Peipusa ezers

šogad pirmā un vsp otrā reizei uz peipusa, tā kā pa 5kg būšu priecīgs, bet protams gribētos jau arī tā kārtīgi atvilkties!:D

Brauciens atliekas....

Ienāca info no vietējiem Meirapalu copmaņiem, ka nu ļoti švaka cope, līdz ar to rītdienas pārcelts uz aiznākamo nedēļu.

Neko darīt, ceram, ceram, ceram, ka kas mainīsies.

Varbūt seedoo, būs ko labu savilcis un cels mūsu optimismu.

AndrisG svēdien biju tur bet nekas ipass 4kg asaru.

Piektdien uz šaurumu rapinā! Cerams ar 3mormeņu un 2bļitku makšķerītēm pietiks:D

kādam naw dziļuma karte Peipusam? un gribēju uzzināt, vai ejot uz ledus, ir nepieciešamas kkadas ūdens vestes, ( kko tadu pa ausu galam dzirdeeju) un kāds varbūt var ieteikt kko par naktsmītnēm?
paldies!
:)

Nu jā, tas peipis šogad nav tā labākā vieta kur atvilkties- izņemot relaks un atputu no ikdienas, darba,ģimenes. Labāk latvijas upēs šobrīd pavilkt pumpainos, vot tā ir ģēla- nesalīdzināt ar peipa sprīža asarīšiem! Ne asakas veči.

Pavisam aizmirsu, bilde no otrdienas loma atrodama galerijā.

Ir otrdienas, 6.marta rīts, laiks doties uz Peipsī jarv jau ceturto reizi šogad (Esmu iesācējs un uz ledus kāpšu kādu 7 reizi, visas tikai Peipusā). Salecam japāņu markas autiņā un dodamies uz igauņu plašajiem ūdeņiem pie Kallastes. Pa ceļam katrs dalās ar saviem copes stāstiem tuvākā vai tālākā pagātnē un kā jau šogad ierasts, apspriežam šā gada Peipusa necopi. Tad kāds no kolēģiem ieminas, ka ja ceļa malā redzot meža zvērus, tad būšot laba cope un pēc desmit minūtēm pamanām lapsu. Lai gan lopiņš nav liels, tomēr cerība uz lielajiem lomiem neizpaliek.
Esam galā, izveļamies no mašīnas, uzvelkam silto ziemas apģērbu un dodamies iekšā, iekšā lielajā brīnumu ezerā. Auksts gan, kādi -14 grādi, bet starp mākoņiem parādās saule un ja paveiksies, diena iesils un nebūs jānosaldē pirkstu gali.
Nu tā, pirmie caurumi tiek urbti jau pirmajā kilometrā un pēc neilgas pārbaudes konstatējam, ka nav ko čakarēties, jāiet dziļāk. Aktīvāk sākam strādāt ap otro kilometru, kur vēlāk arī nobāzējamies un urbšanās nodiek 500m radiusā ap izveidoto makšernieku bāzi. Pirmās „lunkas” dod sīkus asarēnus un pa kādai normāla izmēra raudiņai. Tas mani neapmierina un pēc nepilnas stundas sāku meklēt.. (parasti man īsto „lunku” meklēšana beidzas ar tukšu maisu un domu, ka nākošreiz gan neskraidīšu apkārt, bet nobāzēšos pirmajā vietā, kur būšu izvilcis vismaz 5 jēdzīgas zivis).
Pēc trīs stundu meklēšanas jau sāku nervozēt. Laiks rāda 11.30 un maisiņā nepilnas 2 pannas sīku asarēnu (raudas laidu vaļā, jo ar tām jau saldētava pilna no iepriekšējiem braucieniem). Nodomāju tā, vēl viena ieurbšanās un viss, ja nav, tad metos tuvāk krastam un izeju uz mazajiem, uz pannas kraukšķināmajiem ašukiem.
Un jaaaa, pirmajā iemetienā „batons” makšķerītes garumā ir rokā (protams, kas nu kuram skaitās lielais asars, bet priekš manis ašuks makšķeres garumā jau ir liels „batons”). Pēc minūtes arī otrs, tad trešais un iestājas klusums.... Izborēju 10m tālāk otru cerību „lunku”, ielaižu mormišku ar gardo baltā tārpa un motilīša kokteili un jaaaaa.... atkal „batons”. Pēc divu stundu lēkāšanas no vienas „lunkas” uz otru un velkot ašukus, kas lielāki par šā gada standartu, seja savelkas pašamierinātā smaidā un jūtos pilnīgi apmierināts ar izdevušos braucienu.
Pēc brīža skatos, uz manu pusi nāk igaunis (droši vien ieraudzījis dzērvi) , fiksi ķeru maisu un lasu kopā lielākos „okunenus”, lai šis nesadomā izjaukt manu un strīpaino divvientulību, taču nē, izrādās tas mans copes kolēģis. Vēlāk ierodas arī otrs un kopā turpinām izbaudīt šajā gadā vēl nesajustās stingri nospriegotās auklas sajūtas pirksu galos.

Veiksmīgu zivju meklēšanu novēl,
Pekka Okunens.

ir jau bijis arī tā, ka vazājies pa zināmām vietām, kur grunts laba apakšā, bet rezultāta nav vispār-kā akā un tas par vairākiem kvadrātkilometriem! tad gan tā jocīgi liekas, jo švakākajās reizēs tur no coķa vismaz pa kādam var izlūgties. tajā dienā tik pret vakaru, nostaigājot baigos km, tiku asari pavilkties.

Ja apakšā ir interesants grunts reljefs, akmeņi, sēre, piemēram, 4m pa vidu, apkārt 7-8 utt. zivis tur ir visu laiku, tikai atkarīgs ir kā ar ēstgribu. Tādā vietās arī nedēļu var kapāt no vienas lunkas. Tā štelle ar GPS punktu apbraukāšanu ir laba, jo gandrīz vienmēr, kur agrāk esi vilcis, tur pat arī zivs grozās. Dzirdēju, ka Ņinā k-kādi lielie asari pavērušies.

Zvanīju vēl vienai kompānijai. Arī Nina pašlaik.
Rezultāti pavisam neiepriecinoši - bakstīšanās. Pa retam kāda rauda ar lūgšanos.
Pat nezinu, uz kurieni sestdien doties... :-(

andzus69.. brauc iekšā pie uno , var nobrauks ar pasātu ir nošļūkts pirms sala, pie skolas ar džipu

Pilnīgi piekrītu Orestam, galvenias atrast baru ... Otrs jautājums, vai tas atrastais bars tā vienā vietā visu laiku stāv? Pāris dienas, nedēļu, bet nu diezvai, ka baigi ilgi, tāpēc man uz tām punktu koordinātēm lielas ticības kaut kā nav... Lielāka ticība ir tam, ka ir zināms rajons, kur ir interesants reljefs, akmeņi utt... un tad meklēt zivi pa tādām vietām... Bet nu interesanti jau paklausīties arī citu pieredzi! Tāpēc jau mēs te nākam...

Esu vienaa vietaa vilcis veselu nedeellu labus asarus,un tad pazuda kaa nebijussi.Bijaam 4vecci un visi vilkaam.Peipusaa ir jaatrod lielie bari.Ja apakssaa mazs barinns,tad arii pa retam kaads pannem,bet iista cope nav.Agraak kad braucaam ar autobusu vienmeer atradaas kaads kam baigaa cope,bet citiem ssodien baigais nekllovs.Taaka galvenais ir atrast lielus barus.

Veči nav šaki... Pats esmu redzējis kā ķer... Bet nu izskatās, ka pieredzes ir dažādas. Pašam GPS nav, neesmu mēģinājis nekad iet uz tām pašam vietām, tāpēc klausos, ko saka tie, kam zinu, ka ticēt var :)...

Bet nu tam, ka pārzinot vietas, atrodot kādus akmeņu laukus, interesantas kantis un piefiksējot šādus rajonus var labi ķert, tam es noteikti ticu...

johanson, švaki tev tie veči, kurus uzklausi....te pat forumā ir vīri ar pieredzi, kas manus vārdus apstiprinās! nez, kāpēc tad vīri izmanto GPS, lai nokļūtu tai pašā coķī? ir bijis, kad nāku krastā ar lielu lomu un satieku vīru, kas saka, ka šai ezerā zivju neesot...veiksmes moments+ meistarība+ezera grunts pārzināšana ir pamats sakarīgiem lomiem:)

par asari nezinu ,bet raudu gan esmu vilcis pa divām dienām no vietas un esmu atgriezies pat pec nedēļas un vilcis atkal tas atkarajas no tā kas apakšā vai ir kas piesasta zivi kāda bedre ,akmens nu un ta tālāk

Dienu ieprieš pirms mūsu brauciena tieši no Kalastes atgriezās divas brigādes bija iekšā 5km.pilnīgi tukšā ja neskaita paris kg asaru tas atturēja mūs no brauciena uz kalasti un lika pagriesties uz varnu

Nu labi, ja reiz tā, tad pieņemsim, ka tā var būt... :) Lai gan veči kureim tiešam ticu un zinu ko šie runā, apgalvoja pretējo - ja vienā vietā ir copēts, reti gan tajā paša vietā būs. Varbūt tajā pašā rajonā +/-... Bet bildes vienalga prasītos vai ne? :)

johanson, zivis visu laiku nekustas!!! pagājošo gadu Peipusā no viena coķa vilku 3 dienas no vietas. pirmajā dienā 32 kg asarus; 2-26; 3- 19!
un ir bijušas ziemas, kad Pērnavas līcī nedēļām vienā vietā , ar mazām nobīdēm,var skaldīt!