Vēdzeles

Ar ko un kā tās labāk ķert
Vēdzele bļitkai pret grunteni liek iekšā vienos vārtos, gandrīz vienmēr, vai tas būtu rudenis, ziema vai pavasaris . Rudenī pirmā cope sākās pēc tumsas, brīžiem dažas stundas janogaida, ziemā krēslā, pavasarī tumsā , bet visu nakti ...Ir izteikta viļņveida cope, ja ir vēlēšanās un laika to var katrs pārbaudīt.
Savā laikā vienu Rīgas puisi paņēmu līdzi uz vēdzeļu copi, noskatījāmies ka veči no laivas vēdzeles vilka , jāsaka spaiņiem , mums uz abiem tikai 2 :) Lūk tā ir cemmerēšana un tas periods nav ilgs .
9.janvāris 2011, 22:34 | links
 
Roļuk , bliez visu ko vien zini , viss noderēs , viss tiek likts aiz auss , kā saka - mūzu dzīvo , mūžu mācies .
9.janvāris 2011, 22:24 | links
 
Ko vēl vajag par vēdzeli pastāstīt ? :)) vakar ar vienu vēdzeļu "mīli" izrunājos , upe tek pagalmā :) , ja ko nezināšu fāterim varu uzzvanīt :))
9.janvāris 2011, 22:19 | links
 
Tad nu par visu pārjejo----- lielāko daļu bļitkošanu saista ar maksķerēšanu no ledus, to nevar attiecināt uz vēdzelēm, esmu bļitkojis daudz no kugu piestatnēm(rudenī, pavasarī), laivām, nav gadījies nevienu aizcirst...Kad šīs (mana pusē) dodās uz nārstu ,(pirms ziemassvētkiem) tās guļās uz bļitku (protams ne vienmēr)... ticama teorija--tā pat kā stagars tas aizsargā savu nārsta vietu, pastāv uzskats ka tāpēc vēdzele ļoti labi ņem uz ķīsi, jo tas nārsta laikā izēd vēdzeļu ikrus...Nārsta laikā vēdzele neņem(slikti ņem), izņemot nārsta vecuma nesasniegušos (pārsvarā mazie papucīši, jēb pēpuki)...Pat tagad vēdzeles grābj trijžuburi pilnu muti, protams gadās arī kadu aizcirst...Viss ir atkarīgs no rīka, ja esi cemmerists , tad jau vienalga kadu zivi tu aizcērti ...Tēvs gadus 50 vēdzeļojis, šodien bija izbrīnīts par sīkaļu daudzumu, tas priecē, paaudze atjaunojās.
9.janvāris 2011, 22:06 | links
 
Tatad sākšu ar copes atskaiti, šodien izgāzos tikkai viena :) , comam 5, fāterim 7 , bija arī mēri :) , protams lielās aizgāja, bija ticami pieradījumi, nolauzts āķis...man "lielās" vieta iznaca ārā norauts svina klucis ap 200gr :) Lielakā daļa uz klasisko bļitku bija grābušas ar muti, nomainot rīku trapījas arī aizcirst ...
9.janvāris 2011, 21:56 | links
 
Vēl interesanta lieta, ka bez filejas uz āķa vari raustīt stīvs palikdams- nekas nenotiek. Tāpat tā fileja laiku pa laikam tiek arī norauta, tātad kāds kaut ko arī ēd :), bet domāju, ka tie ir mazie tēviņi, kas vēl nav nobrieduši nārstam, jo parasti tās copītes ir knapi manāmas, velc ārā- āķis tukš, atliek vien nobrīnīties, kā to var tik filigrāni notīrīt :)
Otrs, pārsvarā uzraujas papi, mammas ļoti reti, bet ja trāpās, tad ir ko vilkt :) Lieluma attiecības vairums gadījumu 1-3 vai pat 1-5.
9.janvāris 2011, 21:26 | links
 
Puikas gados mēs tādā veidā no krasta mazā upītē ķērām
9.janvāris 2011, 20:19 | links
 
Piekrītu eMKam, ka nav viss tik vienkārši, pareizāk sakot skaidrības nav nekādas :) Cik speciālistu tik viedokļu, pie tam šo frāzi es attiecinu uz visu pasauli (vēdzeļu areālu). Ir pilns ar večukiem, kas savā upītē velk un ir baigie guru, bet tā nav visaptveroša teorija. Kaut vai par to, kāpēc vēdzele guļas virsū bļitkai? Jūs domājat viņa neatšķir dzīvu ēsmu no nedzīvas vai organisku ēsmu no neorganiskas. Es personīgi domāju, ka jau pa gabalu redzot, ka bļitka nokustas vēdzele tuvojas, bet viņa nav droša, ka tas ir ēdams, jo tas taču bleķis! Bet kustas! Kustēties var tikai kaut kas dzīvs. Tajā brīdī, kad bļitka guļ nekustīgi uz grunts vēdzele to aposta ar ūsu un jūtīgajajām krūšu spurām. Tā arī aizcemmerējas. Citreiz viņa stāv blakus un domā (jā domā!!!) ko darīt, bet šis ņēm un noraustās. Nu ko, vēdzele drošības pēc pakampj... un tad āķis mutē. Par to vai ļurba ēd nārsta laikā vai nē, es arī esmu lasījis pilnīgi pretējas domas. Piemēram, pēc nārsta lielās mammas aprij tēviņu, kas pagadās tuvāk mutei :))) un daudz ko citu, bet nav man spēka tik daudz rakstīt :)))
9.janvāris 2011, 19:42 | links
 
Un nav tas viss tik vienkārši kā kādam liekas :) Tur ir svarīga vieta, bļitka un spēle un ,protams, laika apstākļi. Nav un nekad nebūs, ka tagad atbrauksi, mērksi un tik stiepsi :)
Temats, protams, diskutabls...
9.janvāris 2011, 18:03 | links
 
nē gintsgg..:) ir biedrība ,biedru naudas ,licenzes ,viss kā vajag ...lai iznārsto vismaz 85% un tad jau var domāt par copi...
-jā un ciemiņš arī vēl neviens nav atšūts.. :)!
-veči brauc un copē ,ziemā gan mazāk , visi ir apmierināti..!!
9.janvāris 2011, 17:47 | links
 
Es tagad viņām lieku mieru visur , pēc pāris nedēļām sākšu , kad būs kāzu laiks beidzies . Prihvatizētā tilpnē liekat mieru tāpēc , ka nav kas maksā .
9.janvāris 2011, 17:39 | links
 
--skaldat ,skaldat savas vēdzelītes kungi ,viņām nārsts vēl rit pilnā sparā ....

gintsgg> un prihvatizētā ,kā Tu saki ,ūdens tilpnē
mēs tagad vēdzelēm liekam mieru...saproti kapēc.. :)!!!!
9.janvāris 2011, 17:31 | links
 
Māri, varbūt esmu galīgs zābaks, bet vienu tiešām nesaprotu, no Tava raxtītā cemmerēšana un Tava metode atšķiras tikai ar to, kā to uzraxta

"laiku pa laikam padauzot pa grunti un tad asi raujot vizuli vai bļitku augšā"

"ar bļitku dauzu pa gultni, pauze, padauzu, pauze...tad lēni ceļu uz augšu, bet ne atraujot no grunts, šajā brīdī arī jūt vai vēdzele ir piespiedusi, seko piecirtiens"

abos gadījumos rīcība ir vienāda, nu ok - līdzīga, atšķirība tikai tur, ka Tu piecērt tad, kad jūti smagumu, bet cemmerētāji uz dullo rauj, bet rezultāts tak sanāk vienāds!?
9.janvāris 2011, 17:21 | links
 
nu riktigi gaļinieki, nārsta laikā:)
9.janvāris 2011, 17:20 | links
 
Nu vo , sen varēji izstāstīt kā pareizi tas jādara .
9.janvāris 2011, 17:14 | links
 
Viss ir nejēgā vienkārši :)
Pirmsnārsta laikā vēdzele, kā jebkura zivs, pastiprināti barojas, tas mums sanāk novembris/decembris, kad tās ir rijīgas un sāk pulcēties pie nārsta vietām, bet ne koncentrēti. Šajā laikā strādā gruntenes ar tārpiem, zivtiņām.
Pienāk nārsta laiks un tā zivs vairs nebarojas, tāpēc tagad gruntenītes ar dabīgo ēsmu var karināt arī podā- rezultāts būs vienāds :)
Šobrīd darbojas princips, kas līdzīgs spiningojot lašus/taimjus. Tā zivs nebarojas, bet ja esi spējīs sakrist tai uz nerviem, tad ir cope. Lasis/taimis uzmācīgajam vizulim brūk virsū ar muti, t.b. cenšas iekost un aidzīt, vēdzelai ir cita taktika- tā uzmācīgajam štruntam guļas virsū un spiež pie zemes, tāpēc 98% šobrīd izvilktās ir vai nu aiz apakšžokļa vai tuvu anālajai atverei. Šo specifiku, protams, izmanto cemmerētēji- laiku pa laikam padauzot pa grunti un tad asi raujot vizuli vai bļitku augšā, tad tas māneklis var būt da jebkur.
Es rīkojos sekojoši- ar bļitku dauzu pa gultni, pauze, padauzu, pauze...tad lēni ceļu uz augšu, bet ne atraujot no grunts, šajā brīdī arī jūt vai vēdzele ir piespiedusi, seko piecirtiens un sajūtas- kā celmā :) un ir te ļoti liela atšķirība ar cemmerēšanu, ko jau minēju, ļoti daudzi izmanto, diemžēl :(
9.janvāris 2011, 16:28 | links
 
Nu kungi :), gandrīz divas lapas ar aplamībām (daļējām) esat sarakstījuši :)))
9.janvāris 2011, 16:10 | links
 
Jā un tapēc lielo vēdzeļu pagaidām nav tajā upē kurā ķeru, laikam vēl draiskojās :)
9.janvāris 2011, 14:03 | links
 
Kola-Daudzās valstīs dažas sugas uzskata par parazītiem vai neēdamam zivīm...Āzijā karpa skaitās parazīts, Austrālijā to aizliegts atlaist atpakaļ ūdenī un draud liels sods . Canādā cik stāstīja jūrnieki zušus par atkritumu uzskata ko neēstu pat bezpajumtieks....
9.janvāris 2011, 14:02 | links
 
Kola !!!! Laimīgu jauno gadu !! Ko ta tu dari ziemā ?? Cik saprotu lasi grāmatas par copi un dzer siltu tēju :)) Kā pienāk ziema - tu kā lācis migā :))
9.janvāris 2011, 13:56 | links
 

Pievieno savu atbildi

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager