Sagaidījuši Jauno gadu, devāmies uz Peipusu. Katra prognoze rādīja savu, tādēļ nolēmām riskēt. Braucām uz Mustvee, jo tur bija sarunāts ievedējs.
Tādu "brasuu" kā mēs bija padaudzi, kurš ar savu ievedēju, kurš izmantoja piedāvātos pakalpojumus.
Tagad atskaite:
1. Ja kaut vienas no daudzajām laika ziņām prognozē vēju un štruntīgu laiku, nebrauciet! Kaut ko tādu nebiju pieredzējusi- sniegs, vējš, putenis, bezcerība, pilnīga bezcope (es neskaitu tās dažas (patiešām dažas) zivteles, ko izdevās noķert. Neko īpaši labāku neredzēju nevienam apkārtējam, bet tuvējā apkārtnē bija vismaz 15 cilvēki.
2. Sniegs uz ezera ir briesmīgi daudz, bija grūti iet. Kaut kā nesajutu kaifu no tādas staigāšanas. Vietām apakšā ir ūdens. (Es kā atceros pagājušo pavasari un brišanu pa Peipusu, šermuļi iet pār kauliem, šogad nebūs nekas labāks)
3. Bet vakarā krastā redzēju vienu kompāniju, kuri bija iebraukuši vēl tālāk un saķēruši pus cukurmaisu (nezinu kopā vai tas bija vienam)
4. Atpakaļceļš bija briesmīgs- zeme ar debesīm gāja kopā, bet gods kam gods, gan Igauņu, gan Latviesu ceļa tīrītāji bija vietā un laikā.
Nezinu, kad būs nākamā reize, kad sadūšos uz tādu ekstrēmu piedzīvojumu.
2.janvāris 2011, 09:48 |
links