Šodien nolēmu doties pa sev svešo maršrutu - uz Gātes galu. Iebraucu no Spuņciema, Vecupeniekos tautas kā parasti daudz. Malači saimnieki, joprojām viss augstākajā līmenī. Atbraucu no paša rīta, izrādās ir vēl kaislīgāki copmaņi par mani, kuri pilnīgā tumsā jau devās ezerā. Laikam gribēja aizņemt perspektīvās vietas :) Šodien visu dienu turējās nopietna migla, rīta pusē bez navigācijas telefonā būtu apmaldījies. Pirmās pāris stundas pukojos, jo katrā iemetienā galā zāle. Kā jau minēju, tad Gātē nebiju copējis, vietas nezinu. Pie tam, ūdens līmenis, spriežot pēc niedrēm, nokrities aptuveni par 35 cm zem tā saucamās normas un vēl dzidrs kā stikls. Pēc pāris stundām sameklēju perspektīvāku vietu, kur lielāks dziļums un zāļu kante, taču arī tur ne piesitiena. Pēcpusdienā, virzoties uz bāzes pusi, nolēmu seklumā pamēģināt ar rotiņu padarboties, lai vismaz copi sajustu, tas nostrādāja - diezgan drukns asaris uzbruka, bet pie laivas arī tas pamuka :))) Tomēr cope sajusta, var doties mājās. Pēdējo stundu padarbojos dziļumā netālu no bāzes. Pats pie zivs netiku, bet redzēju, ka uz velci kāds pie zaļsvārces tika. Nu ko, pienāca arī man tā reize, kad Babītē praktiski ne piesitiena. Nekas, arī šādām reizēm jābūt, savādāk deguns jau sāka celties debesīs :)))
