...Un vēl mums sētā bij tāds rudais Janka,puika no dziļiem laukiem atbraucis,kas bambusa makšķerkātu lāgā rokā nebij turējis...Tad lūk ,aizvedu es šamo uz Daugavu zināmajās vietās zivis makšķerēt.Bet Jankam ar to copes māku nu galīgi nekā negāja,te pludiņš no trakā piecirtiena pa gaisu aizlidoja,te pats sevi aiz biksēm noķēra...Pa to laiku es jau biju pieķēris kādu duci zivju,bet šamam nekā...Jūtu Janka sāk palikt dusmīgs un aiz dusmām aizķeksē ūdenī peldošu zaļu vardi(varbūt krupi,kas to lai tagad zin...)Manējais to redzot aiz smiekliem plīst vai pušu...Janka paliek aiz dusmām tīrī zilgans,paķer zaļo vardi(varbūt krupi,kas to lai tagad zin...)norauj sausu salma stiebru un sparīgi kā pieredzējis zoofīls stūķē tam abiniekam to salmu pēcpusē iekšā...Nākošajā mirklī jau salma gals rudajam Jankam mutē un pāris pūtienos zaļais abinieks piepūsts apaļš kā bumba....Brītiņu ar gandarījumu palūkojies uz savu mestardarbu,Janka nogulda zaļo ķepurojošos pūslīti uz zeme un ar naidā sašķieptu seju sparīgi uzlec nabaga zaļajam pūslim(varbūt krupim,kas to lai tagad zin...) tieši virsū...un Jankas seja izplūda salkanā smaidā...
17.augusts 2012, 19:39 |
links