Bijām Kalmakula 12.03. ar HF un NG vadībā. Brauciens labs, kompānija arī laba, autobuss lēns jo galā nonācām kad bija jau gaišs. Ieveda ezerā ātri un bez aizķeršanās apm 6km. pie salas, jeb lielā ledus kalna. Nospriedu ka arī Peipusā jau ir pavasara sākums un devos uz seklumu pie salas, bet smagi kļūdījos. Pirmais caurums gatavs, dziļums ~ 3.5m, bļitka iekšā – klusums. Nākošais caurums – klusums, trešais caurums – klusums. Nu neko, jāņem mormiška, paņemu troiņiku melni-sarkanu. Motilis virsū un nu tik būs. KLUSUMS. Nu kaut kāds ārprāts. Nomainu beidzot mormišku uz zelta auzu ar kristālu un brīnums, tanī pašā caurumā kur neņēma uz bļitkas un troiņika izrādās ir zivis -12 gab asari no vietas. Izmērs gan varēja būt lielāks, jo lielākais ~ 150g. Mācība rokā. Kopumā nourbu ~ 16 caurumus un katrā asari no 5 līdz 25 gab. Daudz mazo asaru kuri tika amnestēti, apmēram 30% no visiem noķertajiem. Dienas vidū sāk putināt, bet uzreiz pēc puteņa īsu brīdi sākas žors, asaris nāk no cauruma galvu kratīdams, mute vaļā, spuras gaisā, murmulis aknās, tikai izmēri vidēji. Pēcpusdien uzspīd saule un cope pierimst. Loms – 8,2 kg. asari. Slēdziens – pavasaris Peipusā vēl nav iestājies, lielie asari vēl dziļumā un daudz dēles asariem virsū, gaidīsim pavasari un lielo copi.
13.marts 2011, 11:06 | links