mana atskaite par 24.03. Kolkja. Atbraucām busiņš, 8 cilvji. Visi aizgāja gaidīt
rindā uz iekšā vešanu, es savā "gudrībā" aizgāju kājām. Eju, ik pa laikam ieurbju,
paraustu bļitku, nekā nav, eju atkal. Tiku līdz 2.kilometram, zvana copesbiedrs:
nu, kā ķeras? Es atbildu ka tukšpadsmit, prasu kā jums? A mēs vēl gaidam vedēju...
Eju tālāk, bļitkai jau atmetu ar roku, tricinu murmuli. Tāpat klusums, divi ķīši
neskaitās... Pēc pāris stundu meklējumiem pa tukšo zvanu kolēģim, prasu kā iet?
Ķeroties vidēja izmēra raudiņas un sīki asari. Saku ka man baigais ablomovičs.
Kolēģis saka ka lai ejot pie viņiem. Atbildu ka laikam jau tā būs jādara... Nu un
tā pamazām ik pa laikam piesēžot un patricinot mormišku tiku līdz "kolhozam", uz
kurieni karakati veda makšķerniekus. Pēc GPS 6,6 km no krasta. Redzu ka ik pa
brīdim kāds izvelk kādu zivteli, bet nekādas īpašas aktivitātes nav, novērojama
tautas staigāšana. Bet man kā nav copes tā nav! Pus diena pagājusi, mans loms trīs
raudas! Nomainīju kādas 3 vai 4 vietas "kolhoza" teritorijā līdz atradu savu vietu.
Var teikt ka tiku uz razdaču, copēju ar divām copenītēm - mormišku un gruntenīti,
nespēju apkalpot... Ķērās pamatā rauda, pa retam kāds asarīts. Ap pustrijiem, trijiem sākās lietus bet tas copi neiespaidoja (kā te iepriekš daži minēja). Ja tik kāds krikums ir uz āķa, copē kā traks. Pusčetros bija jātin makšķeres un jāiet uz krastu jo pussešos sarunāta prombraukšana. 7,1 km pēc GPS līdz krastam, divas stundas ko čāpot... Mans loms 8,5 kg, praktiski viss laikā no vieniem līdz pusčetriem, tātad 2,5 stundās.
Ledus stāvoklis diezgan strjomnijs, urbjot neveidojas skaida, bet ledus kubiņi. Var redzēt ka viss melnais ledus ir pilns ar plaisiņām, ejot cenšos izvēlēties baltos laukumus, kaut arī brīžiem zābaks iebrūk līdz potītei, ceru ka varbūt saule nebūs ledu te pārāk saēdusi. Plaisa pie krasta ir, bet tikai vienā vietā tā ir soli plata, turpat blakus cm 20-30, tā kā nesaprotu ko tas vecis (lapu atpakaļ) stāstījis par problemātisku krastā tikšanu. Krastā sagaidot kolēģus noskaidoju ka man lielākais loms, šiem mazāk :)
P.S. nezinu cik km es būtu nostaigājis līdz krastam, jan nebūtu GPS, redzamība lietū bija nekāda, knapi varēja saprast uz kuru pusi krasts, nekādus orentierus pēc kuriem atrast vietu kur uznācu pat neceri saskatīt...
26.marts 2012, 00:23 |
links