Vakardiena, sestdiena.
Braucām butēs jau agri no rīta. Vispirms izvēlējāmies doties uz Saraiķierm. Ap 7-ņiem no rīta bijā tur. Jūra trako, vējš tieši sejā. Pie jūras viens "dullais":), gabalu uz priekšu (patālu) redzas, ka vēl kāda kompānija cīnās ar jūru. Vēlķ izrādās, ka visi no mūspuses- Dobeles. Ja jau atbraukuši esam, meta copenes iekšā. Svins-170 gr. Ir ok, nekur nenes, zāļu nav. gaidam butes. Diemžēl līdz 10.00 tā arī neko nesagaidam. Tiek pieņemts lēmums doties uz augšu. Arī pārējie dara to pašu. Vēlēk satiekamies Lūžņas pusē.
Ap 13.00 iemetam copenes. (pa ceļam gribējām nopirkt Ventspilī renģi vai brēču, bet nekā- nav) Redzēju, ka tirgū butes arī tādas plaukstiņas vien bija.
Labi, ka nedabūjām, jo butes ņēma tik uz garneli.
Sākus likās cerīgs. Vilnis ciešams, vējš, ciešams no kreisā sāna. Izmērs- biškuciņ lielāks kā plauksta, bija arī sīkas, bet tās laidām vaļā.
Vienam mūsu ļoti labam un feinam paziņam paņēma taimiņš. bet, diemžēl, pie paša krasta apmeta kūleni un- čau!
Līdz ar tumsu sāka ķerties tik sīkas, ka nolēmām netērēt laiku. 19.00 braucām mājās.
Rezultāts- 18 cepamas butes.
Nezinu, kaut kā man joprojām nav nācies redzēt ( esam bijuši jau jūrā reizes 8) nevienu apkārtējo ar tiem ieajiem lomiem. Nostāstus gan esam dzirdējuši, cik uziet.
Kamēr neredzešu pati tos lielos lomus, neticēšu.
Zivjumīle.
7.novembris 2010, 10:35 |
links