Katram kritiski domājošam cilvēkam ir saprotams, ka spēlīte partijās ir demokrātijas tērpā maskēts farss, kas būvēts uz egoisma, despotisma, melu, dramaturģijas un aktiermākslas pamatiem. Tātad partiju sistēma ir atklāta, neslēpta diktatūras forma.
Zināms, ka partijas - apzīmēja interešu grupas, kas ietekmēja varu un cīnījās par tās saglabāšanu. Lai resursu sadali padarītu leģitīmu, tai bija vajadzīgs ticams izskaidrojums un mehānisms.
Demokrātijas definīcijā ir teikts, ka esot divu veidu demokrātijas formas - tiešā un pārstāvniecības. Un faktiski nekur netiek atzīmēts, ka valsts līmenī tiešās demokrātijas pārvaldes formas nekur nav bijis. Daudziem no mums laika gaitā ir “iepotēts”, ka demokrātija ir savas “balss” un viedokļa deleģēšana kādam citam un ka to mēdz saukt par pārstāvniecības demokrātiju.
Tomēr gan teorētiski, gan praktiski ir pierādāms, ka pārstāvniecības demokrātija nav un nevar būt demokrātija šī vārda patiesajā nozīmē, jo mēs nevaram deleģēt savas intereses un vēlmes kādam citam tā, lai tas “cits” tās nesaistītu ar savām unikālajām interesēm, ja vien “cits” nav “es pats”.
28.aprīlis 2017, 18:19 |
links