Bārta šodien bija lieliska, vienkārši superīga copes diena. Kaut arī rīta cēliens sākās visai mierīgi, pēc pāris dabūtiem asarīšiem, ierāvu āķi "zecepā". Bet TAS sāka pēkšņi kustēties un visai nopietni, spoles bremzi nācās piegriezt visai stipri, bet maz ko tas līdzēja, "zaceps" turpināja savu gaitu, nemaz neliekoties zinis, ka kaut kur ir ieķēries āķis. Pa brīdim it kā deva man cerības, ka zivi varētu arī ieraudzīt, bet kas tev to deva - zemūdens monstriņš tik turpināja durt uz priekšu. Cik nu MJ kāts spēja amortizēt, tik bija, nebrīdi neizdevās pat pietīt mazliet auklas. Minūtes piecas tas turpinājās, kad vienā brīdī aukla atslāba. Man gan tika nodots sveiciens, uz āķa bija palikusi divlatnieka lieluma zvīņa...bails pat iedomāties izmēru tam ūdens kustonītim, bet paldies zivtiņai par labu adrenalīna devu. Prieki ar to gan nebaidāzs, pēc pāris smukākiem asariem atkal "zaceps", bet šoreiz tas bija tikai breksītis ap kilo vērtē, kurš veiksmīgi atkabinājā. Tad iešavās prātā doma, ka pietiek sēdēt uz vietas, vajag pameklēt aktīvo zivi. Pabraukājot no punkta uz punktu, visur izdevās izmānīt pa kādam asarim, kas iepriekš tik izteikti nebija. Tas varēja nozīmēt, ka asaris apakšā ir, tik jāturpina meklēt, kur bariņš ir lielāks. Kad pulkstenis pēc sajūtām tuvojās diviem, tādu punktu atrast izdevās un te nu lietas aizgāja raiti - laba izmēra asari sedās virsū bez apstājās. Ne visus izdevās dabūt līdz krasta, jo nokratījās pa ceļam. Bet copes intensītāte nemazinajās aptuveni divu stundu garumā. Tad gan sajutu, ka copes paliek kaprīzākas un bija jau laiks mest mieru, pēdējo reizi tā "atvilcies" biju rudenī. Izmērs dikti iepriecināja - lielākajam 810 grami, virspuskilogramnieki kādi septiņi, astoņi, bet arī pārējie nebija izmēros sīko, caurmerā no 150 grami un uz augšu. Visas zivis C&R, lai arī citus papriecē. Līdaka nebija ne viena...:) Ne asakas!
28.februāris 2015, 18:12 |
links 
