Pa lielam viss par ko rakstam ir tā bardaka sekas, ko izraisa valsts politikas neesamība, kā arī likumu un normatīvo aktu neskaidrs regulējums jautājumos attiecībā uz savvaļas zivīm.
Redzi kā ir - pašpatēriņa eglīti vienu reizi gadā var nocirst ikviens iedzīvotājs, tāpat kā rūpnieciski lasīt sēni.
Visi grib ēst gaļu (izņemot veģetāriešus un vegānus) bet nevienam neienāk prātā pieprasīt atļauju pašpatēriņa medībām.
Visi grib ēst zivi (izņemot vegānus) un veikalos zivis ir pieejamas.
Visi grib ēst sēni (izņemot tos kam negaršo) un veikalos tās ir pieejamas.
Tāpēc šo jautājumu balstīt uz to, ka kāds kaut ko nevar dabūt īsti nevar.
Pārējais jau ir biznesa jautājums.
Uz doto brīdi valsts uzskata, ka sēnes un ogas ir tādā daudzumā, ka katrs tās var lasīt, un ja grib pārdot.
Uz doto brīdi valsts uzskata, ka meža dzīvnieku un putnu ir tik maz, ka to pietiek tikai medniekiem. Un pat ja es gribētu sev savvaļas meža pīli dabūt, nestājoties mednieku kolektīvā es to nevaru izdarīt.
Tad ir jautājums kāda ir valsts attieksme pret resursu savvaļas zivs.
Jo tie, kas vēlas zivi nopirkt to var. Ja kāds ko ekskluzīvu vēlas, to var izaudzēt (briežus audzē, tāpēc, ka kāds grib brieža gaļas desu, tos nesāk medīt apjomā).
Makšķerniekiem vajadzētu normālu zinātnieku, kas pateiktu, kas ir, kam pietiek un kā to apsaimniekot, ar to es nedomāju to iestādi, kura par naudu uzrakstīs jebko, bet tiešām sakarīgu pamatotu rekomendāciju, ko izstrādājuši zinātnieki, nevis šarlatāni, kuriem HES aizsprostu būvniecība uz upēm neatstāj nopietnu iespaidu uz ihtiofaunu.
Ja būtu sakarīga rekomendācija tad ļoti daudz laika uz tukšu runāšanu tiku ietaupīts.
Ja vienā vietā pietiek knapi makšķerniekiem, tad nav tur ko ar murdiem un vadu vēl bāzties, bet ja pietiek makšķerniekiem un pāri paliek, tad jautājums, kas un kā un par cik, to kas pāri paliek paņem.
Uz doto brīdi ir pateikts, ka pāri paliek un ka savām vajadzībām, ar atļauju var ķert.
Problēma ir cita, ka neviens nezina, cik tad patiesībā noķer. Zivis uzskaita kg/ha, bet atļaujas dod tīklu metros un murdos. Tur arī slēpjas visa šī bardaka būtība.
Ja jebkuram zvejniekam, arī tas, kas savām vajadzībām ķer, vajadzētu lomu uzskaitīt, un atļaujas dotu uz kg, nevis metros, tad arī viss nostātos savās vietās.
Arī paši makšķernieki, šajā visā ir tumšais zirdziņš. Kas slēpjas zem vārda makšķernieks? Cik mums ir sportistu, cik C&R, cik atpūtnieku, cik tie, kas patērē to ko noķer, cik to kas ķer lai patērētu? Kādi ir patiesie lomu apjomi un apmēri? Uzskatu ka makšķerniekiem arī ir jāreģistrē loms, savādāk dotajā brīdī visu uz mums noraksta.
Makšķerēšanas sports, starp citu, ir pretrunīgs, mednieki sacenšas šaujot pa mērķi vai šķīvjiem, bet zvērus iegūst pārtikai. Neesmu dzirdējis par sacensībām ar miega šautriņām. Makšķerniekiem savukārt patīk mocīt tās zivis, jeb precīzāk netiek uzskatīts, ka zivi moka.
Attiecīgi, kamēr nebūs valsts politikas, tikmēr nebūs kārtības, bet cēlonis kāpēc nav politikas ir, nav rekomendāciju, nav rekomendāciju, tāpēc, ka nav zinātnieku vai esošie ir nekam nederīgi.
18.janvāris 2012, 16:14 |
links