:D
Ar tiem āliņģiem reizēm gadās tā : Pagaišceturtdien koļļega izurba baigi veiksmīgu āliņģi, līdz 15.00 pieskaldīja 60 kg raudu, tad es nebiju ar šiem uz ezeru. Aizbraucām sestdien- viņš no tā paša cokuma 30 kg ar kapeikām savilka, nu protams tika arī iebarots- ne daudz, lai raudu noturētu tikai, paika, kas palika pāri, sabērta lunkā, kad gājām uz krastu. Vakar laidām atkal. Par stundu agrāk kā parasti no mājām izbraucām. Aizbraucām pie ezera,
agrs, visi veči taisās, kāds retais tik soļo ezerā. Bet skatamies tālumā- viens jau sēž!! Nu neko, ejam uz savas vietas pusi. Ejot tuvāk, ieslēdzu navigatoru, skatos, tā kā laikam agrais rīta putns sēž mazliet tuvāk krastam no koļļegas lunkas. Bet pieejot tuvāk:pļac, rovna šā āliņģī sēž. Un velk vienu pēc otras. Nu neko, koļļega pateica pāris rupjus vārdus dusmīgs, un gāja tālāk meklēt jaunu vietu. A šis līdz 12tiem koļļegas lunkā 50 kg vismaz pieskaldīja raudu un aizvilka uz krastu. Koļļega bija škrobīgs. Rodas jautājums: kādā veidā jau tas ikauņu krievs jau no paša rīta tumsā sēdēja šā lunkā? :D Laikam jau noskatīja, ka koļļega baigi tur vilka, kamēr pārējiem lomi nebija tik labi. Vot tā izgāja :D
Koļļega tagad saka: nākamreiz jābrauc tā, lai jau 3jos naktī esam pie ezera :D :D
22.marts 2012, 08:59 |
links