Par kormorāniem, jeb jūras kraukļiem ir patiesi pretīgs stāsts. Tiem nav neviena ienaidnieka kā vienīgi cilvēks - mednieks. Taču te ir liela problēma. Šis putns ir tikpat uzmanīgs un acīgs kā vanags. Nošaut to ir ļoti grūti, jo briesmas pamana ātrāk kā tās ir uzglūnējušas viņam. Pagājušā gadsimta vidū šo putnu skaits bija sarucis pavisam neliels un tad pamodās putnu mīļi! Zaļie labi pastrādāja un tagad visi copmaņi un zvejnieki kā jūrā, tā sauszemes ūdeņos var "priecāties"par skaistiem, lieliem tūkstošgalvainiem kormorānu bariem. Vispirms tie izēd vienu reģionu, tad pārlido uz nākamo, un tā tas ir pa visu Eiropu. Ir bijuši sasaukti pat īpaši Eiropas semināri attiecībā uz šo putnu izplatību, bet ko tas dod, ja medniekam šis putns pilnībā neinteresē? Šī sērga pēc būtības salīdzināma ar patreizējo problēmu jūrā ar roņiem.
Tā kā neviens apsaimniekotājs, saimnieks vai valsts te neko pie ūdeņiem darīt nevar. Ja ūdenskrātuves apkārtne ir brīva no bieziem zālājiem vai mežiem, tad kormorāni paši, redzot copmaņus, no konkrētām vietām aizlaižas uz citām, bet tur kur ūdeņus ieskauj koki, krūmi, niedres un citādi zālāju puduri, tur viņi uzdzīvo pēc pilnas programmas. Tie trakākie brīži ir pavasaris, kad ūdens ātrāk uzsilst seklās un no gaisa labi pārredzamās vietās. Turp protams, uz nārstu dodas visas pavasarī nārstojošās zivis. Kā arī rudens, kad ar aukstuma iestāšanos un ūdens nomierināšanos tas paliek ļoti dzidrs. Kormorāns var sasniegt pat metru garuma un māk ļoti labi pēc zivs arī ienirt. Taču tam ir niķis ķert ar savu aso knābi tieši lielas zivis ko nevar no ūdens pacelt. Tieši tāpēc daudzās vietās Latvijā ir ūdeņos sastopamas zvīņneses ar garām un dziļām brūcēm gar sāniem, un tad atliek vien gaidīt vai zivs izdzīvos vai aizies bojā.
Kā putnu mīļi saka: Lai dzīvo kormorāns!
Liels "paldies", jums, zinātniskie putnu spečuki par Latvijā un Baltijā atjaunoto zivju sērgu lielos plašumos.
Zāles pret šo mēri nav vēl izdomātas.
12.novembris 2019, 10:55 |
links