Kamēr atvaļinājums nav beidzies un pūš stiprāks vējelis, nolēmu vēlreiz ieskriet ezerā. Rīta cēliens bija dikti cerīgs - īsā laikā 3 līdakas vēl dažas nokratījās un papildus vairāki kontakti. Es jau sasapņojos, ka tiku uz žoru, bet, kā jau tas parasti ar mani notiek, tālāk sākās pat ne "trudovaja ribalka", bet briesmas, jo tā arī vairs netiku pie zivīm, kaut gan sitienu vēl bija pietiekami un viena liela madāma piepeldēja pie laivas, bet ar to arī viss beidzās. Ja kādam interesē cipari, tad līdaciņu izmēri šādi: 53, 65, 69 cm. Copei tuvojoties finišam, ieraugu, ka blakus laivā copmanis neveiksmīgi rausta kātu. Nodomāju, ka gan jau atkal māneklis ieķēries Babes foršajās zālēs. Tā viņš pāris minūtes to kātu locīja, locīja, bet nekā, no zālēm ārā nedabū, piedevām vēl riktīgi iepūta stiprs vējš un viņam žonglierēt ar vienu roku turot kātu, ar otru regulēt motoru, nebija viegli. Te pēkšņi es pamanu, ka tā izrādās nav zāle, jo ūdens virspusē parādās šļakatas. Copmani ar laivu nes pa vējam prom, bet lielā līdaka izdomā iemaukt zāļu pudurā. Es to visu redzot, saprotu, ka šis viens pats galā netiks, jo stiprais vējš un zālēs iemukusī zaļsvārce riktīgi sarežģīja situāciju. Nu tad steidzos palīgā, kaut kā tomēr sanāca man ar uztveramo no pudura izmānīt brango dāmu. Izrādījās tiešām smuka - 111 cm un 9,6 kg . Nedaudz papļāpājām, uzzināju, ka laimīgo copmani sauc Sergejs un viņš krietni uzlaboja savu iepriekšējo rekordu :) Nu tad ar šo patīkamo noti manu kārtējo garo penteri var noslēgt. Neskatoties uz manu sarežģīto copes dienu, esmu priecīgs, ka palīdzēju citam hobija biedram tikt pie savas mūža trofejas. Visiem foršu atlikušo nedēļu, rīt turam īkšķus par mūsējiem basī un tiekamies pie ūdeņiem! ;)
