Zviedrija

es zinu cilvēkus, kas 200km brauc copēt ar vienu pludiņu, un nekas , joprojām pie pilnas veselības:)

Zinu vairakus cilvekus ,ka laiz uz Zviedriju,kas nem visu savu arsenalu lidzi.
Labi ka nenem vel siemasmati lidzi kas tira zivis.

10 kāti arī nav obligāti,pilnīgi pietiek ar trijiem ,-vienu smalkāku dropšotam vai džigošanai,otru mētāšanai viegliem mānekļiem,trešo cietāku smagākiem mānekļiem vai velcēšanai.Vēl var paķert līdzi kādu ziemas makšķerīti,ar to dažreiz var zem laivas 'dušu otvestji'...:) Katram laivā vēl vidēja copes soma vai kaste,uz diviem laivā viens paliels sačoks,zivju kaste vai ķesele un mauc tik iekšā...
Cepumu labāk atstāt krastā,ja nu vienīgi blašķīti 150g robežās...:))

Nevajag jaukt ceļojumu + makšķerēšana pie reizes, ar braucienu tieši makšķerēt.

daddy,-tieši tā arī darām,nevis caurām dienām 'tupi' sēžam vienā ezerā...

man arī liekas vispiemērotākais nobāzēties kādā kempingā un no turienes tad doties tuvākos un tālākos copes izbraukumos un vai kultūras gājienos.

Ja to dara ceļojuma veidā, tb katru dienu gabalu brauc, pa ceļam copē, tad vienā brīdī sāk besīt, tā skriešana, krāmēšanās, netiek izbaudīt...

ja grib copēt tā forši, tad katram copes veidam, var teikt, katrai zivij vajag savu aprīkojumu, mānekļus u.c. tur arī saskrien tie 10 kāti un 3 kastes ar bleķiem... ij tad gadās vietas, kad "nav ko uzlikt" :DDD

Tupi copet visu dienu viena ezera un vilkt bezjedzigi tas zivis es neuzskatu par celojumu.Visu dienu laiva nosedi(dirsas muskulis notirpis) pat ezera krastus neesi redzejis :)

Tās ir dažādas lietas, braukt ar sievu ekskursijā un pie iespējas kaut kur pacopēt,vai braukt uz mērķtiecīgu copi un pie iespējas kaut ko apskatīt...

Es ari esmu vairakas reizes bijis celojumos pa Zviedriju un Norvegiju.Bet ES panemju vienu spini un savu vizulu kasti,to sauc par celosanu .Nevis 10 spini patsmit zivju kastes....

Liepajnieks4, 17.septembris 2014, 00:39

Katrs ņem līdzi ko vēlas - cits alus kasti, cits vizuļu kasti.
Tā īsti arī nesapratu tavu domu - pats esi bijis gan Zviedrijā gan Norvēģijā, bet pārējie, kas brauc - lohi?

Es ari esmu vairakas reizes bijis celojumos pa Zviedriju un Norvegiju.Bet ES panemju vienu spini un savu vizulu kasti,to sauc par celosanu .Nevis 10 spini patsmit zivju kastes....

Te nu tev nav taisnība! Brauc arī ekskursijas pēc kaut ko arī citu ieraudzīt, nevis tikai visu mūžu savā purvā sēdēt un dračīt. Personīgi gandrīz visas zivis tur atlaidu un fotografēju tikai ziemeļbriežus.

Uz Zviedriju brauc tie kas nemak nokert Latvija zivis.....
Aizbrauc safoke un te lielas ar saviem krutiem lomiem......

Atskaite pa pirmo! :) Cope ir un paliek cope arī Zviedrijā....var kārtīgi atvilkties un var kārtīgi arī aplauzties. Laivas un mājiņas esam pēc sevīm vienmēr savākuši gan Zviedrijā, gan Ālandos.

AndrisCopee

Dulli nolauzu es, pirmajā vakarā vēl bija pārāk daudz spēka, bet tā tava cope ne ar ko nav atšķīrusies no mūsējās Augustā.

Paldies par kartupeli :)), tas video.. kamera ir interesanti novietota, bet man personīgi kaut kā traucēja, jo visu laiku kamera raustās..

Reku pirmais mazais video gatavs. Skaņu labāk atslēgt - skaistu muzičku virsū neliku.
Safilmēts bija ~stundas garumā, taču izgriezu laukā tikai interesantos copes momentus.
https://www.youtube.com/watch?v=OyeKUtzi1JA&feature=youtu.be

Andris Copee

Tīrīt māju kuru īrē SE ir norma. Tas pats arī laivu sakopt pēc sevis. Un miskasti aizvest kur pienākas.

Zāle gan parasti nav jāpļauj :)

Apraksts labs. Gaidām video kā pareizi jāpļauj zāle un jātīra laiva :)

ne asakas

Kā apsolīju Tonim - neliela atskaite par pirmo braucienu Zviedru zivis lūkoties.

Izbraucām 04.09, atbraucām 12.09.
Braucām 2 kompānijas - es + 2 radinieki, un vēl 3 radinieku kompānija + Tonis aka vedējtēvs. Tauta dažāda, bet visi mierīgi, citus cienoši, normāli veči. Ar īpašu mīlestību pret cepumu neviens neizcēlās.
Turpceļš gana interesants - skandināvijā bijis esmu, bet sen, un tieši no Rīgas ar prāmi nekur braucis nebiju, tāpēc viss bija gana interesanti. Arī pirmais garais brauciens Stockholm - Kramfors ~500km garumā bija interesants, lai gan arī jāsaka, ka nogurdinošs.
Atbraucot uz pirmo māju, visi bija nedaudz pārsteigti - tomēr bija laikam gaidījuši drusku labākus dzīves apstākļus, bet galu galā atbraukuši visi zivis mānīt nevis uz Turcijas viesnīcu dibenu sauļot.
0-tais vakars.
Pēc steidzīgas mantu izkrāmēšanas visi sakāpām laivās un devāmies vietējās upes attekas (izmēru ziņā upe laikam līdzīga Lielupei, atteka ~2km gara, vidēji 300m plata) apskatīšanai un pirmo zivju mānīšanai. Copei sanāca ~2 stundas laika. Tajā vakarā tikai man pieteicās ~2kg līdaka, pārējiem nekā ievērības cienīga nebija. Nekas, rīts gudrāks par vakaru - sāka jau krēslot, kad izkāpām no laivām. Patīkami, ka visas uzpariktes var atstāt laivā - tur nav maskačka, un zādzības vai nu nav, vai arī ir ļooooooti liels retums. Kā jau skandināvijas ziemeļu galā tas pieņemts, kur poļi un leiši vēl nav tikuši sirot.
Vakariņas bija labas - jau pirms brauciena dzirdēju atsauksmes, ka Tonis labi gatavo - tā arī bija. Pat it kā galīgi vienkāršais ēdiens Makaroni-po-flotski (tb makaroni ar gaļu) garšoja lieliski. Var būt laba garšviela bija arī svaigais gaiss, svaigi gūtie iespaidi un cope, bet garšoja labi visiem.
Pēc vakariņām apspriedām nākamās dienas plānus - pavīdēja ideja braukt uz Melno ezeru, bet, par cik laivu motoros benzīna bija ļoti maz, un vietējā tankštelle jau ciet un vaļā būšot tik nākamajā rītā ap 8 vai 9, tad tomēr iznāca tikai cope tajā pašā vietējā piemājas upes attekā.
1. diena.
Rīts bija miglains - redzamība ~40-50m. Vēja nav, lietus arī nav, gaiss ap +8 grādiem. Sadalījāmies pa 3 laivām - es viens pats, mani abi radinieki otrā laivā, un trešajā laivā otra triju radinieku blice.
Izbraucot, miglā čota nomaldījos - topogrāfiskais kretīnisms atkal nostrādāja, un aizbraucu pretējā virzienā, nevis tajā, kur gribēju. Gar malām pamētāju, izvilku kādas 6 vai 7 zemmēra līdakas, bet tad konstatēju, ka tomēr esmu kaut kādā čuhņā iestūrējis. Nācās ieslēgt telefonā navigāciju, noorientēties, un doties beidzot pareizajā virzienā.
Pamazām, apmētājot perspektīvās vietas, un ik pa laikam metot aci eholotē, virzījos pareizajā virzienā. Zivis gan kaut kā ķerties negribēja, kaut arī pulkstenis rādīja ap 9 rītā. Migla pamazām sāka izklīst, uzspīdēja saule, un diena izskatījās, ka būs smuka.
Apmēram pus kilometru pirms iecerētās copes vietas atrašanas beidzās benzīns. Nekas, sēdos pie airiem. Viens airis gan bija garāks par otru (labajam komplektam kāds bija dulli nolauzis), bet gabals nav liels - kaut kā aizkūlos. Pa to laiku tuvumā bija arī pārējās divas laivas. Radinieki bija uz diviem dabūjuši knapmēra līdaku, otrai kompānijai laikam nekā prātīga nebija.
Kad beidzot nokļuvu vietā, kuru Tonis bija norādījis kā labu asaru copes placi, nostellējos uz enkura un sāku džigot. Ilgi nebija jāgaida, kad pieteicās ~2kg līdaka. Pēc brīža - vēl viena tāda pati. Tad ik pēc ~10 minūtēm pa kādam ašukam 200-500g izmērā. Pārējiem arī pa brīžam kaut kas gadījās - visi nekautrējās piebraukt tuvu blakus un copēt. Ap 13.00 pārējie aizlasījās, es vēl paliku - gribējās kādu "ķirsīti uz tortes" izvilkt - pieteicās ~1,3kg zandarts (esot retums tajā ūdenī), un vēl daži ~500g ašuki. Ap 14.00 copi beidzu - bija jābrauc pusdienās, vakarā plānots pārbrauciens uz otro māju Vilhelmīnā, t.i. ~260km brauciens.
Rezultātā izrādās, ka es viens noķēru vairāk nekā visi pārējie kopā.
Tur pat krastā Tonis zivis nomizoja, un jau pēc pus stundas ēdām garšīgas, svaigi ceptas līdaku, asaru un zandarta filejas.
Tālākais gan dažiem uzsita dusmu - par cik Tonis māju taisīja ciet uz ziemu, tad viņam bija daudz darāmā - nācās mums zāli nopļaut, un tad vēl ~1,5 stundas bumbulēt, kāmēr Tonis sadarīja darāmo. Visi līdzbraucēji bija vairāk vai mazāk sašutuši - būtu taču varējuši vēl šito laiku copēt.
Tad nu ap 18.30 izbraucām. Brauciens kā jau brauciens, daba skaista.
V
Ap 21.00 ieradāmies otrajā mājā. Apstākļi jau labāki - māja nav tik veca, iekšā labāks iekārtojums, apkārtne arī sakārtotāka. Izkrāmējām mantas, paēdām vakariņas un likāmies uz auss.
2. diena.
Ap 6.00 padjoms. Pēc ātrām brokastīm un mantu sakrāmēšanas, sakāpām būsā, un devāmies uz foreļu ezeru. Brauciens ~60km garš.
Ielaidām laivas ūdenī, saņēmām aptuvenus norādījumus no Toņa - un devāmies zivju laimi meklēt.
Sākumā bija grūti noorientēties - ūdens tilpne Latvijai galīgi nav līdzīga - akmeņaina grunts, pie krasta dziļums līdz 3m, bet no ūdens ārā vietām rēgojas pamatīgi akmeņi. Tālāk dziļāks - līdz 110m dziļš.
Sadalījāmies pa 2 cilvēkiem katrā laivā - divas laivas ar tēva-dēla komandām, un junioru komanda - es un Viesturs.
Sākām taustīties gar krastu, mētāt rotiņus, cerot uz forelēm. Līdz ~9.30 bija diezgan liels klusums - tikai vinai ekipāžai trāpījās ~1,2kg forele.
Un tad sākās - foreles pamodās un bija gatavas brokastīm. 3. izmēra rotiņu uzskatīja par labu esam. Tad apmēram ar 5-10 minūšu intervālu te man, te Visturam sāka pieteikties ~35-40cm garas forelītes. Iepriekš foreles nebiju ķēris, un teikšu godīgi - sajūta fantastiska. Tā kā forele, nepretojas arī 2x smagāks asaris.
Līdz pusdienām tā gar krastu arī taustījāmies, pārsvarā zivis laižot atpakaļ, un pa kādai arī iemetot zivju kulē. Pusdienojām ezera galā - tur tāda smuka vieta atpūtai iekārtota, ar koka galdiņu.
Tonis pats gan uz sīkajām forelēm nepavilkās - aizbrauca velcēt sev vien zināmajās vietās - par cik no rīta bija diezgan bieza migla, tad nozuda kā žīds pa miķeļiem. Uz pusdienas laiku Tonis jau bija dabūjis pāris 2kg+ foreles vai pālijas - hz, joprojām neatšķiru jamās.
Pārējās komandas arī ķēra, bet mums ar Viesturu tomēr bija krietni labāki rezultāti. Bet, par cik mēs tādi zaļie gurķi, vecie buki jau neklausīja, ka uz foreli jāietin diezgan ātri, rezultātā tiem bija vairāk zacepu nekā foreļu.
Pēc pusdienām izmetām līkumu pa dziļumiem uz velci, bet nevienu copi nejutām. Izdomājām, ka jāturpina gar malu tvarstīt mazās foreles.
Labs skats bija, kad pa līcīti nupat kā bija izmētājušies manējie radinieki - bez īpašiem rezultātiem. Un tad tur iebraucām mēs ar Viesturu. Metam katrs uz savu pusi - abiem vienlaicīgi pa zivij. Apmaināmies pusēm - un atkal katram pa zivij. Vajadzēja redzēt otrās komandas sejas izteksmi...
Kad ap 19.30 copi beidzām, mēs ar Viesturu bijām noķēruši ap 30 forelēm katrs. Ap 10 katrs paturējām - garšīgas tomēr. Pārējām komandām gāja krietni švakāk skaita ziņā, kaut gan izmēru ziņā viena komanda tomēr iekabināja.
Pēc tam kā jau ierasts - brauciens uz mājām, garšīgas vakariņas (pārēšanās), vakara pļāpas/TV/zole un gulēt.
3. diena.
Ap 7.00 izbraucām uz tuvējo piemājas ezeru. Pēc nelielas maldīšanās atradām vietu, kur ezeram piebraukt. Ezers pilņīgi savādāks kā iepriekšējā dienā - ar purvainiem krastiem. Pa vidu gan grunte arī akmeņaina.
Ielaidām laivas, un braucām izpētīt, kas, kur un kā.
Mētāšana gar malām/zālēm rezultātus nedeva, tāpēc ar Viesturu izdomājām velcēt pa vidu. Dziļums 6-11m robežās. Man bija līdzi velcējamie vizuļi - 16cm un 30cm jaxon līdakas imitācija. Viesturam - arī kaut kāds ~6m dziļumā dzīvojošs kukainis. Rezultātā man ķērās tikai līdakas - kopskaitā pa dienu 9 gab, lielākā (personīgais rekords) bija 5,7kg. Viesturam ķērās smuki asari svarā līdz 0,9kg. Pāris vietās piestājām padžigot - arī es dabūju asarus, taču ne lielākus par 600g. Beigās vēl Viesturs izvilka ~2kg līdaci.
Ap 19.00 copi beidzām. Pārējām komandām arī bija pa kādai līdakai un asariem, bet mūsu komanda kārtējo reizi pārējos apsteidza ar diezgan lielu rezervi.
Vakariņās jau ierastā programma.
4. diena. Atkal foreļu ezers.
Šoreiz - aplauziens. Tādas copes, kā pirms 2 dienām nebija. Gar malu mazās ņēma ar gariem zobiem, daudzas nokratījās. Uz velci bija pa kādai copei, taču man nekas ievērības cienīgs netrāpījās, Viesturs gan izpumpēja 2,2kg foreli - skats iespaidīgs, kad tas zvērs lec 1,5m augstumā ārā no ūdens.
Rezultātā, beidzot copi, mums bija ap 10 zivīm uz diviem, pārējiem gāja drusku švakāk, taču izmēri bija labāki nekā man - maniem radiniekiem bija 2 gab 1,2kg foreles, Viestura rodņai - laikam viena uz ~2kg, viena liela (ar ŠITĀDĀM ACĪM) esot aizgājusi.
Tonis kā jau Tonis - savā elementā. Savelcējis kādas 3 vai 4 ~2kg foreles, un vēl pāris sīkās kā piezveju.
5. diena. Pēdējā copes diena, copējam līdz 15.00. Vēl viens ezers, kurā bijuši nebijām. Nepaklausījām Toņa ieteikumam un aizdevāmies uz pretējo pusi. Sākumā atradām ~3m dziļumā esošu akmeņu uzbērumu - 2m augsts un ~100m garš akmeņu krāvums. Virs tā ar rotiņu izvilku 3 smukus asarus uz ~500g, Viesturs dabūja vienu. Tad nolēmām, ka jābrauc citur laime meklēt. Viesturs iemeta uz velci, un kāmēr es vēl krāmējos un kasījos, dabūja 2,2kg līdaku.
Pa vidu ezeram grunte tīra, bez akmeņiem, dziļums ap 4-5m. Tad atradām bedri ~100m gabala dziļums izmainījās no 5m uz 10m un tad uz 4m. Kāmēr es kabināju virsū džigam gumiju, Viesturs jau paspēja ieplivināt pašā bedres centrā, un praktiski uzreiz bija cope. Līdaka. Liela. Ļoti. Minūtes 10 Viesturs cīnījās, jau piedabūja pie laivas, bet tad ļaunu joku nostrādāja fourkarbona pavada - līdaka to pārkoda un aizgāja. Škrobis baigais, bet arī prieks no pacīnīšanās. Nolēmām izmest enkuru un apmētāt to vietu, bet še tev - akmens, ko izmantojām enkura vietā, bija atšņorējies. Dabūjām braukt uz krastu pēc jauna enkura. Kad bijām atpakaļ, blakus bija arī Viestura radinieku komanda - brālēns un krusttēvs. Izstāstījām krusttēvam par lielo līdaku, noenkurojāmies un sākām skaldīt asarus. Šoreiz skaitījām līdzi, cik kuram.
Dienas beigās kopskaits bija 25 asari + Viestura 2,2kg līdaka. Manējie no tiem bija 15 asari.
Braucot krastā piezvanīja krusttēvs un teica, ka esot tomēr to Viestura līdaku izvilcis - ar visu gumiju mutē. Nosvērām - 5,7kg. Par cik šitā bija āķus ierāvusi žaunās, tad dzivotāja tāpat diez vai būtu - tā tika paņemta līdzi.
Mana 3. dienas lielā līdaka pēc nobildēšanas un nosvēršanas tika palaista dzīvot tālāk.
Pēc copes - laivu mazgāšana, zivju ķidāšana, un ceļš mājās. Par cik pēdējā dienā Tonis ar mums necopēja, bet gan ņēmās pa māju, tad bija mums sagatavojis īpašās atvadu vakariņas - foreļu sacepumu, visādus garšīgus salātus un zakušmentus. Pēc vakariņām sakrāmējām mantas garajam mājup ceļam - nākošajā dienā jānobrauc ~730km līdz Stokholmai un ap 16.00 pēc LV laika jābūt uz prāmja. Tātad izbraukšana paredzēta ap 6. rītā, celšanās ap puspieciem.
Atpakaļceļš - nekas īpašs, viss pēc plāna. Uz prāmja iegājām pirtī pasildīties/noskaloties, pēc tam vakariņas/zole/klačas.
Rezumējums.
1. Vai braukšu vēl uz Zviedriju copēt - noteikti jā. Vai braukšu ar Toni - es jā, pārējiem viedokļi dalījās.
2. Ja brauc, vajag tomēr līdzi eholoti.
3. Ja brauc copēt, un dzīves ērtībai diži lielu nozīmi nepiešķir - ir visnotaļ ok. Ja gribās all-inkļuziv, un lai zivi uz āķa kāds uzkabina - tad jāmeklē kas cits. Galu galā Tonis copi negarantē - tāpat kā šeit, arī tur ir dienas, kad ķeras labāk, un dienas, kad ķeras sliktāk.
4. Tonis - vecis ar raksturu, ne vienmēr glauda pa spalvai un pēc principa "klientam vienmēr taisnība", tāpēc jāmāk sadzīvot. Vēl jāņem vērā, ka pēc pēdējās copes pašiem jāizmazgā laiva, pirms prombraukšanas jāizslauka/jāizsūc istaba, un vakaros kādam ir jādežūrē virtuvē - pēc vakariņām jānovāc galds un jānomazgā trauki. Vēl var gadīties, ka jānopļauj zāle pie mājas.
Bet nu gatavo viņš toč labi - no it kā parastiem produktiem dabū gatavas garšīgas vakariņas. Ja gribās notievēt - skuju, nesanāks.
Ā, un aizmirsu piebilst par kūpinātiem asariem - vajag klāt vismaz 2 alus. Pēc tam gan var būt sūdīgs miegs dēļ pārēšanās.

Vēl viena atziņa - ne vienmēr jāklausa Tonim, kur vajag ķert - jāmāk pašam lasīt daba, eholote un domāt līdzi. Kā jau teicu - Tonis aizved uz ezeru, kur ir daudz zivju, bet jāvelk katram pašam.

Tas īsumā viss. Bildes varētu būt Toņa galerijā.
Es arī drusku pafilmēju copes procesu ar gopro kameru - kad sataisīšu kādu filmiņu, iemetīšu šeit linku - bet diez vai ātrāk kā pēc nedēļas.

Paldies par pacietību un garo lasīšanu - tiem, kas tika līdz beigām, par to pienākas kartupelis.

Tiko kā no tās puses.Zviedros laiciņš kļūst vēsāks un arī foreļveidīgās kļūst aktīvākas. H2o temperatūra nokritusies līdz 14 C un tas veicina to apetīti.Būs vēl vēsāks,apetīte pieaugs...Vilhelmīnes pusē gar krastu ņem varavīksnenes 0,5-1kg.,dziļumos pālijas 1,5-2 kg,un apmēram tādā pašā svarā arī varavīksnenes...Līdaķi ap 6kg šoreiz trāpījās tikai divi,asari gan vairumā 0,4-0,7kg. Bet tikai viens 1kg...

It kā jau ir,bet ne visās vietās un īpaši neviens jau nebauda...