Vakar (svētdien) nevarēju nociesties un ar mazo puiku aizbraucām pavelcēties (Daugava, Ķeguma baseins) un pie reizes patestēt jauno kātu. Sapakojām laivu un atstumjoties no krasta skats bija ļoti daudzsološs. Eholots pilns ar zivīm, tur pat 10 metrus no krasta. Bija gan pusūdenī, gan arī uz grunts gulošie. Vējš liels nebija bet straume gan. Sākumā nolēmām nostāties uz enkura un pavalkāt gumijas pa grunti. Sākām ar vidēja izmēra, pēc laika pārgājām uz galīgi maziņām bet neviena piesitiena. Izmēģinājām visādas krāsas, visādas formas, arī ēdamās bet nekā. Zivis apakšā rāda bet nekas nenotiek. Šur tur tuvumā mailes uzšauj salūtu, tā kā interese kādam bija, tikai ne uz mūsu gumijām.
Uzcēlām enkuru un sākām velcēties. Pāris veiksmīgu zacepu un tas bija viss no copes priekiem uz gumijām. Un jo tālāk brauc, jo tukšāka Daugava palika. Pārgājām uz vobleriem. Sev uzliku mazu 3 daļīgu, puikam mazu asarīti. Abi bija grabuļi un dziļumā līdz 3,5 metri. Nobraucām vairākas vietas, gan sēkļus, gan gar zāļu malu, atkal nekā. Tad atgriezāmies tur kur sākām un vizinājāmies gar to krastu, kur vismaz zivis rāda eholotā. Ilgi nebija jāgaida. Pirmā pieteicās uz reiz pēc tam, kad biju šķērsojis Daugavu un knapi iztaisnojis laivu lai trāpītu pareizā dziļumā. Pirmo pievilku pie laivas, nekas liels neizlikās un kamēr domāju, ņemt vai neņemt, tikmēr pati nokratijās. Pēc brītiņa mazais puika aizkabināja 2,4 kg, tad vēl viens notirinājās pusceļā un es vienu aizkabināju 1,6 kg. Tas viss notika burtiski pusotras stundas laikā un apmēram 300 - 400 metrus garā posmā. Tiko drusku tālāk pabrauc, tā zivis eholotā beidzās. Atālums no krasta kādi metri 10 - 20, kā kuro reizi dziļums apakšā. Krasts kā krasts, ne īpaši zāles, ne arī bedres, vienkārši bija sanākušas tur vai nu vējš sapūtis.
5.novembris 2012, 17:34 |
links