Peipusa ezers

Šis jau nav posts, bet gan likās ka grāmata :)

Labs

Uh , kur labs raksts !

tiesham patikami lasiit,itsevishki ja pa teemu

Uhhhhhhhhhhhhh Otiņš ir atgriezies:))))))) Franču cepums no manīm lielajā iepakojumā!!!
Ne asakas tev, un radošus domrakstus arī turpmāk!!!

Uh, kas par atskaiti...nu skaisti, ar interesi lasiju līdz pašām beigām :)

Izr. no Dgr 2012

Ar fāci pirms 2h veiktais barters (šim maiss ar voblām, man viena maza, bet garda pus kaste ar alu) rosina uz pārdomām par notikušo divdiennieku!
Ceturdienas vakarā, vālējot uz Valku , vislaik, miesās vareni pieņēmies mēness, cenšas man ielūkoties acīs un paprasīt: " Ko Tu Vecais uz turieni dzenies, vai nav gana?" Mēģinu izvairīties no viņa acu skatiena un turpinu lūkoties uz vienmuļo ceļu, jo tam nav jāsniedz nekādās baigās atbildes, tikai: -jā, OK, bik pa ātru, -kas, ĀĀĀ, nepārtrauktā baltā līnija bija ja, piedo'. Vakarā, lienot gultā, šim apnīk un tas aizslāj ap loga ailes stūri, whoo, tas lāb' "Man nav tev ko atbildēt, veco zēn!!" un lēnām aizmiegu.

09.03.2012
Nepielūdzami precīzi zvana buģiļņiks un jau ne tik azartiski, kā pirmajās reizēs, slienos augšā. Sazvanos ar Jožiku, vai šis neguļ: nē šis kā gurķīts jau trin āķus un smērē maizītes. Līdz ezeram aizvālējam labā tempā. Tartu pirmā luksafora gaismām jau vairs nepievēršam uzmanību, kāda starpība, tā pat droš', ka būs rauda + kāds bonusiņš, ja copes veiksme stāvēs mums klāt.
Auto grādīzers pie ezera rāda -18 (pavasars kā nekā), bet viss ir mierīgs. Piebrauc ar Jēgers un laižam iekš' to ezer' uz točkām, kur bijis anormālais zivju slaktiņš iepriekšējās dienās.
Pēc brauciena Jožiks paziņo, ka gandrīz atstājis brokastis pa ceļam, značit bez upura pie veltēm netikt. Paejamies (esmu pamanījis, ka tendence ir paieties pa labi vienmēr) un urbjam pirmos cokumus. Tik trik ti tiri trik, sāk sardziņu dročīt mazais asariņš, viens-otrs, trešš, ai! Urbjos tālāk tur jau pa kādai raudai piesakās, bet ar tā ļoti neaktīvi. Ar Jožiku cenšamies urbt ~ 50 m viens no otra ejot paralēli, ledus šur tur un visur +/- 50/70 cm. Pēc kāda laika pielāčo jēgers un stasta par to, ka te ir tāda un tāda bedre (atrodamies praktiski Kolkjai pretī (nedaudz uz Kaasepaa pusi)) ~7km iekšā, kur ir lieli akmeņi, kurus mutņiku vilcēji ir salikuši savos navigatoros, lai neplēš linumu. Rādīja bildes. Bļins, tādu šķērsli uzurbt būtu veiksmes atslēga. Bet visas dienas laikā mums neizdodas. Dziļums ~ 6m. Turpinam makšķerēt un nevis vilkt. Ap 11:00 piesakās jau kādas raudiņas 5 pēc kārtas (oho ēstgriba pavērusies). Bļauju Jožikam, ka sākās, šis pretī atkliedz apliecinājumu. Tā ka no rīta ir diezgan auksts un lunkā jāmercē čerpaks regulāri, tad nolemju aizcilpot līdz ragavām pēc telts. Kaut kā brīzītē abi uzceļam un saurbjamies kā vajag, iekārtojamies (telts mums parastā- tūristene ar izgrieztu grīdu) a kļova ta vairs nav. Pa kādai raudiņai un asarītim jau tiek, bet nu ļoti neaktīvi. Teltī sēžu pirmo reizi. Forši!!! Lunku ciet nevelk, cimdi mētājas kaut kur stūrī, cepure tur pat, kā arī kamzoļa augša tiek pievienota adījumiem. Tādā garā turpinam copēt, neko baigi neķerās!? :( Pamēģinu ar strauju rokas kustību iebakstīt ar roku un makšķerīti telts jumtā, izdodas gan iebakstīt, gan seko momentāna cope un skaista rauda gozējas uz ledus. Izstāstu Ezītim copes noslēpumu, šis atkārto manu kustību un... jā arī šlepē skaistu žuvi uz ledus pusi. Jessss, atslēga atrasta. Ātri ceļu augšā un atkan bakstu griestos un .... nekā, bļins. Jāmeklē jauna formula. Tā ar uzplūdiem un jaunām atslēgām, kas nekādi nav aksiomas, turpinam vilkt skaistas zivtiņas un kaste pildās ar katru stundu arvien vairāk un vairāk. Nolaižu ar barotavu auzu pārslas ar rīvmaizi sajaukumu, cope vispār pārtrūkst: savu esmu panācis. Jožiks vel izžvempjās laukā no telts pārbauda savu, ~ 50m attālumā, lunku un velk skaistas pastalas, a man pie iebarotajiem un atbaidošajiem cokumiem nekā!
Nākās nometni dislocēt ~ 50m tālāk, izdodas, kā arī copes atjaunojas. Tajā točkā tad nosēžam līdz pašai pēcpusdienai. Copē šā un tā, pa vidu iemanamies copenīti iespraust telts kabatiņās, vējš močī vienkārši neadekvāti tos ķikurus, bet zivēm tās kustības nekādi ēstgribu neveicina, bet izskatās ļoti rēcīgi. Tuvojoties rietam, bļitkas makšķerītei piesienu džiga galviņu, kaut kā izfilēju ķīsi, velss tāds adatains un ar dubultajiem žaunu vākiem dursta pirkstus, un sāku bumbošanu: 1min, 2tra, 3šā, 10itā & 20itā zaj..ala, ņemu mormiķeni un noķeru tieši tik pat: neko.
Ai, vairs necopē. Ir jau vēls (pēc ziemas merkām), savācam telti un pārējās parpalas un kā reiz piebrauc jēgers. Tiem otriem (pāris: kungs un dāmīte) rezultāti krietni labāki. Katram ~ 24kg raudu un džussei vel uz mormenes ~ 3kg vādzaļs. Vo bļe, kā tomēr tā aktivitāte atšķirās 10 km2 zonā. Mums abiem tik kādi 16kg kopā. Beigās ar Ezi vel spriedām, ka visrezultatīvākā cope būtu, ja izurbtu perspektīvajā rajonā kādus 3-4 aliņģus un tos apstaigājot, noslmeltu tos aktīvākos pārstāvjus. Kaut kā tāds čujs bija. Karodziņmakšķere visu dienu klusēja!! :( Vakarā iemitinamies pie vienas kundzītes, pavakariņojam, pasēžam ar 3šo kompanjonu un brangām sarunām. Trešais draugs, kas nepielūdzami uzradies, ir mājās dzidrinātais trīskļavnieks. Vel baigi savajagās uz toču, to atrodu ārā. Procesa laikā nočekoju rītdienas laika prognozes (it kā tās kaut ko mainītu) un jaunākās copes atziņas copeslietas.lv. Višs beidzās ar to, ka 3atā atjēdzāmies vienā gultā, zem vienas segas un uzreiz aizmiegam.

10.03.2012
5:00 dzied modinātājs un kā par brīnumu vel tiek nosnaudots viens cēliens. Rīta kafija, cigarete, stienis un šodien laižam uz Rannu (februārī tur skaistāki asari ķērās), esam piefiksējuši dažus no Seedoo publicētajiem punktiem un ir jānočeko.
Navigators nevienam no mums abiem nav, tāpēc Jožiks paķēris līdzi planšetnieku, kam tāda opcija ir. Braucam un vērojam elektroniku, šis saka: "STOP! Šeit, pa labi, 1.8km atrodas viens no punktiem." Metam mēmajos, bet tā kā ārā puteņo, tad Ezīts neļaujas to verķi ņemt līdzi. Virziens it kā ir skaidrs, bet ezerā ar to attāluma izjūtu ir kā ir, tāpē domāju kā īsto točku neatradām. Bet kas ta bēdā par to.
Sākām iet un jūtu jau, ka karsti. Paejamies nieka 1.5km līdz pirmajiem nopietnajiem lauzumiem, esmu slapjš (pa biezu saģērbies pārgājieniem, vislaik, kā tāds kungs, ar kamanām braucis kā nekā) un urbjam pirmos cokumus. Gudrā veļa panāk savu un pēc 20 min. esmu atkal sauss.
Man piesakās mazie asarīši. Copes tādas niecīgas: šūpo kā tādas raudas, knapi augšā un tik pat knapi lejā, kļova nav. Tā kā esmu kārtīgas 3 sviestmaizes no rīta norijis, tad urbjos tik tālāk, spēka daudz tā pat kā Kurbatam, kas ķēves pienu kārtīgi nodzēries. Jožiks neēda neko un paliek pie viena āliņģa, a es pa to laiku 4us izrauju. Dziļums īpaši nemainās ~ 4m, loms mums ar līdzvērtīgs: caurvējš svilpo kastēs. Iesaku aizmočīt vel ~ 500m tālāk līdz tiem tur torosiem.
Sacīts-darīts, pirmais ieurbiens un ir copes un raudas ar tādas smukas. Dziļums ~ 7m. Aha tātad kantes apakšā esam un zivis ar tur i'. Jožiks cilā rokas, dzirdu kā kombinzons šim švīkst.
Tikmēr sniegu nomaina lietus, lielākas zivis nomaina vel mazākas un optimismu nomaina kudiš lielāks optimisms, tāpēc ceļos vien aukšā un izurbju ~ 30m vienu no otra divus āliņģus uz krasta pusi. Atgriežos pie pirmā āliņģa un tur tā neaktīvi turpinu šlepēt sīkaļas.
Prasu Jožikam: "Kā šim, vai cope ir?" Šis nereaģē. Prasu vel. Šis tā pat. Bļins, ausaine laikam pa biezu, ka nedzird.
Pārmetos uz 30m attālo caurumu un tur ~5min nekā. Metos un vel attālāko caurumu tur jau ~ 20cm seklāks, bet tur ar' kurvītis. Ak šīs zvīņainās bābas!! Neko darīt, soļoju pa iemīdīto taciņu uz iesildīto lunku, nolaižu sarkano un copes seko visos līmeņos, tik tas izmērs!!!!!?????? Mazs asrīts, lai gan lielāks kā tālajos kilometros, un tik pat liela raudiņa, nosaucu tās par īkšķīšiem. A Jožiks pa to laiku velk skaistas raudas. Prasu, ko šis tur tādu dara, lai atsijātu sīkos, a šis močī motilim klātī saldos un konservētos kukurūzas graudiņus, vo kāds umņiks!! Aizņemos un tiešām strādā. Zivej izmērs uzlabojas, arī asars nesmādē, kas piekrastē ķeras jau gana liels priekš pannas priekiem, nu tāds un 150gr. Kā tur J.Pliekšāns pierakstīja? Kas ....., tas.....!!!
Zivis copē visos aptverošajos līmeņos: gan 1.5m virs, gan uz un pie grunts. Smukā rauda atsaucas un arī asarīts ir vienkopus, ar līmeņiem neizdodas tos atsijāt. Jožiks vel pienāk un apjautājas par copi, pie reizes apčurājas turp pat, draņķis-iezīmēja teritoriju.
Šoreiz šamam veicas krietni labāk kā man: saiminīks. Laikam jāurbjas krietni tāļāk savu sātu meklējot, bet nav iekāres un palieku pie mānīšanas tur pat, ciemos ar ir labi!!!
Man vel joprojām liela daļa nonāk āliņģī a Ezītim kastē. Tādā garā vālējot, Jožiks pagriež galvu kā pūce 90 grādus uz atpakaļu un kautrīgi bilst, ka laikam kāds bonuss ir piekodies. Pienāku, abi palūram cokumā, a tur TĀDS ģīmis: Brekša ģīmis. 130niekā nu nekādi. Diebju uz tuvāko telti, labdienas vēlējums un lūdzu pēc gafa. Što? Krjučok. Ā, u vas ļešč pojmalsa, a ja uže dve pojmal. Atrodu, telts ieeju, bet velti: "mājiņai" paceļas bruncis un pa pagrab lodziņu sētas pusē parādās nepieciešamais gafs. Paķeru un jožu atpakaļ un piedāvāju šim pašam uzņemties atbildību par dūrienu, a šis jau vienu āķīti ir iestādījis lūpā, man jāmočī lielais. Veiksmīgi izdodas, tagad eju pēc urbja, lai paplašinātu aliņģi, a man ta barnaulietis. Pirmo reiz to darīšu (NG jau savā raidījumā rādīja, ka tas i' elementāri ar savu mora, bet es ar barnaulieti tā nemāku, asmens slīd pamatlunkā. Pirms tam, dažas nedēļas atpakaļ, jēgers pamācija par labo tehniku: otro aliņģi, pāris centimetrus dziļumā urbt vajag slīpā leņķī uz sevi un tad, kad grope jau izveidojusies, nolikt atkan 90 grādu leņķī, un močīt tālāk, tik ne pa vēlu, savādāk starpsiena garantēta) un izdodas ideāli- dīvaini!!!
Tuvojoties ledu apakšējai malai, Jožiks paziņo ka aukla brīva, nez vai ir galā. Nometos uz ceļiem un kā bērns smilšukastē, rokos vižņu putrā līdz uzduros smukajam ģīmītim, nē ir vel vietā. Nu tas starp tādi 2-3kg, grūti pateikt pēc to sīkaļu valkāšanas, jo liekas baigais monstrs. Abiem smaids pa visu rožu.
Turpinam copēt. Man a' nav miera un izborēju dubulto aliņģi, ja nu kas- gadījumam. Nolaižu barotavu ar ķikuriem (augšējos izsmērēju pa barotavas malām) un noslidinu mormeni ar skaistu pušķīti. Lēnām, palēnītēm šūpoju lejā, IR, konrēts stojaks, piecērtu a tur normāls smagums, vo bļe, "kā pēc grāmatas" nodomāju, bet velkot, saprotu, ka nekas jau baigais bonuss nav, bet SMUKA rauda: apaļa kā breksis vēders kā viduslaikos gleznotajai venērai, piestrādājot ar otiņu un krāsām, sanāktu normāla asaru mamma. Tikmēr kamēr es tur jūsmoju par savu raudu, Jožiks jau drošāk paziņo par kārtējo bonusu. Aizpīpoju, lēnām pieslāju, mēģinu ielūkoties pa caurumu, viņš ar, un es īsti neredzu vai tiešām ir, līdz kamēr mormene, kā tāds sienāzis izlec no lunkas Ezītim tieši ķepā. Viņš jau saka ka bij', iespējams ka arī bij (ha ha ha haaaa).
Uz vakarpusi cope manāmi pieklust. Paceļu galvu un pazaveros apkārt, copmaņu skaits ievērojumi samazinājies un arī mēs nolemjam beigt copi un doties krasta virzienā. Caur sviedriem un putām tas pēc kāda laiciņa ar izdodas.
Loma rezumē: šodien man ~ 6kg, Jožikam(saimniekam) savi 12 būs.
Pa ceļam vel sazvanos ar jēgeri par šodienas lomiem, a šiem mazākais 28kg un labākais ap 60kg tajās pašās, vakardienas točkās bija, un lab vien ir ka pabijām šiet. Tā nebija vilkšana, bet mānīšana, jeb īsta cope.

Kopā pa div' dienām izurbts 25m ledus, noslaktēts tūkstots ar ķikuriem, bez rezultāta 18h izpeldināta raudiņa kardziņmakšķeres galā un nopīpētas dučiem cigaretes kā arī iesnas ir likvidētas. Ja gadījums atļaus, tad jālaiž vel!

PS: Loma svaru lūdzu daliet ar divi un būsiet tuvāk patiesībai!

PSS: Abas dienas galvā man skanēja šīs dziesmas
piedziedājums. Kā lai tiek vaļā? Skan joprojām!! :)


Ne asakas un veiksmi vēlot,
Otinjsh!!!!!!

Uh, palasot daža laba atskaites, liekas ka negulēšu līdz nākamajam braucienam...
Gribu vilktt zivi :D

Man jau arī privāti raksta diemžēl visu privāto nevaru publicēt :DDD gaidu no Johansona infu par planējošo vīlīti Lai varu zināt būvēt tālāk vai mest mieru un domāt ko citu :DD

Seeduu , ar to dalīšanos ar informāciju te ir tā , kā ir , pie manis atbraukuši vīri kad pastāsta ko ķēruši uz Buma darinājumiem , pilnīgi siekalas tek , bet kad prasu kāpēc forumā neko nerakstāt , tad seko atbilde , ai , nu ko es tur rakstīšu .

Šoreiz būs īsa atskaite:
sestdien Merapalu ~ 7km no krasta. ~ 10kg asari. Protams puse sīkie, bet otra puse cepami -sākot no 80 - 350g. Bonusā 1 vēdzele 1,5 kg. Vēl 3 zemmēra zandarti, no kuriem lielākais uz aci varēja būt 0,5. Visa cope uz bļitķiņu...

Gaidīšu ar nepacietību:))) Valdiņ, tavs viedoklis un doma veimēr ir respektējama!!! Tikai ir tā, ka braucot no ezra pretī brauc entie daudzumi Letiņu, bet ar informācijas padalīšanos tāāā'pašvaki:(((

ValdiZARIŅ!visdziļākā līdzjūtība!

cien.Seedoo!Esmu jauns(ne pēc gadiem) jūsu cīņu biedrs.kaut ko konkrētu darīšu zināmu pēc 16.03 es ceru ka tā vēl nebūs pēdējā reizeBALTAJĀ KLUSUMĀ

seedoo
KO LAI RAKSTU Bet interese tad ir kā cīņu biedriem iet kamēr pats netieku.....vismaz reizes 10 esmu ielūrējis šodien DDDD

Interesants fakts, diennakts laikā uz mūsu copes stāstiem ir ielūkojušies 6437 lietotāju!!! Nu nēsiet tik skopi metaties iekšā, svādāk vieni un tie paši cīņubiedri!!!

RockDead2010 vobla+ols+ pirts :D:D

Sveicināti!Šogad PEIPIS ir izbraukāts diezgan,bet rezultāts aptuveni vienāds No2.-8km sīkais ašuks plus laba rauda8-10un ja paveicās25-kg... labākie rezultāti bija ap RANNU.dzirdēju par kg asariemMERAPALU ,bet tas''vilciens'''jau ir garām.13-16.03.mēģināsim vēl, varbūt NEPTTŪNS būs mums labvēlīgs unatļaus pavilk ašukiņu mammītes.VISIEM ne asakas!

guncha56
protaaams :D :D
gaidu vasaraa parka iedzer+vobla :D :D

Tā izskatās ka Balvos būs ols trūkums zinot vienu otru kas katru nedēļu brauc uz pepsi.

kristers1215
24kg
voblaaaaa :D :D + ols