Tātad par aizvadīto divdiennieku.
Trešdiena - ap 6.30 startējam iekšā no Kodaveres ieslīpi uz Kallastes pusi. Sākam meklēt kaut kur no 5km. (Laiks no rīta pavēss, bet pa dienu jau labāku gandrīz vai nevar vēlēties. Saule silda, vēja gandrīz nav!) Tā arī ik pa gabalam aizurbāmies līdz pašai robežai. Rezultātā - urb kur gribi, visur atkal tik sīkie asarīši un pa kādai raudai! Pēc tam pabraucam kādus 500m atpakaļ un tur piesakās vismaz pārītis cepamie asari. Tā visu pēcpusdienu tur arī nosēdējām, bet no asara tāpat nekā. Pārsvarā laba rauda un pa retam arī kāds ņemams asars. Nu neko, kā ir - tā ir! Vakarā braucam uz Saaritsu nakšņot (starpcitu, nezinu kā ir citur, bet tur šogad pacelta cena no 10 uz 13 euro pa nakti) ar nolūku vakarā uz vēdzeli pasēdēt. Tā arī izdarījām. Tālu negājām, dziļums no 2 līdz 3m. Uz bļitku rezultāts visiem pa nullēm! Domāju, ka vainojams bija izteiktais pilnmēness! Bet uz ūdām kolēģim gan no rīta bija veselas 3gb 3m dziļumā, bet man 2m dziļumā nekā! Secinājums - laikam vajadzēja paiet kādus 300m dziļāk! Izmērs noķertai vēdzelei no 800g - 1.2kg, ēsma - uz pusēm pārgriezts ķīsis.
Ceturtdiena - ap 7.00 no rīta dodamies iekšā tur pat Saaritsā. (Laiks tāds pats, kā trešdien - vienkārši supper!) Izņemam ūdas un tur pat ar sākam provēt laist lejā murmuli. Kādas stundas garumā ik pa brīdim piesakās arī kāds ņemams asars, bet pēc tam cope apsīkst un ņem vairs tikai "standarts". Daudz nedomādams, uzsitu savai ķerrai pa kurbuli un laižu uzreiz uz 6km. Pirmā lunkā nekā, bet otrā uzreiz pieteicās smuka rauda. Tā arī tur visu atlikušo dienu nosēdēju. Čomiem, kuri palika tur pat krastā, vispār nekā prātīga nebīja visas dienas garumā.
Rezultāts par abām dienām - daudz smuku raudu (lai arī tā nebija mērķa zivs), ļoti maz ņemamu asaru.
P.S. Mans šī gada personīgais secinājums - tomēr domāju, ka lielais vairums labā asara ir ticis vasarā izkāsts! Ja paskatās no robežas uz krastu, tad nemaz tas attālums tik neiedomājami liels nav! Un ja vēl piemet, ka vasarā tur nepārtraukti dragā ar zvejas kuģiem velkot aiz sevis "mutņikus", tad tā teritorija nemaz tik neizkāšama vairs neliekas.
Kāds noteikti teiks, bet re kā es saķēru! Pirmkārt, protams, ka kaut kur jau kādi asaru bariņi vēl apkārt peldās, bet ej nu tu viņus atrodi, otrkārt, domāju, ka tiem atlikušajiem bariņiem paika ir tik daudz pieejama, ka, lai pie viņiem tiktu, jau nepieciešama lielāka meistarība par murmuļa tirināšanu!
Trešdiena - ap 6.30 startējam iekšā no Kodaveres ieslīpi uz Kallastes pusi. Sākam meklēt kaut kur no 5km. (Laiks no rīta pavēss, bet pa dienu jau labāku gandrīz vai nevar vēlēties. Saule silda, vēja gandrīz nav!) Tā arī ik pa gabalam aizurbāmies līdz pašai robežai. Rezultātā - urb kur gribi, visur atkal tik sīkie asarīši un pa kādai raudai! Pēc tam pabraucam kādus 500m atpakaļ un tur piesakās vismaz pārītis cepamie asari. Tā visu pēcpusdienu tur arī nosēdējām, bet no asara tāpat nekā. Pārsvarā laba rauda un pa retam arī kāds ņemams asars. Nu neko, kā ir - tā ir! Vakarā braucam uz Saaritsu nakšņot (starpcitu, nezinu kā ir citur, bet tur šogad pacelta cena no 10 uz 13 euro pa nakti) ar nolūku vakarā uz vēdzeli pasēdēt. Tā arī izdarījām. Tālu negājām, dziļums no 2 līdz 3m. Uz bļitku rezultāts visiem pa nullēm! Domāju, ka vainojams bija izteiktais pilnmēness! Bet uz ūdām kolēģim gan no rīta bija veselas 3gb 3m dziļumā, bet man 2m dziļumā nekā! Secinājums - laikam vajadzēja paiet kādus 300m dziļāk! Izmērs noķertai vēdzelei no 800g - 1.2kg, ēsma - uz pusēm pārgriezts ķīsis.
Ceturtdiena - ap 7.00 no rīta dodamies iekšā tur pat Saaritsā. (Laiks tāds pats, kā trešdien - vienkārši supper!) Izņemam ūdas un tur pat ar sākam provēt laist lejā murmuli. Kādas stundas garumā ik pa brīdim piesakās arī kāds ņemams asars, bet pēc tam cope apsīkst un ņem vairs tikai "standarts". Daudz nedomādams, uzsitu savai ķerrai pa kurbuli un laižu uzreiz uz 6km. Pirmā lunkā nekā, bet otrā uzreiz pieteicās smuka rauda. Tā arī tur visu atlikušo dienu nosēdēju. Čomiem, kuri palika tur pat krastā, vispār nekā prātīga nebīja visas dienas garumā.
Rezultāts par abām dienām - daudz smuku raudu (lai arī tā nebija mērķa zivs), ļoti maz ņemamu asaru.
P.S. Mans šī gada personīgais secinājums - tomēr domāju, ka lielais vairums labā asara ir ticis vasarā izkāsts! Ja paskatās no robežas uz krastu, tad nemaz tas attālums tik neiedomājami liels nav! Un ja vēl piemet, ka vasarā tur nepārtraukti dragā ar zvejas kuģiem velkot aiz sevis "mutņikus", tad tā teritorija nemaz tik neizkāšama vairs neliekas.
Kāds noteikti teiks, bet re kā es saķēru! Pirmkārt, protams, ka kaut kur jau kādi asaru bariņi vēl apkārt peldās, bet ej nu tu viņus atrodi, otrkārt, domāju, ka tiem atlikušajiem bariņiem paika ir tik daudz pieejama, ka, lai pie viņiem tiktu, jau nepieciešama lielāka meistarība par murmuļa tirināšanu!
9.marts 2012, 13:58 | links
