Kasparam Zviedrim. To, cik un kas pašreiz dzīvo Rīgā, nav iespējams noteikt, ar pirkstu bakstot debesīs. Sociālie eksperti saka - - nekas īpaši nav mainījies, viss kā allaž, tobiš - puse uz pusi.
Par tiem procentiņiem, raugoties lielākā vēstures perspektīvā, būtu gana čābīgāk. Un runa jau nav par slāviņiem ivana dēliem vai maškas mazmeitām. Toreiz latvieši Rīgā bija absolūtā minoritāte, jo bija nepieciešams īpašs dokuments, lai pilsētā mitinātos. Rīga bija vāciski- zviedriska.
Starp citu, slavenā astoņsimtgades balle tik nosvinēta pilnīgi nepareizā gadā un bišķiņ par vēlu. Vēsturnieku negrozītais kanons ir - par apdzīvotas vietas atskaites brīža sākumu jāuzskata tas gads, kad šī vieta pieminēta rakstītos vēstures avotos. Livonijas Indriķa hronika un tātad - 1198. nevis 1201., kas astoņsimtgadē tika pasludināts par pilsētas dz dienu.
Pilnīgs murdziņš (wikipēdainija), bet atsauci pievienoju.
https://lv.wikipedia.org/wiki/Kauja_pie_R%C4%ABgas_kalna
