Pāris nedēļas bez copes, tas ir par daudz, tādēļ izmantoju pirmo iespēju, lai izrautos uz iemīļoto ezeru :) Jau no paša rīta sapratu, ka kaut kas šodien īsti nav kā vajag, jo pamodos ar sāpošu kaklu, braucot pa Jūrmalas štrāsi, parādījās bieza migla, tad iebraucu ezerā un nācās mest ripā, jo autiņā palika telefons, nākamā šaize bija pirmā mēra zivs cope, kura netālu no laivas atkabinājās... Vienvārdsakot, kaut kā ne īpaši man tas rīta cēliens iesākās, tomēr, tavu brīnumu, turpinājumā tīri raiti tiku pie normas, tādēļ nolēmu pamēģināt pamētāt arī smago artilēriju. Minūtes 10 pažvidzināju un sapratu, ka laikam nebūs :D Tad vēl laikapstākļi sāka mainīties - uzspīdēja saule, samazinājās vēja ātrums un zivteles pat mazos kumosus atteicās kampt - laiku pa laikam uzsita, bet tas arī viss. Bet tas nekas, laiciņš prīmā, zivis jau saķertas, nolēmu ezera vidū pačolēt basi. Spēle super, puikas malači, turēšu īkšķus, lai šogad kļūst par basketbola izlasi Nr. 1! :)) Īsi pie cipariem - 57, 57, 63, 65, 66 cm. Pārītis atbrauca līdz cepeškrāsnij, pārējās pļuņčājas tālāk. Visiem superīgu nākamo darba nedēļu, man vēl dažas dieniņas atvaļinājums! :P
