Vajag izdot likumu, ka 1 ha ūdens placī drīkst atrasties tikai 10 Rīgas copmaņi. Jo lielā maksķernieku varza un visas nelaimes nāk no Rīgas:))))
Bija kādreiz tāda Dīvajas upītes ieteka Daugavā pie Skrīveriem. Bija tāpēc, ka pēc neatkarības pasludināšanas sakārtots dambis, pārbūvēts tilts un tur vairs neviens kustonītis nedzīvo. Un ja tur vairs neviens nedzīvo, saukt to par upi kaut kā dīvaini būtu. Tais tālajos, sensenajos laikos, kad procesi Dīvajā notikās ierastajā, dabas noteiktajā gaitā, kad internets vēl skaitījās eksotika, pavasaros Dīvajas upītē mēdza nārstot raudas. Un nevis vienkārši raudas, bet raudu tūkstoši. Un kad pienāca nārsta dienas, kur gadījās, kur ne Dīvajas krasti kļuva biezi apdzīvoti. Tik pat biezs, kā Kuldīgā mūsdienās pavasaros vimbu gājiena laikā. Nē, protams starp copmaņiem bija arī pa kādam vietējam, bet nepārspīlēšu, ja teikšu, ka 95% veidoja viesmakšķernieki no galvaspilsetas. Tā ka, manuprāt, internets salīdzinājumā ar draugs draugam ir vistīrākās bērnu spēles. Ir jābūt nedaudz apdāvinātam, lai informāciju par to kur ķeras meklētu internetā. Copmaņu vidū pat gaiss ir piesātināts ar informāciju par lomiem un vietām, copmanis Rīgā nav vientuļa sala...
3.oktobris 2012, 15:25 |
links