Mikrodžigs

Par un ap mikrodžigošanu
Nu ir arī MJ kāti, kas ir diezgan asi, ar šādiem piecērtot, vēl ja spoles bremze nav labi noregulēta, tad var arī izraut visu mānekli no asara mutes laukā.

maituputns, 18.oktobris 2013, 11:19


Spoles bremze man ir ļoti labi noregulēta, bet ar meistarību ir kā ir (nepilni 3 mēneši). :)
18.oktobris 2013, 11:23 | links
 
Maituputns> arī jāpiekrīt, kādu nu kuro reizi to spēli vajag zandartam. Zandarts vispār ir atsevišķs stāsts, kurš pirmkārt sākās ar asu āķi:)

skutans, 18.oktobris 2013, 11:18

Protams, zanderam ass āķis ir ļoti svarīgs :) bet nu principā uz zandartu tikai šarnīrs, vismaz man.
18.oktobris 2013, 11:20 | links
 
Nu ir arī MJ kāti, kas ir diezgan asi, ar šādiem piecērtot, vēl ja spoles bremze nav labi noregulēta, tad var arī izraut visu mānekli no asara mutes laukā.
18.oktobris 2013, 11:19 | links
 
Maituputns> arī jāpiekrīt, kādu nu kuro reizi to spēli vajag zandartam. Zandarts vispār ir atsevišķs stāsts, kurš pirmkārt sākās ar asu āķi:)
18.oktobris 2013, 11:18 | links
 
Man, šķiet, ir divas problēmas:
1) dažreiz nepiecērtu pietiekami sirsnīgi;
2) kas attiecas uz asariem, nav piemērots kāts, kāta otrais posms it kā mīksts, bet, izvadot asari, var just, cik spēcīgu prettriecienu rada kāta resnākā daļa.
18.oktobris 2013, 11:14 | links
 
Ir ļoti svarīgi just copi, ja zivs pati sēžas virsū, protams, sliktāk āķis fiksējas, bet nu te jau slēpjas meistarība :)

maituputns, 18.oktobris 2013, 10:58



Piekrītu, ka miestarība + ļoti jūtīgi un smalki rīki...
Man ne tādas meistarības, ne tik smalku rīku nav, plus ir nosacīti nelabs ieradums džigojot biežāk izmantot vertikālu kāta spēli, kas jūtības ziņā tomēr ir sliktāka nekā klasiskā horiontālā... Nu patīk man tā :) Ar zandartu problēmu nav, visas zamaročkas vairāk ar cimperlīgu asari...
18.oktobris 2013, 11:13 | links
 
Zaraza> Piekritīšu , "pašpieciršsanās gadījumiem un fizikas likumiem" , nesen tiku pārliecinājies. No tik liela daudzuma asaru, pa visu dienu 2vi shodi, tas tomēr par kaut ko liecina( spēlei bija nepieciešama klasiskā džg.) Piemirsām nosaukt kātu, pavadu(fluo) un izvadīšanas tehniku, kas arī ir pie vainas.
18.oktobris 2013, 11:07 | links
 
Piemēram ja runājam par zandartu, tas gan nav īsti uz MJ, bet gan light vai vidējo džigu, tad man tomēr šarnīrs patīk labāk. Zanderu tievās, garās, gumijas var lieliski izdžigot, ņemot vērā to ka viņa nav fiksēta. Tā spēle manuprāt sanāk dabiskāka.
Piemēram lielajām Mann's vai Relax gumijās (10+ cm) lieku standarta džiggalvu, tur zaraza pareizi saka, nav jēgas šarnīram.
Ir ļoti svarīgi just copi, ja zivs pati sēžas virsū, protams, sliktāk āķis fiksējas, bet nu te jau slēpjas meistarība :)
18.oktobris 2013, 10:58 | links
 
Man tīri subjektīvi šķiet, ka šarnīra savienojumam shodu ir nedaudz vairāk, bet tas attiecas uz gadījumiem kad zivs "uzkaras" bez sitiena un attiecīgi nav veikts normāls piecirtiens. Ja normāli piecirsts un āķis nofiksējies tad nav atšķirības, bet "pašpieciršanās" gadījumā tīri pēc fizikas stingri fiksētam āķim ir lielāka varbūtība labi iedurties un nofiksēties, nekā tādam, kas ļurkājas, cilājas un grozās...

Čeburaškai kā tādai, protams, ir ļoti daudz tehnisko plusu, sākot no iepējas operatīvi variēt
ar āķa garumu utt., bet man personīgi šāds šarnīra savienojums patīk MJ smalkiem mānekļiem līdz 5 nu mož 7g, bet lielākam un smagākam galam fiksētās galvas. Vēl man ir subjektīva personīga iedoma, ka šarnīrs labāk der mānekļiem
ar vispusēju simetriju (kam visas puse vienādas, tipa tārpi) vai arī "ļerpatām" tipa vēzīši un nimfas, bet divpusējas simetrijas mēnekļiem tipa zivtiņas fiksētais savienojums ir labāks jo tie izstrādāti lai stāvētu un kustētos noteiktā stācvklī, nevis cilātos un grozītos.
18.oktobris 2013, 10:45 | links
 
Tā kā parastās džiggalvas neizmantoju, tad attiecīgi jautājums - vai ar kustīgajiem āķiem pie čeburaškas zivis vairāk noraujas, ja salīdzina ar džiggalvām?

Suns ir aprakts spoles bremzē, starpību neredzu nekādu noraušanās ziņā. Džiggalvu piemeklēju mānekļa spēlei un vadīšanas tehnikai.
18.oktobris 2013, 09:55 | links
 
Es parastās džiggalvas vispār neizmantoju, tikai un vienīgi uz kustīgo šarnīru. nekas neraujas nost, galvenais ļaut sagremot ēdamo, un noregulēt spolei bremzi!
18.oktobris 2013, 09:38 | links
 
Tā kā parastās džiggalvas neizmantoju, tad attiecīgi jautājums - vai ar kustīgajiem āķiem pie čeburaškas zivis vairāk noraujas, ja salīdzina ar džiggalvām?
18.oktobris 2013, 09:28 | links
 
Tāds ieradums. Burkānu uzsiet lietū un vējā sarežģīti, lai gan nu jau pierasts... nonākot cimperlīgo asaru barā noņem pavadiņu un mauc tālāk... Mazliet labāk arī amortizē lielās zivis... ieradums...

V.S.O.P., 15.oktobris 2013, 21:20


Man tas pats, arī es sienu metru fluo un tad pavadu, ja vajag. ja ne, tad copēju bez.
manā gadijumā tie paši gliemeži pie vainas, kas pamanās mierīgi apgrierzt pīteni virs pavadas.
Plus, ticība, ka "tomēr mazāk redz" piem balto pīteni, jo mazā pavadina ir tikai 15cm gara, tālāk aiziet pamataukla. Atliek vienreiz izbaudīt gadījumu, ka necopē, pēc fluo piesiešanas ar visu pavadu uzlabojas cope (visticamāk sakritība), un viss, tā jau ir ticība... Galvenais ticēt sev un savai sistēmai, tad copes arī būs, kaut ar mietu :)
16.oktobris 2013, 00:05 | links
 
Kaut kāda loģika tanī visā ir...
15.oktobris 2013, 21:33 | links
 
Tāds ieradums. Burkānu uzsiet lietū un vējā sarežģīti, lai gan nu jau pierasts... nonākot cimperlīgo asaru barā noņem pavadiņu un mauc tālāk... Mazliet labāk arī amortizē lielās zivis... ieradums...
15.oktobris 2013, 21:20 | links
 
Es sienu flexonītu aiz 1 m fļurika... ierdaums. Vēl ne reizi neesmu nogriezis pret gliemjiem. Fļuriks - seguar 0,148, resnākām auklām - Sunline Kong 0,203 laikam...

V.S.O.P., 15.oktobris 2013, 21:12


O, vēl viens ērmīgais, kas fluoru pagarina ar fleksonītu. A nu ka no šīs vietas mazliet sīkāk - kur prikols?
15.oktobris 2013, 21:14 | links
 
V.S.O.P.> Tieši tā -spēle maneklim. Tikai tās ir divas dažādas lietas, sports un vienkārši cope savam priekam un atpūtai. Čoms jau kuro gadu ir 4riniekā Lč spiningošanā no laivas, tomēr ikdienā viss izskatās biki savādāk:)
15.oktobris 2013, 21:12 | links
 
Es sienu flexonītu aiz 1 m fļurika... ierdaums. Vēl ne reizi neesmu nogriezis pret gliemjiem. Fļuriks - seguar 0,148, resnākām auklām - Sunline Kong 0,203 laikam...
15.oktobris 2013, 21:12 | links
 
Teorijas ir visādas un katram ir sava pārliecība un savs rokraksts.
Piemēram, LK es biju tiesnesis Ingus laivā un līdaka viņam nogrieza pavadu bez liekas pretestības, secinājums - priekš kam ta to fļuriku liki? Asaris ķērās labi un būtu normāla pavada - būtu ievērojami labāks rezultāts. Pēteris dara vēl ērmīgāk - viņš aiz 0,14 fluora vēl flexonit pavadu liek!? Arguments tāds, ka fluors kaut kā tā īpatnēji guļ uz grunti, bet nu pagaidām neesmu sīkāk izprasījis, kur tur prikols. Bet vai viņam zivis neķerās? Kāds riskēs viņu nosaukt par nejēgu?
Es šovasar pamēģināju iefīderēt. Lieku 0,3 poļu izcelsmes fluoru (protams, ka apšaubāmas tīrasinības) Daudzi liek 0,25 fluoru un piemēram, Daugavā vai Lielupē, kur cope notiek aiz kants, regulāri kādam arī tik resnu fluoru gliemeži nogriež. Fluors nav 100% drošības josta.
Un tāpēc es skatos apkārt, kas notiek, ko dara citi, kādas likumsakarības notiek tādos un citādos apstākļos un mēģinu no tā visa izlobīt sev piemēroto variantu. Tā teikt, improvizēju:)
15.oktobris 2013, 21:08 | links
 
Es laikam izklausīšos smieklīgs, bet es vieglajam džigam lietoju 0,30 mm fļuriku, līdakas nav nokodušas, asaru norma gandrīz vienmēr ir izvilkta.
Sanak, ja fļuriks būtu 0,14mm vispār katrā metienā pa asarim būtu?
Vai tomēr tā ir mūsu ilūzija?
15.oktobris 2013, 21:06 | links
 

Pievieno savu atbildi

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager