumā atkal seko smukas copes, bet realizācija klibo, tomēr pāris sīkākas vēl piemānu. Ap plkst. 13:00 metu mieru. Rezultātā Babe mani nepievīla - atklāšanas dienā tiku pie 6 smukulēm: 59, 60, 61, 80, 108 (8,3 kg), 110 cm (9,8 kg). Piedošanu par garo penteri, bet, lai izdzīvotu kopā ar mani šo fantastisko dieniņu, īsāk nesanāk :D Visiem spiežo roku, dalos ar pozitīvajām emocijām un tiekamies pie ūdeņiem... ;)

MT9, 1.jūnijs 2022, 19:28

Paldies, ļoti aizraujoša atskaite, tieši šos "garos penterus" visinteresantāk lasīt.

Dāvim ar smuka!tas jau nestāsta!;)

Willy, 1.jūnijs 2022, 20:13

Nebija reklāmas cepurītes līdz, nevaru reklamēties :D
Bet kopumā no 4x metriem 2x laivā, pāriniekam no 2x viens laivā.
No vienas puses žors, no otras puses ar baigo pierunāšanu - katrā ziņā nebija viegli, GPS uzrādīja 17,5km nobraukātus/noslīdētus, sakumā vēja praktiski nebija.

MT9 [01.06.22]: Tava diena!:)...atkal var padiskutēt par fluru izturību!labi,ka viss labi!

Willy, 1.jūnijs 2022, 19:59
Tiklīdz tā dēļ nopūdelēšu trofeju, pāriešu uz metālu :))

Dāvim ar smuka!tas jau nestāsta!;)

Tava diena!:)...atkal var padiskutēt par fluru izturību!labi,ka viss labi!

Willy, 1.jūnijs 2022, 19:59

Tiklīdz tā dēļ nopūdelēšu trofeju, pāriešu uz metālu :))

MT9 [01.06.22]: Nu ko, šī diena ir klāt - spiningotāji ar nepacietību gaida 1. maiju, kad sākas jaunā copes sezona no laivām, taču nākamais, ne mazāk svarīgs datums, ir 1. jūnijs - diena, kad daļa makšķernieku sāk lūkoties zandartu virzienā, lai izbaudītu tā gardo fileju, bet es un daudzi citi Babītes ezera matadori, dodas uz savu iemīļoto ezeru, jo tieši 1. jūnijā tas daļēji ver vaļā savas durvis. Ierados bāzē jau 4 no rīta, tomēr priekšā jau bija prāvs pulciņš tādu pat copes apmāto kā es... :D Sakravāju mantas laivā un lēnā garā čuņčinu ezerā. Tā kā dažās ezera zonās vēl ir liegums, līdz nolūkotajai vietai sanāk dudināt diezgan ilgi, jo sākumā sanāk doties pretējā virzienā. Copēt sāku ap plkst. 5, diezgan ātri "pele" sajuta kontaktu ar zivi, bet tā kā Oskars domāja, ka tā ir zāle, pirmā zivs tiek nopūdelēta :) Pēc īsa brīža atkal kontakts, bet šoreiz vairs nav mana vaina, vienkārši zivtele ir krietni ātrāka par mani. Pēc laika nolemju pamainīt dislokāciju uz nedaudz dziļāku vietu, lai varētu pastrādāt ar džerkiem. Izrādās lēmums tika pieņemts pareizs - ātri vien sajutu spēcīgu rāvienu, pēc laika saprotu, ka auklas galā ir cienījama pretiniece, jo dāma ilgstoši mēģina izvairīties no laivas. Vienā brīdī to ieraugu un saprotu, ka tai āķis knapi, knapi turas lūpas kaktiņā. Atbrīvoju vaļīgāk bremzi un ļauju tai nedaudz iztrakoties, lai ar asiem rāvieniem tā neizrauj ārā āķi un neatstāj mani garu degunu. Pēc pāris minūšu skrējiena, līdakmamma tomēr nonāk uztveramajā tīkliņā un tai pat sekundē atbrīvojas no āķa. Fuuuu, prieka pilnas bikses, nobildēju, ātri nosveru uztveramajā un laižu tālēs zilās. Burtiski pēc dažām minūtēm piesakās nākamā palaidne. Arī tīri smuka. Saprotu, ka pat ja līdz copes beigām vairs pie zivīm netikšu, šī diena man jau ir izdevusies :)) Nākamās divas stundas seko klusums. Patiesībā copes bija visas dienas garumā, bet realizēt tās nebija iespējams - ātrs, jaudīgs sitiens un momentā māneklis tiek atlaists. Tomēr pēc pāris stundām, kad sāk spīdēt saulīte, nolemju no lielajiem džerkiem pāriet uz nosacīti mazākām gumijām un tavu brīnumu, gandrīz uzreiz māneklim līdz laivai seko iespaidīga līdaka, bet nepaņem to. Es pikts, metu mānekli virzienā, kurā līdaka aizpeldēja, bet nekā. Jau zaudējis cerības, nolemju vēlreiz uzmest mānekli šajā virzienā un tavu brīnumu, momentā seko iespaidīgs blieziens. Saprotu, ka tā ir tā pati iespaidīgā zaļsvārce, kas tikko man atrādījās pie pašas laivas. Cīnoties ar šo patiešām spēcīgi meiteni, ar pirkstu galiem caur kātu saņemu signālus, ka mana fluorkarbona pavada rīvējas līdakai pa asajiem kā žilete zobiem. Momentā atslābinu bremzi, lai tai būtu mazāka iespēja to pārgriezt un, kādu laiku cīnoties, tomēr iemānu to uztveramajā... Kārtējo reizi prieks līdz ausīm, jo pavada patiešām turējās uz 1/3-daļas. Atkal ātra fotosesija, svēršanās un aidā prom pie māšelēm. Šajā pat laikā redzu, ka netālu no manis kāds onka cīnās arī ar prāva izmēra zaļsvārci. Likās, ka jau iesmeļ to uztveramajā tīkliņā, bet, kā vēlāk izrādījās, līdaka šo knapo alumīnija uztveramo sadalīja reizinātājos un prom bija. Onkulis bija dikti bēdīgs, teica mūža trofeja, pat copēt vairāk negribēja. Ko tu padarīsi, visiem makšķerniekiem dzīvē notiek šaizes, kad tiešām liela līdaka paliek kā uzvarētāja. Tā nu tas ir, neko nepadarīsi. Kamēr runāju ar onkuli, noķeru vēl vienu līdaku, šoreiz nenopietna izmēra. Turpinājumā seko copes, bet pie zivīm netieku. Netālu kāds sauc, ieraugu, ka tas ir Dāvis. Nedaudz papļāpājam, un turpinām blakus makšķerēt. Pēc brīža redzu, ka Dāvis cīnās ar prāvu mammuci. Tā kā man vienmēr līdzi fotoaparāts, mani piesauc klāt uz ātru fotosesiju un laiž līdaku paaugties. Turpinājumā atkal seko smukas copes, bet realizācija klibo, tomēr pāris sīkākas vēl piemānu. Ap plkst. 13:00 metu mieru. Rezultātā Babe mani nepievīla - atklāšanas dienā tiku pie 6 smukulēm: 59, 60, 61, 80, 108 (8,3 kg), 110 cm (9,8 kg). Piedošanu par garo penteri, bet, lai izdzīvotu kopā ar mani šo fantastisko dieniņu, īsāk nesanāk :D Visiem spiežo roku, dalos ar pozitīvajām emocijām un tiekamies pie ūdeņiem... ;)

Tava diena!:)...atkal var padiskutēt par fluru izturību!labi,ka viss labi!

Nu ko, šī diena ir klāt - spiningotāji ar nepacietību gaida 1. maiju, kad sākas jaunā copes sezona no laivām, taču nākamais, ne mazāk svarīgs datums, ir 1. jūnijs - diena, kad daļa makšķernieku sāk lūkoties zandartu virzienā, lai izbaudītu tā gardo fileju, bet es un daudzi citi Babītes ezera matadori, dodas uz savu iemīļoto ezeru, jo tieši 1. jūnijā tas daļēji ver vaļā savas durvis. Ierados bāzē jau 4 no rīta, tomēr priekšā jau bija prāvs pulciņš tādu pat copes apmāto kā es... :D Sakravāju mantas laivā un lēnā garā čuņčinu ezerā. Tā kā dažās ezera zonās vēl ir liegums, līdz nolūkotajai vietai sanāk dudināt diezgan ilgi, jo sākumā sanāk doties pretējā virzienā. Copēt sāku ap plkst. 5, diezgan ātri "pele" sajuta kontaktu ar zivi, bet tā kā Oskars domāja, ka tā ir zāle, pirmā zivs tiek nopūdelēta :) Pēc īsa brīža atkal kontakts, bet šoreiz vairs nav mana vaina, vienkārši zivtele ir krietni ātrāka par mani. Pēc laika nolemju pamainīt dislokāciju uz nedaudz dziļāku vietu, lai varētu pastrādāt ar džerkiem. Izrādās lēmums tika pieņemts pareizs - ātri vien sajutu spēcīgu rāvienu, pēc laika saprotu, ka auklas galā ir cienījama pretiniece, jo dāma ilgstoši mēģina izvairīties no laivas. Vienā brīdī to ieraugu un saprotu, ka tai āķis knapi, knapi turas lūpas kaktiņā. Atbrīvoju vaļīgāk bremzi un ļauju tai nedaudz iztrakoties, lai ar asiem rāvieniem tā neizrauj ārā āķi un neatstāj mani garu degunu. Pēc pāris minūšu skrējiena, līdakmamma tomēr nonāk uztveramajā tīkliņā un tai pat sekundē atbrīvojas no āķa. Fuuuu, prieka pilnas bikses, nobildēju, ātri nosveru uztveramajā un laižu tālēs zilās. Burtiski pēc dažām minūtēm piesakās nākamā palaidne. Arī tīri smuka. Saprotu, ka pat ja līdz copes beigām vairs pie zivīm netikšu, šī diena man jau ir izdevusies :)) Nākamās divas stundas seko klusums. Patiesībā copes bija visas dienas garumā, bet realizēt tās nebija iespējams - ātrs, jaudīgs sitiens un momentā māneklis tiek atlaists. Tomēr pēc pāris stundām, kad sāk spīdēt saulīte, nolemju no lielajiem džerkiem pāriet uz nosacīti mazākām gumijām un tavu brīnumu, gandrīz uzreiz māneklim līdz laivai seko iespaidīga līdaka, bet nepaņem to. Es pikts, metu mānekli virzienā, kurā līdaka aizpeldēja, bet nekā. Jau zaudējis cerības, nolemju vēlreiz uzmest mānekli šajā virzienā un tavu brīnumu, momentā seko iespaidīgs blieziens. Saprotu, ka tā ir tā pati iespaidīgā zaļsvārce, kas tikko man atrādījās pie pašas laivas. Cīnoties ar šo patiešām spēcīgi meiteni, ar pirkstu galiem caur kātu saņemu signālus, ka mana fluorkarbona pavada rīvējas līdakai pa asajiem kā žilete zobiem. Momentā atslābinu bremzi, lai tai būtu mazāka iespēja to pārgriezt un, kādu laiku cīnoties, tomēr iemānu to uztveramajā... Kārtējo reizi prieks līdz ausīm, jo pavada patiešām turējās uz 1/3-daļas. Atkal ātra fotosesija, svēršanās un aidā prom pie māšelēm. Šajā pat laikā redzu, ka netālu no manis kāds onka cīnās arī ar prāva izmēra zaļsvārci. Likās, ka jau iesmeļ to uztveramajā tīkliņā, bet, kā vēlāk izrādījās, līdaka šo knapo alumīnija uztveramo sadalīja reizinātājos un prom bija. Onkulis bija dikti bēdīgs, teica mūža trofeja, pat copēt vairāk negribēja. Ko tu padarīsi, visiem makšķerniekiem dzīvē notiek šaizes, kad tiešām liela līdaka paliek kā uzvarētāja. Tā nu tas ir, neko nepadarīsi. Kamēr runāju ar onkuli, noķeru vēl vienu līdaku, šoreiz nenopietna izmēra. Turpinājumā seko copes, bet pie zivīm netieku. Netālu kāds sauc, ieraugu, ka tas ir Dāvis. Nedaudz papļāpājam, un turpinām blakus makšķerēt. Pēc brīža redzu, ka Dāvis cīnās ar prāvu mammuci. Tā kā man vienmēr līdzi fotoaparāts, mani piesauc klāt uz ātru fotosesiju un laiž līdaku paaugties. Turpinājumā atkal seko smukas copes, bet realizācija klibo, tomēr pāris sīkākas vēl piemānu. Ap plkst. 13:00 metu mieru. Rezultātā Babe mani nepievīla - atklāšanas dienā tiku pie 6 smukulēm: 59, 60, 61, 80, 108 (8,3 kg), 110 cm (9,8 kg). Piedošanu par garo penteri, bet, lai izdzīvotu kopā ar mani šo fantastisko dieniņu, īsāk nesanāk :D Visiem spiežo roku, dalos ar pozitīvajām emocijām un tiekamies pie ūdeņiem... ;)

Biju tekstu nogrieza ;)

"Kādu laiku neesmu licis copes atskaites. Bet ne jau tādēļ, ka nebraucu makšķerēt, bet gan tādēļ, ka zivis man rāda garu degunu! :D Piektdien un sestdien biju Burtniekā, šis ezers priekš manis ir baigi ciets rieksts - pa 2 dienām apaļa nulle, brrrr! Atbraucu mājās neomā un nolēmu, ka ātri kaut kas lietas labā jādara, vienu dienu paņēmu atpūtai un šodien jau atkal biju uz ūdens. Nolēmu vairs neeksperimentēt un doties uz pārbaudīto Vecupenieku bāzi. Paldies Jānim ar Santu (viņi zina par ko) un foršu jums atpūtu! ;) Kas attiecas uz copi, tad makšķerēju kā parasti - no rīta līdz plkst.11:00, noķēru 3 līdacēnus (58, 62, 76 cm) un 1 pludiņu :D Prieks par to, ka divas no trim iekāroja manu jauno peli. Vismaz ticība sāk parādīties, ka ar šito mošķi kaut ko var arī noķert :D Nu tad stresiņš pēc Burtnieka necopes nedaudz noņemts, var atkal dziļi ieelpot un turpināt gaidīt 1.jūniju, kad durvis vērs vaļā iemīļotais un dāsnais Babītes ezers :) Copmaņiem ne asakas, pārējiem lai forša diena! ;) "

Kādu laiku neesmu licis copes atskaites. Bet ne jau tādēļ, ka nebraucu makšķerēt, bet gan tādēļ, ka zivis man rāda garu degunu!

Mt9 vienk.sargoj savu metru!;))

Willy, 16.maijs 2022, 13:34

Kādam tas ir jādara :P Tu man jau otro gadu pēc kārtas metrus pārķer Gātē, tādēļ es tik strikti norādu uz lieguma robežām :)) Nevar vairs nociesties, gribās pašā ezerā ieskriet, cik tad var pa malām muļļāties ;)

tuniitis [16.05.22]: Ne gluži tā, vēl tak ir Spuņupes liegums (01.07.), Gātes gals, kurš veras vaļā tikai augustā un melnais caurums, kurš vispār visu gadu ievēro klusuma režīmu ;)

MT9, 16.maijs 2022, 11:56

Labi, labi... ;)
Es jau norādīju tikai būtiskāko info. Ja jau metru dīdītājs grib būt tik precīzs, tad varu ieteikt "manacope" aplikāciju telefonā. Tad visa būtiskā info par liegumiem, licencēm būs vienmēr pie rokas... :)))

Mt9 vienk.sargoj savu metru!;))

Ne gluži tā, vēl tak ir Spuņupes liegums (01.07.), Gātes gals, kurš veras vaļā tikai augustā un melnais caurums, kurš vispār visu gadu ievēro klusuma režīmu ;)

MT9, 16.maijs 2022, 11:56

Labi, labi... ;)
Es jau norādīju tikai būtiskāko info. Ja jau metru dīdītājs grib būt tik precīzs, tad varu ieteikt "manacope" aplikāciju telefonā. Tad visa būtiskā info par liegumiem, licencēm būs vienmēr pie rokas... :)))

Babītei atklāšana ir 1 jūnijs, pareizāk būtu, - pusei ezera Spuņciema pusē. Otra puse veras vaļā 1 jūlijā.

tuniitis, 16.maijs 2022, 11:40

Ne gluži tā, vēl tak ir Spuņupes liegums (01.07.), Gātes gals, kurš veras vaļā tikai augustā un melnais caurums, kurš vispār visu gadu ievēro klusuma režīmu ;)

Jautājums Babītes copmanjiem, tiek liktas bildes ar līdakām, vaitad Babītē cope jau atļauta? Vai kā tur ir tagad? Jo cik zinu ka 1mais jūnijs ir babītei

janissk, 16.maijs 2022, 07:26

Babītei atklāšana ir 1 jūnijs, pareizāk būtu, - pusei ezera Spuņciema pusē. Otra puse veras vaļā 1 jūlijā. Tagad copēt var no Vecupenieku bāzes, Spuņciema kanālā, līdz robežai ar ezeru. Bet lai tiktu pie robežas pamētāt ir jāsēž rindā, lai tiktu klāt. Karoče, tur ir baigais kolhozs. :)

Jautājums Babītes copmanjiem, tiek liktas bildes ar līdakām, vaitad Babītē cope jau atļauta? Vai kā tur ir tagad? Jo cik zinu ka 1mais jūnijs ir babītei

janissk, 16.maijs 2022, 07:26

Pašā ezerā nevar, bet ir vietas, kur kanālos ap ezeru var un arī bijušajā Spuņupē var līdz ezera robežai. Pa lielam, bieži zivs tiek noķerta ezera teritorijā, jo māneklis tiek aizplivināts aiz bojām, tādēļ arī tiek liktas atskaites šajā sadaļā. Ilgi vairs nav palicis līdz pilnvērtīgai ezera atklāšanai :)

Jautājums Babītes copmanjiem, tiek liktas bildes ar līdakām, vaitad Babītē cope jau atļauta? Vai kā tur ir tagad? Jo cik zinu ka 1mais jūnijs ir babītei

65cm

Tā kā pagājušajā gadā, neveikli dīdoties laivā, netīšām noslīcināju "peli", vakar nolēmu šo līdaku biedu atkal iegūt savā mānekļu kastē. Par to līdaku biedu es nedaudz pārspīlēju (patiesībā daudz pārspīlēju :D), taču čuika saka priekšā, ka šim mošķim noteikti ir jābūt mānekļu kastē, jo agri vai vēlu tas piemānīs patiešām iespaidīgu kroksi, vismaz es tam ticu :)) Tā kā māneklis iepirkts, jālaiž testēt. Kā jau šosezon man iegājies, nolēmu atkal aizšaut uz Vecupenieku bāzi, pārbaudīt Babītes līdakas gan uz robežas ar ezeru, gan dziļākās bedrēs iepretī bāzei. Bet liktenim bija savs skatījums uz šīs dienas notikumiem - ātri vien es sapratu, ka atšķirībā no 1.maija copes, kad zaļsvārces ēda tikai lielus kumosus, šodienas makšķerēšana kardināli atšķīrās - līdakas (ieskaitot smukus eksemplārus ap metru) vēlējās kaut ko dikti sīku, tāda sajūta, ka tās ieradušās uz restorānu nevis Lido krogu :) Un tā kā es uz copi maijā ņemu tikai smago artilēriju, tad man no iespējamā līdaku žora, čiks vien sanāca. Uzliku vismazāko gumiju kāda vien bija (50 gr) un ar lielām pūlēm piemānīju 2 razbainieces (60 un 71 cm) + pāris knapas copītes sajutu. Toties blakus laivā čalis ar sīkām gumijām ik pa laikam slapināja uztveramo tīkliņu un cēla laivā kārtējo smukuli. Vienu brīdi dzirdu, ka viņš smagi pūš un elš, izrādās izmānījis kārtējo skaisto zivtiņu, kas varētu būt viņa personiskais rekords. Tā kā šim nav svaru, viņš palūdz man to nosvērt. Izrādās 6 kg. Pie reizes ātri nobildēju (es gan tā nobildēju, ka mana trīniece izskatās gandrīz tikpat liela :D ). un gods kam gods, puika savu pirmo lielo mammu atlaiž paaugties. Tomēr bez šīs atlaistās, laivā jau bija 3 gab. un tas vēl tikai plkst 10:00. Es devos krastā, bet džeks palika baudīt smuko saulīti. Ja vēl nepūstu stiprs pretvējš, būtu vispār super dieniņa . Bet ar visu to, arī es esmu gandarīts, ka tukšā nepaliku un būs kārtējā mācība, ka pat maijā gadās situācijas, kad Babes lielās zaļsvārces iekāro mazos mānekļus. Kā parasti tiekamies pie ūdeņiem, domāju nākamā atskaite jau būs no Burtnieka. Visiem ne asakas! ;)

Vakar uz 3h biju Vecupeniekos. Aizbraucu vēlu - ap 14:00 un ap 17:00 braucu krastā. Gar malām daudz brekšotāji, tā kā iespējas pamētāt diezgan ierobežotas. Biju paķēris eholoti tīri intereses pēc - dziļumi nopietni un bedres pilnas ar balto zivju bariem. Mulsināja tas, ka krasta zonas prakstiski nav - pie zālēm ļoti asa kante. Līdz ar to darbojos paralēli krastam. Kopumā mana vēlā sezonas atklāšana nebija pa nullēm - 3 zīmuļi un viens mēriņš. Viss gar krastiem uz tviču. Darbojos ar 130mm mailēm.