Nu, no vislielākajiem akmeņiem es izkalu šo:
Ar Adventes svecēm vainagā,
Kā Ziemassvētku pasakā,
Ceļā pie mums ir viņš -
Mazais Jēzus bērniņš!
Kā baltais svētku sniedziņš,
Saviļņo tas sirsniņas,
Un zemē nomet svētku sniegpārsliņas.
Eglītes jau svētku rotā mirdz,
Cilvēkiem uz zemes labs prāts un mīļa sirds.
Kāpēc?!
Nu, man likās, ka tajā atrodas kaut kas no bērnības, kad ticējām, par kaut ko, ka ciemos Salatēvs nāks...Un kaut ko līdzi nesīs! Visi jau bērni bijām, kaut kad. Ticībai jābūt, bez tās dzīvot nevar, arī šobaltdien!
Ja nu šodien:) netiekamies, Priecīgus Jums visiem Ziemassvētkus!
24.decembris 2011, 03:04 |
links