Brālīt, negribu Tev piekrist. Lielās ir uzmanīgākas, iznāk uz takas vēlāk, dzīvo atsevišķi no mazajām un pa vienai. Tas ir līdzīgi visām zivīm. Kaut vēdzele ir plastiska suga, tomēr, lai sasniegtu lielu izmēru, tai vajag aukstumu. Ne velti lielās mīt ziemeļos. Tā tas ir ģenētiski ieprogrammēts. Tu arī parādīsi savu īsti dabu tikai pie cienījama vecuma :))) Ne velti lielās iet bojā pirmās, ja vasarā upē ir par siltu vai citadi apstākļi nav labvēlīgi, tām vajag jau specifiskus dzīves apstākļus.
Mazas upes ir visproduktīvākā ūdenstilpne. Tas ir zinātniski pierādīts fakts. Mazajā upē ir visvairāk barības un vislielākā zivju masa uz... velnsviņzin kādu mērvienību:) Pie tam tās upes kurās mēs ķeram vēdzeles nav no mazākajām, tā kā runāt par slikto barības bāzi nevajadzētu. Piemēram, tai pašā Misā ir daudz kurkuļu (15-20 cm), bet nav lielāku (vismaz pēdējā laikā). Nevar viņas apstāties augšanā pie šī izmēra! Vēl taču ir kanibālisms, kā pie līdakām, kas regulē savu skaitu pašas. Teorētiski vajadzētu ripot uz leju, uz lielajiem dziļumiem, bet pa ceļam arī ir smukas vietinas, kur aizķerties, bet nekā – nav. Es copēju ideālas vietās, bet tikai kurkuļi. Te ir kāds cits iemesls. Ka tik cilvēks nav vainīgs. Vai kaut kādi globālie cikli, kas arī nav izslēgts šai reliktveidīgajai zivtiņai. Vispār te bez Vanema un polša skaidrībā netiksim:)))
31.oktobris 2010, 17:57 |
links