Ar tām bļitkām, jo tuvāk vasarai,jo s.....k.
Vakardien(07.03)-Varnja.Plkst 6.45.Ārā -18, pavisam knaps R vējelis. Metam Jeepam pa pederi un aiziet Peipja tālēs sniegotajās. Braukšana ideāla,pat tiek iemests 4 robā, uz spidometra 70 km/st. Pie lielajiem torosiem apm 7 km, tiek sabremzēts, prātīgi izbraukti sniega sanesumi un tālāk vālē kur acis rāda. Pēc brīža esam 15 km no krasta, pie lielvalsts robežas.Vieta seksīga, dziļuma maiņa 6-9m.Tupēdami uz ceļiem esam tikuši līdz ūdenim.Aiziet-darbā tiek likts viss iespējamais Peipusa bļitku klāsts.Kas ta nu-ne piesitiena.Divi velk ārā glābējzvanu-motili, es spītīgi meklēju uz bļatkas. Noķeru mūža "lielāko" LĪDAKU-10 cm. Mormiškām stundas laikā pāris smuku kupraiņu un viss.Turpinām motorizēto asaru meklēšanu. Izbraukājuši vairākas vietas, gribošu astrīpaini
neatraduši esam nonākuši pie lielajiem torosiem,kurus šķērsojām no rīta. Krasta pusē mašīnu un copmaņu daudz, bet šai pusē mēs vienīgie.Laikam sniega sanesumi torosos atbaida vieglās a/m šķērsot to. Mēģinam.Atkal Dievu lūdzot tiek borēti āliņģi, tirināts un raustīts viss kas ir kastēs, līdz beidzot negribīgi arī ašukainens sāk parādīties.14.00, temp.-2, vējš knaps R, saule, karsti.Pirms 16.00 viss negribīgi sākušais arī izbeidzās.Finālā trijiem 6+5+4kg.Droši vien krasās temperatūras un līdz ar to arī atm. spiediema maiņas liedza strīpaiņiem uzkost ko garšīgu. Pirmo reizi 'šoziem tā nourbos, ka plecs vēl tagad jūt ledus biezumu.Protams bija forši...
8.marts 2011, 23:22 |
links