Nu veči copmaņi, tas tik bij kaut kas...
Pekka Okunens nevar neuzrakstīt 15.marta copes noslēguma atskaiti (Ranna). Zinu, zinu... tie, kas seko līdz Okunena gaitām Peipusā, teiks, ka copes noslēguma atskaite bija jau 12. martā, bet ņemot vērā ne pārāk veiksmīgo iecerēto noslēguma dienu 12.martā, darbi tiek atlikti malā un noslēguma copes diena tiek atkārtota 15.martā...otrais dublis.
3.30 naktī izbraucam no Valmieras. Atšķirībā no iepriekšējās reizes, prognozētāji laiku sola ideālu. Pa ceļam runājam, ka labam copes noslēgumam pietiktu ar kaut pieciem smukiem ašukiem un saulainu laiku un tajā brīdī pat nenojaušam, ka šī diena Okunenam izrādīsies veiksmīgākā, kāda jelkad ziemas copē viņam ir bijusi ...
Jau ejot ezerā mūsu acis priecē saullēkts, tik skaists skats, ka copes diena jau tad liekas izdevusies. Nobāzējamies 1,5km attālumā no krasta. Urbjam pirmos caurumus un pēc neilga laika sākas normāla asaru cope, pa retam gadās arī kāds smukāks ašuks, rauda mūsu caurumos neņem. Ik pa brīdim paraustu arī bļitku un šeku reku, mēra kuncele rokā . Ap pulksten 11.00 esam nodrošinājuši sev pāris vakariņas un pat vairāk, varam sākt eksperimentēt un meklēt ko lielāku, ja nu šoreiz veiksme būs mūsu pusē...
Saulīte silda, grādi šķiet varētu būt kādi +1, jo putra uz ledus neveidojas. Pēc 1,5 stundu meklējumiem notiek tas, ko visu sezonu esam vēlējušies. Uzduramies lielo asaru baram un tiešām, šim gadam neraksturīgi labai copei. Pēc kāda laika kolēģim aukla nostiepjas, lielais ir klāt un pievelkot pie „lunkas” uz mums no apakšas lūr brekša acs. Skrienu uz blakus caurumu pēc gafa, bet izrādās mana darbība bijusi par lēnu un lielais brekša kungs atraujas un aizpeld, tu tū. :( Sirds dauzās, mute sausa, iedzeram tējas malku un dragājam tālāk.
Iestājas klusums, kādu stundu nevienas jēdzīgas copes. Sākam jau domāt par jauniem urbumiem un tajā brīdī arī man paņem brekša kungs, gafs šoreiz ir pa rokai un veiksmīgi tiek izcelts uz ledus (vēlāk nosverot- 1,1kg).Uhh, kas par vilkšanu. Tad kolēģis izceļ vēl 3 brekšus, es vēl vienu, šie ir mazāki, bet arī pietiekami labi, lai copes dienu jau šajā brīdī uzskatītu par pilnībā izdevušos pasākumu. Ap 15.00 brekši vairs neķeras, pa retam negribīgi paņem kāds smukāks asars... 16.30 metam mieru, nobildējam lomu un laimīgi ejam krastā.
Kapitāli, vienreizēji, superīgi un vēl nezin sazin kā.. :)
Veči copmaņi, braucat uz Peipsi jārv, darbi pagaidīs!!! :)
Bildes pievienošu galerijā..
Veiksmīgu zivju meklēšanu novēl,
Pekka Okunens.
16.marts 2012, 09:45 |
links