Peipusa ezers

Otinjsh, tev jaadomaa par graamatu! Atskaites, gana aizraujossa lasaamviela....

Sveiciens visiem drosmīgajiem kas vēl pa ezeru vandās,man kautkā negribas atklāt peldēšanās sezonu.
Runājot par tiem mega lomiem,es arī neticēju līdz vienia copei kad mūsu kompānija 4gb. lomi bija 26kg.,37kg.,45kg. un 53kg. un tas viss no pl.11.līdz pl.18. pats feinākais bij kad visi salasījāmies pie mašīnas un sapratām ka to čupu kopā ar penskelēm nedubūt taj mašīn ieksā, beigās vajadzēja gandrīs ar kājām mīdīt lai vāku dabūtu ciet, labi vēl ka toreiz ledus bija labs un bijām virsū ar mašinu,savādākies būtu p.....s.
Secinājums tāds-ja uzraujies uz raudas no paša rīta arī 70kg.ir reāli izvilkt ( tik kā to visu dabūt prom,ja māšīnā ir četri veči un ar piekabi nevienu mašīnu neredzēju braukājot pa ezeru!).

kraft - šitās man bija "kotlešu izlase" - miesa neliela 12-15 cm gara, tāpēc nofilēju tik kādas 5 lielākās, baigais čakars tomēr. es ar parasto ģaļmašīnu, tik kārtīgi visu pievelku lai labi ņem.

andrisk - asaris, lai arī maziņš tāpat garšīgs, izcep un ēd :) a vot ar raudu jāpiedomā - kotletes, želeja, marināde...

Vo vells jūs vēl pa peipi:)))) Sen nebiju ielūkojies! Otiņš atkal savā ampluā, izlasot tādus aprakstus pat uz copi var nebraukt, labas emocijas no datora pašas salec mullī:)))
Tiekamies kaut kur, kaut kad vēlāk! Atkal bija patīkami ar jums visiem aprunāties par Brīnumezeru, kas vieno mūs kopā gan domās gan atpūtā!!!
Nu tad visus ar noslēgumu un ne asakas!!!

otinjsh,atkal ar smaidu feini lasījās Tavs pastāsts!
Vēl lielāka sejas mīmikas izmaiņas(smaids)bija,kad izlasīju tos PS PSS PSSS PSSSS!
;)))

Nepareizas vietas izvēle samazina lomu par 80%/aksioma/:DD Jābūt ņuham un čujam ezers te nav vainīgs Šogad tas bija raksturīgi ,ka ar piebarošanu-nepareizu -viss tika salaists grīstē :DD

hehe dzejnieks. bija interesanti :)

"Nesen izurbts pirmais āliņģis, nedaudz piebarots un nolaista maza sidraba auziņa, valda neliels satraukums, tuliņ pat būs! Hops, tiešām pamatīgi pumpē. Jūtu kā aukliņa nospriegojas līdz un pāri maximumam, bet neplīst, paspēju atraisīt bremzītes skrūvi. Kamēr stīvēju, paskatos pār plecu un redzu mūsu dāču, ko tā te dara!? Tikmēr jau tas tuvojas aliņģim, a man tik 130nieks. Rekords būs 100 punkti. Lēnām ar apdomu un miklu pieri izstīvēju uz ledus ~5l stikla burku ar baigo makanu-breksi tajā + vel (nez kā tur gadījušies) 2as lielu zivju astes, grāmata pelēkos vākos par politiskajām intrigām 18gs Eiropas galmā un vel kaut kādas citas figņas. Pēc laika piecilpo famīlija, es lepns rādu savu lomu un raustu plecus par tā savdabīgumu. Protams manu sajūsmu un pārejo izbrīnu partrauc telefona modinātājzvans."

Uhh, jāiet uz darbu un vakarā tad ceļā. Vel pirms tam sazvanos ar vārda brāli un piedāvāju pievienoties 1 dienas copes maratonam. Šis izrādās jau pagājušonedēļu 2x bijis un saka - nē. Noliekot klausuli, iekšējā balss man tomēr čukst, ka šis brauks. Nu ja, pēc 1h zvans, šis :''Klau, tomēr varētu, ja paķersi vel vienu breku līdz'!" Kāda runa, laižam! :) Vel pievienojas Dzenīts, kurš kādus 2 gadus nav mērcējis ledus caurumā visādus metālu un tārpu sakausējumus. Laika prognoze ar solās būt varen patīkama, vismaz makšķerniekam, un tā beigās arī ir. Mūlis turpmāko mēnesi darba vietā spīdēs kā tādam sīnim, kas kaut kā iekārtojies pie baltģīmjiem un bēdu nekādu nezin'.

Valkā viss norit pēc plāna un pat vel labāk, jo pie ezera esam, kad vel ir tumšs, bet jēgers jau rosās. Mēs ar sapakojamies apmaināmies ar labrītiem un esam gatavi šturmēt ezeru, kur agrāk čudi apdzīvojuši. Esot bijuši īsti neglīteņi bet gardi gan.

Iepriekšējās dienās lomi ir bijuši ļoti mainīgi. Kādam ļoti labi un ar bonusiem, kādam pieticīgāk, bet kopumā ir labi. Močījam kaut kur uz 7o km, ārā ~ -2, neliels vējels un debess jums paverās, lai atdotu vietu pavasara saulītei. Viss balts, lai gan vel Tartu bija apmeties ar pelēko pavasara ķiteli. Vienkārši burvīgi un priekšnojautas ar' ļoti cerīgas. Vējels tāds ziemeļrietenis, tā ka sanāk visu dienu pret sauli sēdēt.
Esam galā, prasu jēgeram, kur iepriekš tas džeks tos brekus ir vilcis. Norāda virzienu un ~ attālumu un ar Dzēnīti dodamies turp. Abi pieredzējušie vīri paliek turpat kamanu apkārtnē. Paejamies kādus 200m un urbju pirmo cokumu pēdējā pavasara copē. Urbis aiziet kā pa sviestu, sniedzos pēc čerpaka a kur tas, fak, kur tu esi.? Izkratu kasti, apskatu somu, nav. Laikam palicis auto, a aliņģi tomēr lēnām velk ciet un ar nepatiku, čerpaka vietā, tiek izmantotas plaukstas. Cope ar sākas ļoti cerīgi: pirmā piesakās rauda, skaista, tad ķīsis un pisārīts, abi ar it kā tā neko, bet tiek atmesti atpakaļ ūdenī. Paejos mazliet nostāk a tur tukšums. Dzenīts tikmēr ir uzgājis ķīšu midzeni vienā cokumā un otrā asariņu armādi. Es jau sāku acis mest uz kaimiņu dārzājiem. Tālumā rēgojas tā kā torosi, tie sakrituši kā tādas večiņas un ir grūti pamanāmi. Paziņoju par došanos plašumos laimes meklējumos lūk tajā virzienā, protams uz noskatītajiem torosiem. Šis paliks.
Aizeju, forša vietiņa izskatās, ieurbju kontrolcaurumu un izvelku 3 skaistas pastalas pēc kārtas. Ohoo!! Uztaisu brillīšcaurumus, sabaroju gan ar tārpiem, gan nedaudz ar pārslu un maizes kārtojumu un cope turpinās visnotaļ aktīva līdz tik pat pēkšņi apsīkst. Nolaižu vel ķikurus ar barotavas liftu lejā. Klusums. Moš breki pienākuši? Bet copes neseko. Nomainu ķikurus uz slieku, bam bam pa grunti, lēnām paceļu a tur stojaks. Piecērtu, nē, breks tas nav, bet normāls asars. Pēc tam vel viens normāls asars jau kūļājas kastē. Turpinu vālēt ar slieku, it kā copē, bet tik ļoti vāji un skopi.
Nomainu uz pašu mazāko auziņu, kuru nav pārāk garlaicīgi gremdēt ~ 5m dziļimā, uzlieku pāris pārus ar ķikuriem un aiziet, aiziet, aiziet raudiņas nu tādas ~ 30-50gr viena pēc otras. Pēc tādām 10mit 11ā piesakās normāla Peipusa rauda. Tā tas turpinās labu laiku, līdz neizturu tos tireklīšus valkāt un nesaprotu kas pa hui..u te notiek. It kā pavasara raudās esmu atbraucis! Centrālajam caurumam krustveidā izrubju apkārt 3 aliņģus ~ 50m no centra. Tas, kas tuvāk debesjumam, dāvā man foršu sīkasarīšu armiju,labais un kreisais jau pa kādai raudiņai, bet ļoti neaktīvi. Pa laikam piestaigāju pie centrālā cauruma, kur velaizvien valda sīkraudiņu totalitārais režīms. Vel pa starpai uzdžindžina Dzenīts un saka, ka viņam baigi labi raudas ķeroties. Prasu vai skaistas, šis saka, ka liekas skaistas, bet īsti nav poņas, kas skaitās skaistas (sāka ķerties līdzko es no turienes notinos, cik tipiski!!). Es saku, ka man te baigi mazās, bet nekur neeju, jo ceru uz lielbreksi pie iebarotajām lunkām. Jo mazāk kustini, jo mazāku kumosu liec, jo tuvāk gruntij, jo labāk ņem.
Tā darbojoties, brīllītēs seko podjoms, un kā celmā, vel knapi paspēju atgriezt bremzīti (kā sapnī), bet nekas neseko: ne pumpē, it kā neskrien arī burkas nav. Bļaaa zaceps. Raustu šā un šitā līdz iepīrsingoju foršu mormeni. Pārsienot jaunu, īsti nevarēju iebraukt, kā tā var būt, ka pirms tam 10iem reižu tur dauzoties, nekas necepījās. Vel vēlāk iezogas domas par 10kg vēdzeli, 30 kg līdaku utml :-) Pa starpai nekas diži nemainās, ja nu vienīgi lieluma attiecība ~3:1, bet veljoprojām par labu mazo kolonijai.



Piedudina zvejnieki, pārbauda linumus, aizčāpoju pazavērties. Pēc 10 min. ledu blietē Peipusa portfeļi, torpēdas un kaulainie. Kautrīgi atgriežos pie saviem aliņģiem un turpinu vilkt karalisko sīk & normālraudu kokteili. Iestādu vel vienu mormeni zacepā, tad velvienu (kā nekā pēdējā šīs ziemas cope) un turpinu cerēt uz brekšiem, bet vilkt raudas/iņas. Pa vidu vel raustos vai iet un pievienoties Dzenītim, vai palikt un gaidīt lielzivi pie iebarotajām lunkām!? Vārdabrāls ar nezvana. Ja jau nezvana un neintersējas, tad jau laikam velk.
Uz pēcpusdienu vējš pierimst pilnībā, sāk nedaudz sūrstēt šnobels no saules peldes un nolemju doties ciemos pie kolēģa. Slienot kasti plecā, sajūtu patīkamu smagumu. Vo vallss. Tomēr kaut kā tā kaste jau ir piepildījusies pa to dienu, lai gan likās, ka iet gaužām švaki. Cope tomēr intensīva un ja būtu katra noķertā zive pieklājīgos razmēros, tad šodien ar vel laistu uz Peipi, jo ar vienu vedienu līdz mājai nebūtu iespējams to kvantumu atšlepēt.
Nonākot pie rīta caurumiem, tur var manīt raudu slaktiņa pēdas. Trijstūrī izurbtajiem caurumiem apkārt mētājas zivju kalni, un zivis tiešām lielas. Izrubju sev 2 cokumus noķeru pāris ķīšus dažas raudas, nu tik daudz, lai jau veltos caur kastes caurumu atpakan uz ledus un metam mieru.



Kā izrādās, tad šis visu dienu močījis uz šļiekām, man atkal likās, ka uz motiļiem naskāk liekas virsū. Katram savi algoritmi un visi ir ar zivīm. Vārdabrālim ar kolēģi Gunti ar labi ķeries, šie tikai uz ķikuriem laiduši, kā arī neviena bonusa, toties ir sarkanas rožas.

Rezumē:
- Krastā, nosverot lomus, šiem no 30-40kg svarā a man ap 16kg. Nu tie kg, kuri iztrūskt manā lomā, ir tie breki, kas peldēja pie maniem aliņģiem, bet ceļā gadījās tīkls.
- Visu dienu spīdēja saule un nekas nekusa. Nekustinātās lunkas aizvilkās ciet.
- Ķērās vislabāk tiem, kuriem bija saules brilles vai brilles parastās, vel labāk, ja ir abas divas. Tā ka man nebija ne vienu, ne otru, tad secinājumus izdariet paši.
- Tā piebarošana laikam nostrādāja nevēlamajā virzienā, vai arī uzgāju kādu raudu dzemdību namu vai kaut ko tādu.... Vai arī tātds esmu?

Vienvārdsakot, viss bija tik sūdīgi, ka turp vairs nebraukšu!!

PS tīrot zivis, vēderi pilni ar manu maisījumu.
PSS tīrot zivis, kājā iekoda šī gada pirmais ods, ko nesen tik atradu un nositu.
PSSS izkratot zivis izlietnē, līdz ar tām izbrirst arī mans čerpaks. Mistika kaut kāda!
PSSSS daliet zivju svaru ar 2 un būsiet tuvāk patiesībai


Ne asakas un veiksmi vēlot,
Otinjsh

Ziemā sakotletēju asarus. Ādu nost, spuras nost un caur elektrisko gaļas mašīnu, slinkums bija čakarēties. Varēja ik pa brīdim just kādu mugurkaula gabaliņu, lai gan tas nebūt netraucēja, bet atkal nav tas. Tā kā - nākamreiz mēģināšu izņemt vēl papildus mugurkaulu :)

daddy. Vot es ar taam kotletem ar shepteeju, tu mal ar galjasmashiinu vai blenderveidiigo? Nefilee, jeb visu laid iekšā un samal? (nu protams, ne galvas un parejo drazu)

Tie kas nav vilkuši arī neticēs, domājams ka 3jos, 4tros metros tāds rezultāts ir iespējams- pašam gan 50 kg vēl nav nācies pavilkt, bet tuvu gan- un neteikšu ka visu dienu no vietas vilku ;)

šovakar uzmalu no peipusa raudām kotletes. necerēti labas sanāca, spuras astes ar šķērēm nost, malu 3x, masai ~1/3 speķīša klāt, sīpols, baltmaize...MMM :)))

biju,99procenti sikas

Jeeska, par tām upēm ir atsevišķa tēma, proti, "Makšķerēšana Igaunijā", bet tāda neaktīva...

Es jau arī traki iekarsis esmu šogad vienu rezi pamēģināt.

Faktiski neticigais ar matemātisku piegājienu pateica to, ko bija jau izdarījis Džeroms K. Džeroms savā romānā "Trīs vīri laivā". Kas nepamanīja, pašķiriet atpakaļ 19.03. plkst. 12:04 daddy_j pievienoto citātu no minētās grāmatas. Ļoti zīmīgi un atbilstoši.
24. martā Varņja. Gana laba cope. Skaistas raudas. Jā no rīta nācās nedaudz pameklēt, bet pēcpusdienā pāris stundas vienkārši nepārtraukti tika vilktas. Rezultāts 18,5 kg. Uzskatu, ka ļoti labi. Un ir jābūt izcilai veiksmei, lai nepārtraukti visu dienu ķertos tādā tempā, piedevām, ja vēl būtu pilnīgs bezvējš un dziļums ne vairāk par 3-4 m, tā ka neviena makšķerīte nesapinas, tad teorētiski ir iespējams x2. Pārējie rekordi ir vai nu super izņēmums vai stāsts no "Trīs vīri laivā".
Ne asakas vasaras sezonā, bet uz Peipusa ledu es neieteiktu šopavasar tēmēt!

neticigais, tak aizbrauc un pamēģini pats! Tad varēsi savu niku nomainīt:)

6 lielas raudas var, bet ne visu dienu nepartraukti
Un kur tad vel mazaaas

6 lielas raudas var, bet ne visu dienu nepartraukti
Un kur tad vel mazaaas

Vienu 0 noraksti

Kas tur nereāls...
Raudas ta pa ~2000 un lielākas....gribi teikt ka 10 minūtēs nevar 6 raudas izvilkt,,,elementāri.:-)