Burtnieks

Sodien bijam,dzilak ezera ap max 10cm uz malu vairak biezaks ap 15 apm. Cope sodien švaka 3 cepami asari un 1 lidaka uz udas.Iešana ka pilei pa ledu, udens virsu, slid nenormali.
18.decembris 2016, 19:34 | links
 
cik cm ir uz sirmā?
18.decembris 2016, 19:07 | links
 
kads ir bijis, nav bijis uz ezera?kas ir ar ledus biezumu ?var veel tikt virsuu vai nevar?
18.decembris 2016, 19:07 | links
 
ja tiesi ta vispar cops nebij sodien
17.decembris 2016, 21:19 | links
 
Pavadīta drūma diena uz Burtnieka ledus, migla, smalks lietutiņš un brāzmains vējš. Šķiet, arī zivis zem ledus nebija labā omā, jo izņemot raudiņas cits nekas interesi par nopietnu ēšanu neizrādīja. Pēc trīs stundu nekustīgs mirkšanas āliņģī beidzot nostrādāja karodziņš, uz ledus izvēlās tieši 50cm līdaciņa no vienas vietas nolipusi ar dēlēm. Priecēja ledus biezums ap 10-12cm. Kolēģim pa visu dienu uz balansieri viena cope, asaris 180g.
Ne asakas!

Sanders, 17.decembris 2016, 20:14
17.decembris 2016, 21:19 | links
 
Pavadīta drūma diena uz Burtnieka ledus, migla, smalks lietutiņš un brāzmains vējš. Šķiet, arī zivis zem ledus nebija labā omā, jo izņemot raudiņas cits nekas interesi par nopietnu ēšanu neizrādīja. Pēc trīs stundu nekustīgs mirkšanas āliņģī beidzot nostrādāja karodziņš, uz ledus izvēlās tieši 50cm līdaciņa no vienas vietas nolipusi ar dēlēm. Priecēja ledus biezums ap 10-12cm. Kolēģim pa visu dienu uz balansieri viena cope, asaris 180g.
Ne asakas!
17.decembris 2016, 20:14 | links
 
Var jau Jeeska nopietnas sarunas vietā pāriet uz rupjībām un varbūt čūrāt biksēs pats, bet par zandartu klātbūtni Burtniekā jau sen vēsta zinātnieku pētījumi ezera krastā. Kādā no vēsturnieku secinājumiem rakstīts: "Zivju zvejniecība jau kopš akmens laikmeta ir bijusi Burtnieka krastos dzīvojošo cilvēku ikdienas sastāvdaļa. Par to liecina apmetņu kultūras slānī atrastie zivju (storu, samu, zandartu, līdaku u.c.) kauli, kā arī makšķeru āķi un vienzoba harpūnas" Palasiet arī Latvijas laika grāmatas par Burtnieku, kurā zandarti slavēti...
12.decembris 2016, 15:49 | links
 
bioram pilnīgs pofigs,kādu brīdi atpakaļ novadu samitā Birzaks no celles noskaldija,balto sīkzivju par daudz,pie tā vainīgi makšķernieki,par daudz izķer plēsīgās,jāsāk intensīva nozveja,jāsamazina makšķernieku spiediens uz ezeru, daži copmaņi kas bijām,skaļi iebildām,mūsu argumenti tika ignorēti,tam alkānam pilnīgi pie vienas vietas,dirš tikai to ko lobētāji liek, tākā skumji :( jāsāk individuālais partizānisms,kartes nafig,nepirkšu,licenzes arī nē,

ezers, 10.decembris 2016, 21:21

pareizi ir.un ja vel sanak,piedirs to ezeru.
10.decembris 2016, 21:34 | links
 
bioram pilnīgs pofigs,kādu brīdi atpakaļ novadu samitā Birzaks no celles noskaldija,balto sīkzivju par daudz,pie tā vainīgi makšķernieki,par daudz izķer plēsīgās,jāsāk intensīva nozveja,jāsamazina makšķernieku spiediens uz ezeru, daži copmaņi kas bijām,skaļi iebildām,mūsu argumenti tika ignorēti,tam alkānam pilnīgi pie vienas vietas,dirš tikai to ko lobētāji liek, tākā skumji :( jāsāk individuālais partizānisms,kartes nafig,nepirkšu,licenzes arī nē,
10.decembris 2016, 21:21 | links
 
Interesanti, jeeska, no kura pirksta tu to izzīdi.
10.decembris 2016, 18:17 | links
 
Naivuli.
Cara laikā Burtniekā un pat iespējams Latvijā par zandartu pat nezināja. Tā kā čurā biksēs rakstot sviestu...
10.decembris 2016, 17:21 | links
 
Kad Burtnieku sāks "sakārtot" ar traļiem, pirmais tā apsaimniekošanas modeļa rosinātājs Atmodas laikā un traļotāju BaltRibvoda zvejnieku patriecējs Dzintars Vītols zārkā otrādi apgriezīsies. Jau pirms vairāk nekā gadsimta Burtnieks pat cara galmā bija slavens ar saviem plaužiem un zandartiem. Kad padomju gados ezeru apzvejoja ar velkamajiem tīkliem, šo zivju ierastās uzturēšanas vietas tika ļoti sabojātas. It sevišķi tas sakāms par zandarta nārsta vietām. Zandarti iznīka, nelīdzēja pat to mākslīgā ielaišana. Zandarti nārstošanā ir pat vēl izvēlīgāki un savas nārsta vietas saudzējošāki nekā laši. Kad šobrīd Latvijā plašumā vēršas kampaņa - Lašiem būt! - un tiek tērēti lieli līdzekļi, lai nosargātu lašu nārstu vietas, Burtniekā, nedomājot par citu zivju likteni, bet gribot vien pārlieku daudzās baltās ārā dabūt, zandarta nārsta vietas tiks sabojātas atkal uz ilgiem gadiem. Ezerā ir daudzas ļoti dūņainas vietas, kur zandarti pat nerādās, bet valdošo vēju un straumju, arī dažviet īpašā gruntas sastāva dēļ ir dabiski izveidojušās vietas ar tīru ezera dibenu, kur starp akmeņiem un oļiem ir zandartu dzīves un, galvenais, nārsta vietas. Kad ar velkamo tīklu tādoas laukumos savels iekšā dūņu kaudzes, jau nākamajā vasarā zandartiem tur nārsta vietu nebūs. Ja tāda ezera bagarēšana turpināsies trīs gadus, vajadzēs vismaz 9, lai nārsta vietas dabiski atjaunotos un zandarti Burtniekā atkal sāktu atjaunot savu dabisko populāciju. Uzskatot, ka somu zvejnieki savu darbu te gribēs veikt pat ļoti godprātīgi un visus zandartus vaļā laidīs (daļa no šīm ļoti vārgajām zivīm pēc paburzīšanās pa trali gan tāpat nosprāgs), uzskatu, ka viņiem tomēr nav pieredzēs ar trali apzvejot dūņainus ezerus. Somijā visi ezeri ir ar ļoti klinšainām pamatnēm, kuriem nelielas augsnes kārtiņas ir vien pie krastiem, vai ap salām. Tur vai pusgadsimtu krāto dūņu un nogulsnējumu kārtu uzjundīt nav iespējams.
Tādēļ ļoti gribētu zināt, ko par Burtnieka tralēšanu domā BIOR speciālisti, kuriem par Latvijas dūdeņos notiekošo tomēr valsts ir uzlikusi galveno atbildību. Tralēšanas idejas bīdītāji -Vides risinājuma institūta zinātnieki, faktiski M. Žagars, Burtnieka sabojāšanas gadījumā jau nedz materiālu, nedz juridisku atbildību nenesīs. Gan makšķernieki, gan zvejnieki viņam varēs pateikt vien Fui!
Vai tiešām nav neviens nopietns zinātnieks, dabas procesu izpratējs (te vairs nav tikai makšķernieku intereses), kas nepateiks, pie kādām sekām var novest brutāla iejaukšanās stabilizēties atsākušajā (pēc Silzemnieku poldera un pļavu meliorēšanas) Burtnieka ekosistēmā.?
10.decembris 2016, 17:12 | links
 
Shodien diena pavadīta burtniekā baltām zivīm apetīte bija laba tik izmērs varēja būt labāks un lietus traucēja ledus no 5 cm lidz10
8.decembris 2016, 17:47 | links
 
Tak lai ielaiž vairāk plēsējzivis un tās pašas izdarīs traļa darbu.

svetoj, 1.decembris 2016, 21:18


Vaine, bet tad nevarees uzsist gaisaa notraljotaas zivis un uzvaariities veel.

Ruu, 1.decembris 2016, 21:23

Fakts. bet vēl jau arī nedabūs no tīkliniekiem atkatu
7.decembris 2016, 20:37 | links
 
Pavelcēt! drīzāk uz ledus tikt
2.decembris 2016, 14:52 | links
 
Kā Burtniekā ar tikšanu iekšā ar laivu? Būs iespēja rīt vēl pavelcēt?
2.decembris 2016, 14:26 | links
 
Mani maac shaubas,vai zandarts teiksim paardziivos to traleeshanu,tik vaariiga zivs.Liidaka varbuut veel jaa,dievojaas jau ka pleesonjas laidiishot atpakalj,nezin,nezin.Vienvaardsakot peec taas traleeshanas,tur kaadu laiku valdiis kapa klusums

Ruu, 1.decembris 2016, 21:39


ja tiešām tā būs tralēšana ,tad atpakaļ varēs laist tikai trupikus,viss taij maisā tiek saspiests un samurzīts,
1.decembris 2016, 21:52 | links
 
Mani maac shaubas,vai zandarts teiksim paardziivos to traleeshanu,tik vaariiga zivs.Liidaka varbuut veel jaa,dievojaas jau ka pleesonjas laidiishot atpakalj,nezin,nezin.Vienvaardsakot peec taas traleeshanas,tur kaadu laiku valdiis kapa klusums
1.decembris 2016, 21:39 | links
 
Tak lai ielaiž vairāk plēsējzivis un tās pašas izdarīs traļa darbu.

svetoj, 1.decembris 2016, 21:18


Vaine, bet tad nevarees uzsist gaisaa notraljotaas zivis un uzvaariities veel.

Ruu, 1.decembris 2016, 21:23


jātralē ar 70 nieku aci,tad ātrāk sasniegs limitu,nav ko ar to smalci ko čakarēties,tā lai paliek copmaņiem 3-8 eināri dienā
1.decembris 2016, 21:27 | links
 
Tak lai ielaiž vairāk plēsējzivis un tās pašas izdarīs traļa darbu.

svetoj, 1.decembris 2016, 21:18


pareizāk būtu izņemt tīklus,murdus un ielaist plēsējas,un tad jau copmaņiem ar var uz 3jām samazināt,citādi spēle bez noteikumiem...
1.decembris 2016, 21:24 | links
 

Pievieno savu atbildi

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager